
Cēsu novada pašvaldība nākusi klajā ar bērnu vecākiem svarīgu vēsti – šoruden pirmsskolā visiem bērniem būs vieta.
Jaunākās no izveidotajām grupu telpām gan atrodas aiz pilsētas oficiālās robežas – lauku vidē, toties Cēsu novadā. Pilsētniekiem vai tiem, kuri par cēsniekiem kļuvuši nesen, jāielāgo kāda vēsturiski radusies īpatnība.
Līvu pirmsskolas izglītības iestāde nebūt nav Līvu ciematā, kas atrodas pilsētas pievārtē. Līvu pirmsskolas izglītības iestāde ir turpat netālu, bet apdzīvotā vietā Krīvi . Tas ir Vaives pagastā – vienīgajā Cēsu pievārtē, kuru iepriekšējā administratīvi teritoriālajā reformā iekļāva Cēsu novadā. Savukārt Līvu ciemats atrodas Amatas novadā, un Amatas pašvaldība uztur izglītības iestādi apdzīvotā vietā Līvi. Taču pirmsskolai dots Amatas novadā citas apdzīvotās vietas nosaukums. Līvos darbojas Drabešu sākumskolas pirmsskolas grupas.
Pagājuši vairāk nekā 60 gadi kopš padomju gadu reģionālās reformas, kas sadalīja Līvu pagastu. Pagasta vairs nebija, bet Līvu pamatskola nezaudēja izglītības iestādes nosaukumu. Tagad, 2019. gadā, Krīvos uz mācībām ceļu nemēros ne sākumskolas, ne pamatskolas audzēkņi, vecāki bērnus vedīs uz pirmsskolu. Tas nekļūs par iemeslu, lai pašvaldība, precizējot šī brīža situāciju, mainītu iestādes nosaukumu.
Līvu pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Antra Gabranova pašvaldības nostāju pilnībā atbalsta: “Jā, Krīvos šobrīd ir bērnudārzs, bet tā nosaukumā saglabāsies Līvu vārds. Mēs, pedagogi, atbalstām to, jo gribam šai vietai saglabāt vēsturisko stāstu. Kādreiz skolas ēkai bija vēl cits nosaukums – Cēsu Pils pamatskola. Te es runāju par 1874. gadu. Laikiem mainoties, reformām ejot pāri, notikušas korekcijas. Te bijusi nepilnā pamatskola, tad pamatskola, vēl pagājušajā mācību gadā sākumskola, kuras tagad Krīvu ciematā vairs nav. Taču agri vai vēlu te atkal būs skola. Par to mēs, pedagogi, esam droši. Vaives pagasta Krīvu ciematā atkal pieaug bērnu skaits. Tie dzimst jaunām ģimenēm. Viņu bērni te mācīsies sākumklasēs, atkal veidosies skola, tāpēc gribam saglabāt skolas seno stāstu, kas saistās ar Līvu pamatskolas vārdu.”
Pedagoģe Antra Gabranova, skolas vadītāja ar lielu pieredzi, par šādu izvēli ar smaidu saka: “Arī nākamie audzēkņi, kuri atkal mācīsies šajā vietā, apgūs seno skolas veidošanās stāstu, kas ir tik interesants. Kad atnācu te strādāt par skolotāju, audzēkņiem bija jāiemāca rakstīt skolas nosaukums un adrese – Cēsu rajons, Līvu astoņgadīgā skola, pasta nodaļa “Rīdzene”, Vaivē, Krīvos. Tajos laikos skolotājiem jau 1. klases bērniem bija jāiemāca dzīves vietas un skolas adrese. Bērni trenējoties mācījās, un līdztekus mācījās vecāki.” Pedagoģe nesaskata neko grūtu ne pieaugušajiem, ne bērniem, ja tagad jāapgūst, ka mācību iestādei ir Līvu vārds, bet apdzīvotajai vietai Krīvi. Tāpat arī to, ka te ir Cēsu novada Vaives pagasts.
Pedagogi lēmuši, ka Līvu pamatskola dažādos laikos gājusi līdzi pārmaiņām, jāiet arī tagad, lai mācību iestāde tādā vai citādā statusā saglabātos. Kopš iepriekšējās reformas valstī, kad Vaives pagastu iekļāva Cēsu novadā, nemitīgi pedagogus mākušas bažas par mācību iestādes pilnīgu reformēšanu. Vaives pagasta ļaudis, Līvu pamatskolas absolventus priecē tas, ka pagasta skolas nav aizgājušas pa to ceļu, kādu piedzīvoja Veselavas vai Rozulas skola. Sen tās aizvērtas un stāv tukšas. “Šodien esmu droša, ka pie mums pamatskolas ēkā darbu pirmsskolā sāks nevis divas jaunas, bet oktobrī jau trīs audzēkņu piepildītas grupas. Ja vienlaikus visi bērni tiks savesti bērnudārzā Krīvos, mazuļu būs vairāk nekā simts,” prognozē A. Gabranova un no sarunām ar vecākiem izdara secinājumus: ” Rīdzinieku ģimenes, kuras pārcēlušās dzīvot uz mazāku pilsētu Cēsīm un saņēmušas bērnam vietu piepilsētas bērnudārzā, visvairāk novērtē šo vietu. Būdama direktore skolai, citus rudeņus pirms mācību gada jutu milzīgu spriedzi. Tāpēc ka mācību iestādei Krīvos atkal bija izšķirīgs brīdis – būt vai nebūt. Tagad skaidri saprotu un zinu -Vaives pagasta Krīvos ar laiku atkal atjaunosies Līvu sākumskola, pēc tam pamatskola, jo būs ģimenes, kuras gribēs, lai bērni te mācītos.”