Ziņas

Sabiedrība

Kur Cēsu baltā baznīca

Noēd baltumu. Sv.Jāņa baznīcas ārsienu balto krāsojumu pamazām vien pārņem dzeltenīgi plankumi, vietām krāsojums drūp. Foto: Sarmīte Feldmane

Skatoties uz Cēsu dominanti– Sv.Jāņa baznīcu-, nevar nepamanīt, ka dievnama fasādē daudzviet ir dzeltenīgi plankumi, vietām apmetums nodrupis. Arī pagājušajā pavasarī jau bija redzami plankumi, bet krietni mazāk.

“Ne tikai cēsnieki, ikviens par to uztraucas, vispirms jau draudze. Satraukums ir saprotams, šī ir otrā ziema mūsu baltajai baznīcai. Jau aizmirsies, kāda tā bija pirms atjaunošanas,” saka    draudzes valdes priekšsēdētājs Andis Ozoliņš – Vīksne. Diemžēl mainīgie laikapstākļi ir darījuši savu. A.Ozoliņš – Vīksne pastāsta, ka visvairāk fasādes bojājumi redzami dienvidu pusē, jo tur arī jūtamas lielākas gaisa temperatūras svārstības – saule, sals.

“Pavasarī, kad laikapstākļi stabilizēsies, aicināsim komisiju, tiks noformēts defektu akts, tad apzināti cēloņi un meklēti risinājumi, lai baznīcas fasādi atjaunotu,” stāsta    draudzes valdes priekšsēdētājs un atgādina, ka par celtniecības darbiem būvnieki ir atbildīgi garantijas laiku – piecus gadus.

Latvijas Būvinženieru savienības valdes loceklis, sertificēts būvinženieris, cēsnieks Gints Šķenders vērtē, ka vecās ēkās daudz ko iepriekš nevar paredzēt, kaut kas atklājas atjaunošanas gaitā, kas cits var parādīties vēlāk.    “Nevar uzskatīt, ka    paveiktais ir brāķis, visticamāk, izraudzīta nepareiza metode. Ir noteikta procedūra, kā notiek    būvniecības kontrole.   Jāveic ķīmiskās analīzes un laboratorijā    jāanalizē, kādi procesi mūros notiek, kādas metodes    projektētāji izvēlējās,    vai viss tika darīts, kā projektā paredzēts,” saka G.Šķenders un uzsver, ka, kad darbi tiks pabeigti, atkal būs garantijas laiks. Tā kā būvnieki nekādi nav ieinteresēti neizdarīt kvalitatīvi.

2020.gada vasarā noslēdzās divu gadu    apjomīgā Cēsu Sv. Jāņa baznīcas restaurācija. Tās gaitā  nomainīts jumta segums, atjaunota fasāde un logu konstrukcijas, sakoptas esošās un izgatavotas sešas jaunas vitrāžas, restaurēts torņa smailes krusts un lode, kā arī vēsturiskais Saules pulkstenis.

Baznīcas restaurācijas kopējās izmaksas ir 1 726 850    eiro, no tiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums ir 1 378 285    eiro. Restaurācijas projekta līdzfinansējumu nodrošināja Cēsu novada pašvaldība un Cēsu Sv. Jāņa lauku evaņģēliski luteriskā draudze.