Pašvaldībām un to iestādēm valstī ieviestās ārkārtējās situācijas laikā darba vairāk, bet kultūras darbs un bibliotēku ierastā ikdiena 14.martā pēkšņi apstājās, pasākumi un mēģinājumi tika aizliegti, arī bibliotēkām bija jāpārtrauc apmeklētāju pieņemšana.

Ārkārtējās situācijas pirmajā mēnesī šo jomu darbinieki veica darbus, kas nav saistīti ar pasākumu organizēšanu un apmeklētāju pieņemšanu, taču “Covid-19” pandēmijas apmērs un prognozējamā attīstības gaita pašvaldībām pieprasa ilgtermiņa stratēģiju attiecībā uz šīm jomām.
Pašvaldību un kultūras dzīves vadītāji saņēmuši Latvijas Na­cionālā kultūras centra (LNKC) direktores Signes Pujā­tes vēstuli, kurā aicināts ārkārtējās situācijas laikā izvērtēt iespēju kolektīviem strādāt attālināti, nodrošinot kolektīva vadītājam un citam mākslinieciskajam personālam noteiktu atlīdzību. “Tā kā pašvaldībās un to kultūras institūcijās ir atšķirīga darba tiesisko attiecību prakse, proti, ar māksliniecisko kolektīvu vadītājiem un citu māksliniecisko personālu tiek slēgti dažāda veida līgumi, aicinām izvērtēt katru gadījumu individuāli un nepieciešamības gadījumā noteikt darbiniekam dīkstāvi,” teikts vēstulē.

“Druva” skaidroja, kā mūspuses pašvaldības organizē un plāno kultūras jomas darbu.

Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte “Druvai” pastāstīja, ka vairums kultūras iestāžu darbinieki jau devušies atvaļinājumos drīz pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas. Pat izmantojot maksimālo atvaļinājuma termiņu – 26 darba dienas -, drīzumā šiem darbiniekiem būtu jāatgriežas darbā, tomēr, kādu risinājumu katrā vietā atradīs iestādes vadītājs, E.Eglīte pagaidām nekomentēja. Viņa gan neizslēdza arī bezalgas atvaļinājuma iespēju. “Saprotams, ka darbinieku vēlme ir turpināt darbu, gūt stabilitāti, bet darba devējam arī jā­skaita nauda,” situāciju skaidro pašvaldības vadītāja, piemetinot, ka patlaban arī nav lietderīgi plānot kultūras pasākumus, ja nav skaidru signālu, kad tieši šāda publiskā dzīve varētu atjaunoties. Pagaidām tiek spriests, ka sabiedrisku pasākumu novadā nebūs visu vasaru. Ja tomēr situācija atmaigs, tad varbūt augustā varētu notikt lokāli saieti kāda pagasta ietvaros. Pašvaldība arī cer pēc iespējas ātrāk apjaust, kas varētu mainīties pēc 12.maija. Kā tikai vienu risinājuma piemēru E.Eglīte min – ja darbu maijā, kaut citādā režīmā, varētu atsākt Āraišu ezerpils, tad tur vasaras sezonai varētu nemeklēt papildu kasieri, bet gan pārmaiņus nodarbināt vismaz dažus kultūras darbiniekus, taču par darbinieku pagaidu novirzīšanu citu pienākumu veikšanai vēl nav diskutēts.

Lai gan dažviet bibliotēkas meklē veidus, kā turpināt apkalpot lasītājus, Amatas novadā apmeklētājus joprojām nepieņem un arī pēc attālinātiem pakalpojumiem interese neesot novērota. E.Eg­līte šādu piesardzību skaidro arī ar vietējo bibliotēku novietojumu. Tās nereti atrodas kādas citas iestādes ēkā, tādēļ ceļš līdz bibliotēkai ved caur koplietošanas telpām un palielina infekcijas izplatīšanās risku. “Līdz mums nonāk signāli par iedzīvotāju satraukumu attiecībā uz drošību, dezinfekcijas pasākumiem, bet par bibliotēkām gan tāds nav bijis,” stāsta domes priekšsēdētāja. Viņa atzīstas, ka pati ir grāmatu mīļotāja, un tic, ka arī citiem, kam patīk lasīt, mājās ir iekrājušies vēl neizlasīti darbi. Attiecībā uz nepieciešamību apmaksāt kādus rēķinus ar internetbankas starpniecību plānots risinājums – aptiekas Nītaurē un Zaubē jau piekritušas savās telpās izvietot datorus iedzīvotāju vajadzībām, kā arī apņēmušās nodrošināt šīs darba vietas dezinfekciju.

