Koka arhitektūras, amatu, rūpniecības un dizaina dienas Cēsīs kļuvušas par tradīciju. To idejas autors arhitekts Ervīns Krauklis atzīst, ka Koka dienu programma arvien paplašinās un virzās uz to, lai no dažu dienu pasākuma tas kļūtu par notikumu visa gada garumā.

Koks arhitektūrā, būvniecībā kļūst arvien populārāks, cilvēki novērtē tā īpašības, arvien vairāk novērtē arī seno koka apbūvi, ko nepieciešams saglabāt, top arī jaunas formas, risinājumi. Tāpēc otro gadu Koka dienas sākās ar arhitektūras un dizaina darbnīcu, kurā tapušos darbus cēsnieki varēja un daļu joprojām var aplūkot Vienības laukumā. Ja kāds nodomājis, ka tas ir pašvaldības pasūtīts svētku rotājums 4.maija svinībām, tā tas nav, tie ir Koka dienu darbnīcā tapušie darbi, to darināt pieteicās 12 komandas, kas savus darbus galvenokārt strādāja Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskolas kokapstrādes darbnīcās. Notika koka izstrādājumu prototipu testēšana, uzlabošana un attīstīšana līdz praktiski izmantojamam eksemplāram vai vairāku pārdošanai gatavu produkta eksemplāru izgatavošana. Darbnīcās dalībniekiem tika nodrošinātas iekārtas un instrumenti, materiāli, darbā palīdzēja mentori – speciālisti dizaina, tehnoloģiju, produkta attīstības, biznesa modeļa jomās.
Sagatavošanās process sācies jau martā, kad dalībniekiem bija jāpiesaka idejas, ko izvērtēja žūrija, tikai aprīļa beigās sākās darbošanās darbnīcās. E.Krauklis stāsta: “Pirmo reizi darbnīcu veidojām tik plašu, jo interese bija ļoti liela. Piemēram, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkņi Cēsīs rada iespēju strādāt ar lielākas formas darbiem plašās darbnīcās, jo viņu skolā tādu iespēju nav. Jaunieši varēja realizēt idejas reālā izmērā, kas ļāva pārbaudīt prasmes un zināšanas. Paldies par iespēju mūsu pasākumā izmantot Vienības laukumu, kur to visu eksponēt.”
Koka dienu neatņemama sastāvdaļa ir starptautiska koka arhitektūras un būvniecības zinātniskā konference, kas pulcēja daudzus interesentus. Lektoru vidū bija speciālisti no Venecuēlas, Šveices, Lielbritānijas, Austrijas, Norvēģijas un citām valstīm.

“Šāda konference ļauj satikties Latvijas un ārvalstu speciālistiem, šādi iezīmējam sevi pasaules kartē,” akcentē E. Krauklis. “Koka dienas ir pasākums ar pievienoto vērtību. Pirmām kārtām jau ar to, ka konferencē varēja meklēt atbildes uz jautājumiem, kas radās meistardarbnīcā. Centāmies pārrunāt iespējami plašāku problēmu un to risinājumu spektru, lai lekcijas liktu aizdomāties par jautājumiem, kas rodas katram, kurš ikdienā strādā ar koku – par akustiku, ugunsdrošību, izturību un daudziem citiem aspektiem. Jāteic, nav daudz cilvēku, kuri izprot koku, tā īpašības, pielietojamību, tāpēc svarīgi viņus atrast un pulcēt Cēsīs.”

Jau pirmās Koka dienas pirms trim gadiem apliecināja, ka pasākumā līmenis ir augsts, tas katru gadu liek piedāvājumu pilnveidot, konferences dalībnieki, lektori, viesi to novērtē. Rīgas Tehniskās universitātes profesore Sandra Treija atzina, ka ir priecīga redzēt, ka Cēsu koncertzāles lielā zāle ar katru gadu kļūst pilnāka: “ Tas nozīmē, ka koks un tā arhitektūra iegūst arvien lielāku nozīmi arī Latvijā. Koka dienas jau iekarojušas savu vietu, patīkami, ka tās notiek šeit un mums nav jābrauc uz konferencēm ārvalstīs.”

Konferences sākumā Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs uzsvēra, ka pilsēta Koka dienu laikā kļuvusi par vietu vairākiem eksperimentiem: “Divi notiek Vienības laukumā. Pirmām kārtām eksperimentējam ar transporta kustības risinājumiem, kas pilsētai ir liels izaicinājums. Daudzus gadu desmitus Vienības laukums bija tāds, kur katrs brauca, kā saprata, tāpēc šis eksperiments cēsniekiem ir pārsteigums. Taču caur to ir iespēja publiskā vietā, pašā centrā eksponēt Koka dienās radītos darbus.”

Viņš izteica atzinību E. Krauklim un viņa domubiedriem par ideju, kas gūst arvien lielāku atzinību un veicina interesi par koku, koka arhitektūras saglabāšanu.

Konferences gaitā tika runāts ne tikai par koka īpašībām, tā vietu pilsētvidē, bet arī par to, kā mācīt arhitektus pielietot koku, izprast to un izmantot arvien plašāk.

No dažu dienu pasākuma Koka dienas kļūst par notikumu visa gada garumā, jo pēc E. Kraukļa teiktā vēl šogad ir vairākas ieceres, pasākumi, notikumi, kuros tiks runāts par koku, strādāts ar to. Vēlmi ierasties Cēsīs, lai runātu par šīm tēmām, izteikuši kolēģi no citām valstīm, tostarp ASV. “Kāds būs formāts, vēl nezinu, bet droši var teikt, ka pasākums attīstās, jo koks iegūst arvien lielāku vērtību arhitektūrā, pilsētvidē un mēs esam gatavi to veicināt, popularizēt,” saka E.Krauklis.