Pašvaldībās no pirmdienas pieņem pieteikumus apkures izdevumu daļējai kompensēšanai iedzīvotājiem, kas apkurei izmanto malku, koksnes granulas vai briketes.

Cēsu novada pašvaldības izpilddirektores vietniece Baiba Eglīte pastāsta, ka katrā pagastā ir nodrošināts, ka pieteikumi tiek pieņemti. “Iedzīvotāji zvana, nāk, interesējas, aizpilda pieteikumus. Viss norit raiti, tā kā datorprogramma pieteikumu reģistrēšanai ir jauna, gadās, ka kaut kas aizķeras, bet nav nopietnu problēmu. Prieks, ka daudzi izmanto iespēju un pieteikumus kompensācijām noformē elektroniski latvija.lv. Tas ir vienkāršāk. Ir iedzīvotāji, kuri atnāk uz klientu apkalpošanas centru un,    ja viņiem ir iespēja autorizēties portālā, speciālists palīdz pieteikumu aizpildīt elektroniski,” stāsta B.Eglīte.

Pirmajās dienās pašvaldība lielākoties saņēmusi pieteikumus malkas    cenas sadārdzinājuma kompensācijai no iedzīvotājiem, kuri nevar uzrādīt pirkuma čeku. Viņi saņems valsts atbalstu 60 eiro.    B.Eglīte atgādina, ka šādus kompensācijas pieteikumus var iesniegt līdz novembra beigām, pēc tam šo vienreizējo kompensāciju saņemt nevarēs.

Priekuļos Valsts un pašvaldības vienotajā klientu centrā apmeklētāju nav daudz, atzīst klientu apkalpošanas speciāliste Līga Pabērza. Pirmdien saņemti 13, otrdien pieci pieteikumi, bet vakar līdz pusdienlaikam vien trīs.

“Daži piesakās iepriekš, citi atnāk tāpat, te jau nav rindas. Pie­teikuma aizpildīšana ir ērta un ātra, iesniedzējam vien jāzina bankas konta numurs. Kad tiek iesniegti pirkuma čeki, tad pieteikumā jāieraksta čeka numuri,” pastāsta L.Pabērza un uzsver, ka iesniegt pieteikumus nāk gan priekulieši, gan brauc jāņmuižnieki, veselavieši. “Ja kādam īpašumā ir divi mājokļi, piemēram, Prie­kuļos un Cēsīs vai citur novadā, un abi tiek apsildīti ar malku, granulām vai citu koksnes kurināmo, viņš var aizpildīt pieteikumu par visiem mājokļiem,” skaidro L.Pa­bērza un pastāsta, ka daudzi iedzīvotāji pieteikumu noformē elektroniski.

Andra Pogule no Priekuļu pagasta klientu centrā nokārtojusi pieteikumu, lai saņemtu 60 eiro.    “Ja pērk un prasa čeku, pārdevējs uzreiz nosaka augstāku cenu. Tāda ir realitāte,” teic A.Pogule. Viņa kā ik gadu malku iegādājusies pavasarī. “Kaut 60 eiro ir tikai ceturtā daļa no tā, ko samaksāju par malku, tomēr tas ir noderīgs atbalsts,” uzsver priekuliete. Viņa pastāsta, ka malkas cena aizvien palielinās. Kaimiņš pavasarī trīsmetrīgās malkas kravu nopircis par 600 eiro, pirms neilga laika tādu pašu kravu jau par 900 eiro.

Veselaviete Ludmila Stepnoja pavasarī iegādājusies metru garu dēļu nomaļu malku, samaksājusi 380 eiro un vēl    ceļa izdevumus. “Ar to vien ziemai nepietiek, labi, ka ir vēl vecā malka, tad iztiks. Kurš zina, cik pavasarī maksās malka,” stāsta L.Stepnoja.

Iedzīvotāju pieteikumus malkas iegādes sadārdzinājuma kompensēšanai vispirms izvērtē klientu apkalpošanas centru speciālisti. “Ja    sarežģītākas situācijas, iesaistās apvienību pārvalžu vadītāji, ja vēl vajadzīga      papildu informācija, tad izvērtē arī sociālie darbinieki. Ja pieteikumā viss kārtībā, tas nonāk grāmatvedībā un nauda tiek ieskaitīta kontā. Pieteikuma iesniedzējs nesaņem lēmumu par to, ka ir piešķirts atbalsts. Ja kompensācija atteikta, saņem rakstisku lēmumu,” skaid­ro B.Eglīte un uzsver, ka programma ir izstrādāta tā, lai, aizpildot pieteikumu, jau redzams, ka kompensācija pienākas.

Līdz vakardienai Cēsu novada pašvaldība klientu apkalpošanas centrā saņēmusi 316 pieteikumus malkas iegādes daļējai kompen-sēšanai. Cēsīs un Vaivē – 112, no tiem Vaivē – 25, Pārgaujas apvienībā 21, Līgatnes apvienībā – 37, Vecpiebalgas – 20, Jaunpiebalgas – 16, Priekuļu – 41 un Amatas – 69. Iedzīvotāji elektroniski iesnieguši 494 pieteikumus.