Cēsu novada pašvaldības vadītājs Jānis Rozenbergs norāda, ka viss vēl ir procesā: “Katrā iestādē tiek meklēts labākais risinājums, tas tiek skatīts līdztekus ar tās šī gada budžetu, jo skaidrs, ka daudzviet līdzekļi ietaupīsies, jo pasākumi tiek atcelti. Tuvākajā laikā notiks sarunas ar Cēsu Kultūras un Tūrisma centru, kad pārrunāsim visu viņu pārstāvēto jomu.

Jau tagad zināms par vienošanos ar amatiermākslas kolektīvu vadītājiem, viņi maijā iet atvaļinājumā, bet nākamo sezonu sāks ātrāk, ja vien neturpināsies kādi ierobežojumi. Tuvākajā laikā precizēsim Cēsu bibliotēkas plānus, kur turpinās inventarizācija, citi nepieciešamie darbi. Cēsu Olimpiskais centrs apzina vasaras pasākumus, un, visticamāk, atvērtās sporta bāzes strādās, bet zāles būs slēgtas līdz septembrim. Viņi domās, kā nodarbināt darbiniekus, un tā katra iestāde gatavo savu redzējumu. To gan var nākties koriģēt atkarībā no situācijas, tāpēc gribam sagaidīt maija sākumu, kad, cerams, būs lielāka skaidrība, kas notiks ar ierobežojumiem.

Šis ir komplicēts jautājums, kurā svarīgi, lai līdzekļi tiktu tērēti racionāli, kā arī lai pašvaldībā strādājošajiem būtu skaidrība. Par darbinieku atlaišanu nekur domāts netiek, jo visi speciālisti būs vajadzīgi, kad ierobežojumi beigsies.”

Jaunpiebalgas novadā kultūras darbinieki gan izmanto iespēju doties atvaļinājumā, gan veido darba plānus un veic saimnieciskos darbus. Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs skaidro, ka risinājumi tiek meklēti dažādi: “Daļa jau ir atvaļinājumā, daļa šobrīd dodas atvaļinājumā. Kolektīvu vadītāji sagatavo darba plānus, ņemot vērā situāciju, veic dažādus saimnieciskos darbus. Atkarībā no tā, cik ilgi ārkārtējā situācija turpināsies, meklēsim optimālos risinājumus. Pagaidām darāmā pietiek, bet, ja būs nepieciešams, ar laiku domāsim vai nu par bezalgas atvaļinājumiem, vai dīkstāves pabalstu, jo saprotams, ka šī brīža darbi arī nav bezgalīgi, turklāt daļa paredzēto pasākumu šogad notikt nevarēs.”
Arī Jaunpiebalgas kultūras nama vadītāja Egita Zariņa piekrīt, ka darbu arvien ir gana, jo ir iespējams izdarīt to, ko būtu sarežģīti paveikt laikā, kad kultūras nams ir cilvēku pilns. Tagad iespējams pārskatīt dažādu lietu tehnisko stāvokli, veikt ģenerāltīrīšanu, remontus, noliktavu revīziju. “Tas tiek darīts arī ikdienā, bet tagad to ir iespējams izdarīt detalizēti līdz sīkākai niansei. Darbi netiek šķiroti, kas ir nepieciešams, to izdarām. Tā ar gandarījumu paņēmu lāpstu un kapli un sakopu dobes ap kultūras namu. Šis ir bijis ražīgs mēnesis saimnieciskajos darbos, darāmā ir katrai dienai. Varam arī pievērsties praktiskajām lietām, kam ikdienā parasti darba roku pietrūcis,” pasatāsta Egita.

“Kaut mēģinājumi nenotiek, kolektīvu vadītājiem alga nav samazināta. Daži mēģina kaut ko darīt attālināti,” stāsta Līgatnes novada pašvaldības vadītājs Ainārs Šteins un uzsver, ka tā vismaz ir iespēja samaksāt kolektīvu vadītājiem par to, ko ieguldījuši, veidojot koncertprogrammas, gatavojot kolektīvus dažādiem konkursiem ne tikai Latvijā. Novada bibliotēkas ir slēgtas, darbinieces strādā attālināti, kārto novadpētniecības materiālus, dokumentāciju.

“Novadā kultūra un tūrisms ir saistīti. Tās ir nozares, kurām jāstrādā uz priekšu. Bieži vien lecam pēdējā vilcienā, jo pietrūkst laika. Skaidrs, ka novada svētki maijā nenotiks. Pagaidām neesam atcēluši tālākus pasākumus, redzēs, kāda būs situācija. Par šīgada sezonu viss bija saplānots, tagad darbinieki domā par nākamo. Var to darīt nesteidzīgi,” viedokli pauž A.Šteins.

