Ziņas

Sabiedrība

Koki sakrīt Gaujā

Gaujā pie Raiskumkroga zem tilta upē krājas sakritušie krastmalas koki. Tie daļēji aizdambē un novirza upes tecējumu, un tiek izskalots krasts.Foto: Marta Martinsone-Kaša

Šoruden pēc lietavām daudzās upēs krietni paaugstinājās ūdens līmenis. Raksturīgi, ka, atgriežoties ierastajā gultnē, krastos atklājas straumes nodarītais – izskalojumi un nobrukumi, dažādu drazu, zaru un baļķu sanesumi. Arī Gauja pie Raiskuma tilta balstiem atpludinājusi vairākus koku stumbrus, novirzot straumi uz labo krastu un aizskalojot prom daļu pludmales smilšu.

Patlaban situācija nav kritiska, tomēr, ūdens līmenim turpinot svārstīties, koku sanesums var papildināties ar straumes nesto piesārņojumu, radot daļēju aizdambējumu. Iestājoties aukstākam laikam, veidojoties vižņiem un ledum, šajā vietā var celties ūdens līmenis.

Tilts pār Gauju pieder Cēsu novada pašvaldībai, savukārt ūdeņi ir neitrālā teritorija. “Druva” aptaujāja dažādas amatpersonas, noskaidrojot, kam un kā šajā gadījumā būtu jārīkojas.

Pārgaujas novada vides aizsardzības inspektors Agris Ķesa atzina, ka krastu nogruvumi ir katru gadu un tas ir dabisks process. Šī nav vienīgā vieta, kur Gauja grauž krastus. Novadā jau daudzus gadus par bīstamu tiek uzskatīts Ķienes līcis pie Rām­niekiem. Savukārt novākt koku sastrēgumu ir tehniski sarežģīts un bīstams pasākums. Inta Ādam­sone, Cēsu novada pašvaldības projektu un vides speciāliste, atcerējās, ka pirms 10, 15 gadiem pēc pavasara plūdiem notikusi ieskaloto koku izvākšana no Gaujas.

Cēsu novada pašvaldības Komunālās nodaļas vadītājs Vladimirs Kalandārovs informēja, ka pirmdien situācija pie Rais­kuma tilta tika apsekota kopā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem un izlemts, ka sastrēguma likvidēšanai nepieciešams arborists, kurš tuvākajās dienās varētu sazāģēt kokus.

“Druva” interesējās, vai koku sanesumi un krastu erozija šoruden konstatēta arī mazajās upēs. Billes HES novērots, ka ūdens līmenis Amatā bijis septiņus centimetrus augstāks nekā pavasara palos. Īpašnieks Jānis Leišav­nieks pastāstīja, ka pirms dažām nedēļām koku sanesumus nācies izcelt ar hidromanipulatoru: “Mēs visas drazas no upes savācam, izceļam ārā, neko nelaižam tālāk pa straumi.”
Amatas novada Nītaures pagastā Krīgaļu dzirnavu pārvaldnieks Pēteris Blate uzskata, ka lielāka cīņa ir ar bebriem, kuri Mergupes krastos rīkojas kā diversanti: “Bebru apgrauztos kociņus straume ieskalo dzirnavu aizsprosta režģos un turbīnās, radot tehniskas problēmas.”

Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvās informācijas 18.oktobrī pie Valmieras Gaujas līmenis sasniedza gandrīz viena metra un piecdesmit centimetru atzīmi, pēc desmit dienām bija nokrities, bet šobrīd atkal turpina kāpt. Amatā pie Melturu tilta šoruden oktobra atzīmes nav bijušas augstāk par vienu metru un divdesmit centimetriem.

Lielāka upju krastu erozija novērojama lietainajos gados, kad bieži svārstās ūdens līmenis. No­brukumi veidojas, līmenim strauji krītoties, kad piemirkušās smilšu masas ieslīd upē kopā ar krastā augošajiem kokiem.

Kritiska situācija bija pirms septiņiem gadiem, kad 2010.gada aprīlī Rāmniekos pirms tilta pār Gauju pavasara plūdi izveidoja koku sanesumu vairāku simtu metru garumā. Līmenim paaugstinoties, upe izskaloja ceļu un kā­du kilometru plūda pa vec­upi.