Kur gan vēl labāk saliedēt komandu, ja ne draudzīgi konkurējošās sporta spēlēs. Šogad Vecpiebalgas novadā pie Alauksta ezera satikās vēsturiskā Cēsu rajona astoņu pašvaldību darbinieki. Izvirzījuši sportiski cēlāko mērķi, izvēlējušies pareizu cīņas stratēģiju, viņi ar smaidu sejā pārvarēja visus šķēršļus. To darīja visi un turklāt reizē.

Rībēja priedes, pārbijās zaķi, Alauksts atkāpās par metru, kad ar blakusvāģa rīboņu pasākumu atklāja Latvijas motosportista Kaspara Stupeļa dubultnieks. Lai nepaskrietu garām pasākuma norises vietai, divas dedzīgas līdzjutējas, kas acīmredzot kantēšanas prasmes mācījušās pie paša meistara, burtiski ielidoja “olimpiskajā estrādē”, un ceturtās pašvaldību sporta spēles bija atklātas.

Pagājušās sporta spēles aizritēja Amatas novadā, nu bija pienākusi Vecpiebalgas kārta. Vecpiebalgas novada pašvaldības vadītāja Ella Frīdvalde – Andersone paskaidroja: “Sporta spēļu mērķis ir saliedēt pašvaldību darbiniekus gan katrā novada komandā, gan vienu pašvaldību ar otru, tādējādi ikdienā atvieglojot komunikāciju. Ja pašvaldību darbinieki viens otru redzējuši sporta svētkos, neformālā gaisotnē, top vieglāk vienam otru uzrunāt, kad jārisina kopēji darba jautājumi.” Novēlējusi dalībniekiem sportisku azartu un lai uzvar draudzība, pašvaldības vadītāja devās pie komandām gan sevi parādīt, gan uz citiem paskatīties.

Šo sporta spēļu galvenais treneris un Vecpiebalgas novada sporta organizators Andris Praulītis ar kritisku aci vērtēja šā gada uzvaras kandidātus: “Var redzēt, ka sabraukuši tie, kas atbalsta veselīgu dzīvesveidu. Redzama stāja un jūtams sportiskais gars.” A.Praulītis pajokoja: “Dažs pat izrāda aizdomīgi lielu aktivitāti, iespējams, būs jāpaņem analīzes uz dopinga pārbaudi, nevar būt, ka saule tā ietekmē. Aizdomīgi pozitīvi.”

Mājiniekiem pielabinošu runu teica visu novadu pārstāvji, bet vistuvāk patiesībai trāpīja Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents: ”Pirms divām nedēļām Jaunpiebalgā bija brangs tirgus ar pašu Ķenci priekšgalā. Pēc visiem nobaudītajiem labumiem viņa dzimtenē esam nokļuvuši atgūt formu pie viņa kaimiņiem. Ja Ķencis nāktu no Pārgaujas novada, tad tāda maza lūgšana par sporta spēlēm skanētu šādi: “Dieviņ! Tu nu redzi manu ceļa maizi un zini – visus šos gadus, sabraucot kopā uz novada sporta spēlēm, nebraucām vis, dzīdamies pēc pasaules goda un uzvarām, bet meklējām un atbalstījām pārējos, sirds dziļumos vēlot viņiem mazas uzvariņas. Tomēr labāk būtu, ja tu, Kungs, dotu tiem, kas katru gadu dzenas pēc tām pirmajām vietām, tādu prātu palaist arī tos pārējos pa priekšu, jo ne jau vienmēr, kā sacīt jāsaka, tas spēcīgākais ir arī tas gudrākais. Un pašās beigās, Dieviņ, dod katram cīņas sparu, labu kopā būšanu un dari daudz vairāk, nekā es spēju. ”” Un par šiem vārdiem Pārgaujas novads saņēma ceturto vietu. Stefānija Jančevska no Pārgaujas novada komandas gan sacīja: “Iespējams, ja pēdējā stafetē posmos, kur bija jāskrien pa ūdeni, mūsējie būtu iepriekš trenējušies, kāja nepakluptu viltīgajā disciplīnā un Pārgauja iekļautos trijniekā. Bet tas nekas, jo mums pašiem šādi tādi triki noglabāti azotē, ko nākamvasar plānojam pielietot, lai spēles Pārgaujā būtu tikpat neaizmirstamas un pozitīvisma pilnas.”

Tradicionāli spēles jārīko uzvarētāja novadam, tas būtu Raunas novads, kura komanda izcīnīja pirmo vietu, taču pārgaujieši skaidro: “Šie noteikumi ir mainījusies apstākļu sakritības pēc – ne vienmēr uzvar tas gudrākais, un ir novadi, kas vienkārši netiek organizētāja kārtā, un ir tādi kā Priekuļi, kur sports ir asinīs. Viņi vienkārši nevar to gāzes pedāli atlaist! Pārgaujas novads spēļu atklāšanas uzrunā apliecināja savu apņēmību un gatavību nākošgad uzņemt visus pie sevis, noturot šo jauko tradīciju. Manuprāt, tā patiešām ir jauka un ļauj biežāk satikties cilvēkiem, kurus vieno līdzīgas intereses un mērķis mācīties vienam no otra un, galvenais, arī atpūsties kopā! Šādas spēles laikam ir vienīgā vieta, kur nepiespiestā gaisotnē vienkopus redzēt tik daudz pašvaldību pārstāvju un vadītāju. Galvenais, nodrošināt jauku noskaņu, interesantas, bet ne nogurdinošas disciplīnas un vislabāko viesmīlību. Tādi no tiesas šogad bija vecpiebaldzēni. Paldies viņiem par to!”

Sasniedzot finālu, mājinieki viesus cienāja ar brangu jēra zupu. Tagad jāgaida nākamais gads, kad pienāks kārta Pārgaujas novadam izrādīt savas skaistās āres un lielīties ar vietām, kas iemūžinātas Latvijas kino zelta fondā.