Pārgaujas novada bibliotēkas strādā. Darbinieces gatavojas akreditācijai, kā arī pēc iepriekšēja pasūtījuma izsniedz grāmatas. “Arī kultūras darbinieces strādā, veic inventarizāciju, pagaidām darba pietiek,” teic novada vadītājs Hardijs Vents. Amatiermākslas kolektīviem ir dīkstāve. Tā kā pulciņu vadītāji ir pašnodarbinātie un atalgojumu saņem par nostrādātajām stundām, patlaban no pašvaldības algu nesaņem.

Priekuļu novadā daļa kultūras darbinieku ir atvaļinājumā, daļa turpina iesāktos darbus attālināti, tai skaitā plāno kultūras notikumus rīkošanu attālināti. Priekuļu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Ozoliņa skaidro, ka daļa kultūras jomas darbinieku ir atgriezušies no atvaļinājuma, savukārt citi atvaļinājumā būs līdz maija sākumam: “Šobrīd tiek domāts par darbinieku noslodzi un tiek plānoti ikdienas darbi. Cilvēki strādā, pielāgojoties situācijai. Daļa darbinieku ir atraduši risinājumus, kā iesāktos darbus veikt attālināti – tiešsaistē, notiek saimnieciskie darbi, kas iepriekš atlikti. Arī novada amatierkolektīvi rod risinājumus, kā turpināt darboties – teātri iestudē izrādes, katrs individuāli mācās tekstu. Savukārt, apzinoties, ka Māmiņdienas pasākums ierastā formātā nevarēs notikt, esam aicinājuši iedzīvotājus piedalīties ļoti jaukā akcijā – iesaistīties video formāta apsveikuma veidošanā māmiņām. Darbs attālināti ir sarežģītāks un izaicinājumiem bagātāks, bet, tā kā kultūras jomā strādājošajiem darbs ir sirdsdarbs, arī sarežģītās situācijās ar radošu pieeju risinājumi tiek rasti.”

Raunas novada kultūras darbinieces Raunā un Drustos izmantoja daļu atvaļinājuma, tagad atgriezušās darbā. “Darbinieces iesaistās teritorijas sakopšanā, turpina gatavoties vasarā iecerētajiem pasākumiem, jo tomēr ceram, ka tie būs,” stāsta pašvaldības izpilddirektore Linda Zūdiņa. Amatiermākslas kolektīvu darbā ir pauze. Tā kā kolektīvu vadītājiem puse algas ir par darbu, kas tiek ieguldīts, gatavojoties mēģinājumiem, otra daļa par tiešo darbu ar kolektīvu, patlaban viņi saņem pusi algas. Daži izmanto atvaļinājumu. Raunas audējas strādā pēc sava grafika.
Saspringts šis laiks ir novada četru bibliotēku darbiniecēm. “Notiek bibliotēku reorganizāciju, no 1.maija Gatartas un Rozes bibliotēkas būs Drustu un Raunas bibliotēku ārējās apkalpošanas punkti. Visās četrās bibliotēkās tiek veikta pamatīga revīzija,” pastāsta izpilddirektore. Lasītāji pa telefonu var pasūtīt grāmatas, bibliotekāres sagatavo paciņas, noteiktā laikā noliek pie durvīm. Atpakaļ atnestās grāmatas tiek novietotas karantīnā uz vairākām dienām. “Lasītāju skaits bibliotēkās ir palielinājies. Cilvēkiem vajadzīgas grāmatas, arī mācībām, ne tikai lai iepazītu literatūru. Tiek ievēroti visi drošības noteikumi, un šajā laikā ir ļoti svarīgi, ka vismaz grāmatas var saņemt,” atgādina L.Zūdiņa.

Vecpiebalgas novada bibliotēkas strādā, lasītāji var pasūtīt grāmatas un saņemt pie durvīm, nodot gan viņi aicināti vēlāk. Bibliotēkā pēc iepriekšējas pieteikšanās, sarunājot konkrētu laiku, var arī izmantot datoru, lai samaksātu rēķinus. Bibliotekāres, tāpat kā kultūras darbinieces, kārto saimnieciskus darbus. Tā Vecpiebalgas kultūras nama zālē netraucēti varēja atjaunot grīdu, jo pasākumu dēļ darbi nebija jāsteidz. “Dažas kultūras darbinieces paņēmušas daļēju atvaļinājumu, tāpat daži amatiermākslas kolektīvu vadītāji. Daži kolektīvi kaut ko mēģina attālināti. Atalgojuma samazināšana kādam nebūtu taisnīga, ne jau darbinieku dēļ ir dīkstāve. Pagaidām domājam, ka jūlija otrā pusē “Vecpiebalga atver durvis” notiks,” stāsta novada vadītājs Indriķis Putniņš un atgādina, ka dažādi pasākumi, svētki novadā ir saistīti arī ar viesmāksliniekiem un savā ziņā svētku rīkošana būtu atbalsts arī viņiem.