Ziņas

Sabiedrība

Krīze arī stiprina uzņēmējus

Top no bērza. SIA "Inerce" visu ražoto eksportē. Kvalitatīvam produktam vienmēr ir noiets.Foto: Sarmīte Feldmane

Kokapstrādes uzņēmumā SIA “Inerce”, kas atrodas Vaives pagasta Rīdzenē, smaržo pēc bērziem. Te top mēbeļu sagataves, masīvas plātnes, audzētas plātnes, brusas, galdu un gultu kāju sagataves, ēvelētas sagataves, līmētās bērza plāksnes ar masīvām un garumā audzētām lamelēm. Viss saražotais tiek eksportēts mēbeļu ražošanas uzņēmumiem dažādās valstīs. “Protams, izjūtam krīzi. Jau pusotru gadu pieprasījums samazinājies. Eiropas ražotāji Krievijai mēbeles neražo. Kokmateriāli ir dārgi, tas saistīts ar Ķīnas aktivitātēm,” stāsta SIA “Inerce” valdes priekšsēdētājs Māris Krūze un atzīst, iepriekšējās krīzes laikā bijusi krietni sarežģītāka situācija. Tad nācies ražošanu apturēt, jo arī tirgi apstājās. Tagad krīzes dēļ, kā vērtē uzņēmējs, 60 procenti tirgus ir apstājies, 30 procenti kaut ko dara, desmit strādā ierastajā ritmā. “Arī mums jāturpina, jābalansē. Jāpārdod ir viss saražotais, nevis tikai kaut kas. Pārdzīvosim, būs labāk,” saka Māris Krūze. Pēc iepriekšējās krīzes kādu laiku strādāt bijis vieglāk, jo pieprasījums bija lielāks nekā piedāvājums, bija vien jādomā, kā saražot. Tagad situācija mainījusies. “Bet tas ir bizness – vienu brīdi vieglāk, citu sarežģītāk. Krīze arī pārbauda uzņēmējus, vieni iztur, citi ne, ” nosaka uzņēmējs, piebilstot, ka nav pārāk liels optimists un rēķinās, ka pāris gadu uzplaukuma vēl nebūs. “Tā kā strādājam ar nišas produktiem, dzīvojam no rokas mutē. Nekas ārkārtējs jau nenotiek, jāiemācās dzīvot ar to, kas mums ir, nevis ar to, kā nav. Izaugsme lielākoties saistīta, dzīvojot no tā, kā diemžēl nav. Daudzi pieraduši pie ES finansējuma apgūšanas. Ilgtermiņā, ja paši neko nemācās, būs problēmas, tad redzēsim, kā viņiem klāsies. Nākamgad ES naudas būs vairāk, daudziem klāsies labāk,” pārdomās dalās SIA “Inerce” valdes priekšsēdētājs.

SIA “Inerce” strādā un attīstās, neizmantojot ES finansējumu. Uzņēmējs atzīst, ka attīstība ir lēnāka, toties mazāks risks. “Nav tā, ka kopumā nozare neattīstās. Tā ir uzņēmējdarbība, katru dienu ir kāds izaicinājums, kas jāpieņem. Gribētos daudz ko darīt ātrāk, bet pamazām jau attīstāmies,” saka Māris Krūze.

Jau mēnesi “Inerce” ražo skaidu briketes. Uzņēmumam tas ir jaunums, vietējie labprāt izmēģina, vērtē. “Neražojam tādos apjomos, lai eksportētu, pārstrādājam pašu skaidas. Agrāk daudziem granulu ražotājiem vajadzēja skaidas. Ziemas kļuvušas siltākas, pieprasījums samazinājies. Mums bija iemesls sākt kaut ko jaunu,” pastāsta uzņēmējs.

* Foto: Sarmīte Feldmane

Par strādājošo trūkumu uzņēmējs nesūdzas. Patlaban ražotne strādā vienā maiņā, nodarbināto skaits samazinājies, bet vidēji “Inercē” ir darbs ap 90 cilvēkiem. Daudzi ir vietējie, arī no apkārtējiem pagastiem. Ik rītu strādnieki uz darbu tiek vesti no Cēsīm. Vairāki strādājoši no Liepas līdz Cēsīm atbrauc ar vilcienu, tad ar uzņēmuma transportu līdz Rīdzenei. Vakarā visus aizved līdz Cēsīm.

“Te strādā daudzi vietējie, ja “Inercē” darba nav, jābrauc kaut kur, bet izbraukāt no Rīdzenes nav vienkārši,” saka uzņēmējs.

Daloties pārdomās par strādniekiem, Māris Krūze atzīst, ka viņus grūti izpirkt no valsts un valsts ir lielākais konkurents. “Strādniekam ir izdevīgi kļūt par bezdarbnieku, iegūt maznodrošinātā statusu un nestrādāt. Līdzko strādā, statusu zaudē, par daudz ko jāmaksā pašam, kaut vai medicīnu. Tas, ko saņem, neko nedarot, ir par simts, varbūt vairāk eiro mazāk, bet šo cilvēku vairs nežēlo, nerūpējas par viņu. Vasarā, ogu laikā, vēl mežā var piepelnīties. Tā tikai izskatās, ka cilvēki nemāk rēķināt,” pastāsta uzņēmējs un uzsver, ka visos uzņēmumos algas ir apmēram vienādas, atšķirība tikai, vai patīk darbavieta, kolēģi, priekšniecība, cik tuvu mājām ir darbs. Labākie darbinieki “Inercē” var nopelnīt arī tūkstoš eiro mēnesī.

“Kvalificētu speciālistu atrast jau ir sarežģītāk. Tam vajag ilgāku laiku,” bilst Māris Krūze.