19. martā pasaulē un Latvijā atzīmēja Sociālā darba dienu. Savos svētkos, lai atzīmētu profesijas sasniegumus, kopā sanāca Amatas, Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas, Raunas, Priekuļu, Līgatnes un Jaunpiebalgas novadu sociālā darba speciālisti.

Šogad pasaulē Sociālā darba dienā uzmanība tiek vērsta cilvēku savstarpējo attiecību nozīmei, kā arī apkārtējās vides ietekmei uz nākotni. Tas ir laiks, kad īpaši tiek uzsvērts un izcelts sociālā darba speciālistu ieguldījums un paveiktais, kā arī spriests par to, kas jāpilnveido, lai popularizētu, atbalstītu un veicinātu sociālā darba atpazīstamību, celtu tā prestižu Latvijā.
Novadu speciālisti apstiprināja, ka sociālais darbinieks, strādājot ar dažādām cilvēku grupām, aizstāvot viņu intereses un tiesības, kā arī palīdzot cilvēkiem uzlabot savu dzīves vidi, dara grūtu darbu. Sociālā darbinieka uzdevums nav viegls, viņš palīdz cilvēkam izprast radušos problēmu un sadarbībā rast izeju no krīzes situ­ācijas. Profesionāls sociālais darbs ir vērsts uz problēmu risināšanu un pārmaiņām.

Amatas novada sociālās palīdzības organizatore Nītaures un Zaubes pagastos Ieva Vītola atklāj, ka sociālajā jomā sākusi strādāt nesen. “Strādāju pirmo mēnesi un esmu ieinteresēta uzzināt, cik tālu spēju iet, lai nesalūztu. Šis darbs šķiet interesants un ir noderīgs ne vien cilvēkiem, kuru labā strādāju, bet arī man pašai,” saka Ieva.

Viņa neslēpj vēlmi panākt, lai vietējie iedzīvotāji paši sper izšķirošus soļus pretī labākai dzīvei, jo pozitīvas izmaiņas nesākas ar domu, ka man viss pienākas. Sociālās palīdzības organizatore jau pamanījusi, ka pasauli neizmainīs. “Ir tik daudz cilvēku, kuriem vieglāk lūgt sociālo palīdzību, nekā meklēt darbu,” tā I. Vītola.

Vēsturiskajā Cēsu rajonā visās pašvaldībās strādā sociālie dienesti. Ik pa laikam sociālā darba sfērā redzamas izsludinātas vakances. Uz brīvajām vietām pretendenti gaitenī nedrūzmējas.

“Šis ir emocionāli ļoti grūts darbs. Vēl nesen lasīju publikāciju, kurā Amatas novada pašvaldības vadītāja Elita Eglīte ieskicēja problēmu, sakot, ka daudzi speciālisti izskolojas, izmēģina savus spēkus novada pašvaldībā, bet zemā atalgojuma dēļ meklē darbu citur. Tas ir signāls, ka sociālo darbinieku darbu finansiāli nenovērtē,” saka I. Vītola.

Arī Priekuļu novadā nesen bija izsludināts konkurss uz sociālā rehabilitētāja amatu. “Mēs saņēmām piecus pieteikumus. Skait­liski vērtējot, tas ir labs rādītājs, tomēr, izvērtējot pretendentu zināšanas un pieredzi, situācija mainās. Sociālā darba speciālistu apmācība Latvijā nav augstā līmenī, līdz ar to mums – esošiem darbiniekiem – jaunais speciālists jāmāca, viņam jāvelta daudz laika,” skaidro Priekuļu novada Sociālā dienesta vadītāja Elita Rancāne.

Viņas novērojumi liecina, ka jaunie kadri tiek sagatavoti ļoti virspusēji. “Kad pati mācījos, mācībās uzmanības centrā bija nevis profesionālis, bet cilvēks, un nav nevienas citas profesijas, kurā ar cilvēku jāstrādā tik holistiski, t.i., vienlaikus tik daudzos līmeņos. Tagad studijās uzmanība vairāk vērsta teorijai, dokumentiem, procesiem, bet cilvēks un cilvēciskais atstāts novārtā,” pārdomas pauž E. Rancāne un turpina, sakot, ka darbiniekam tomēr jāspēj “nolaisties” no saviem augstumiem, jāprot iejusties otra cilvēka vietā. Viņš nedrīkst ieņemt ne nosodošu, ne vajājošu lomu.

Savukārt Līgatnes novada sociālās palīdzības organizatore Dzintra Viļčinska šajā darbā strādā gadu. Viņa piekrīt kolēģēm, ka diplomus iegūst daudz sociālo darbinieku, arī pati pirms gada absolvējusi augstskolu. Liela daļa izvēlas citu darbu. “Darbs ar cilvēkiem ir viens no grūtākajiem. Te var vilkt līdzības ar skaistu ziedu pušķi, taču, tāpat kā pušķī ir daudz dažādu ziedu, arī cilvēki katrs ir individualitāte, un ne ar visiem izveidojas kontakts vai savstarpēja sapratne. Sociālajiem darbiniekiem ir jāprot atrast pareizo pieeju katram klientam, bet ne jau visiem tas ir pa spēkam,” tā sociālā darbiniece.

E. Rancāne atgādina, ka ikviens vēlas būt novērtēts. Cilvēki, kuri ar sociālā dienesta palīdzību ir atrisinājuši savas dzīves problēmas, nevēlas atmiņās pārcilāt savu grūto dzīves posmu, tāpēc mutisku novērtējumu ar mazo “paldies” nākas dzirdēt reti. Taču atgriezeniskā saite esot lielākais novērtējums un tikai pēc tam veidojas pārdomas par finansiālo novērtējumu.
Katru dienu sociālie darbinieki strādā ar sensitīvu informāciju un savu klientu interesēs pa pasauli apkārt nerunā, tāpēc parādoties kādam skandālam, sociālo dienestu pārstāvjus bieži redz aizstāvamies, tālab vairāki klātesošie izteica lielu pateicību “Sociālo darbinieku biedrībai” un “Sociālo dienestu vadītāju apvienībai”, ko vada Cēsu novada pašvaldības aģentūras “Sociālā dienests” vadītāja Iveta Sietiņsone, jo tieši šo organizāciju pārstāvji esot īstie celmlauži sistēmas pilnveidē.