Mores pagasta Akenstakas muižas bijušā dzirnavu dīķa teritorijā, pateicoties Siguldas novada domes finansiālajam atbalstam, projekta “Akenstakas muižas kultūrvēsturiskā  mantojuma saglabāšana” ietvaros, tika atklāts vides stends un piknika vieta.

Projekta mērķis bija labiekārtot Akenstakas muižas bijušā dīķa teritoriju un izveidot vides stendu ar informāciju par Akenstakas muižas vēsturi, kas vairos Akenstakas pazīstamību un piesaistīs vairāk tūristu.
Projekta vadītāja Marika Celma stāsta: “Pirms septiņiem gadiem, dodoties ceļojumā, izlasīju sludinājumu, ka Akenstakā pārdod īpašumu. Bija sajūta, ka īpašums domāts tieši man. Atceros, kā pie sevis noteicu, ja, atgriežoties no ceļojuma, neviens to vēl nebūs nopircis, braukšu skatīties. Tagad jau septīto gadu šīs ir manas dzirnaviņas, ko saucu par savu paradīzes stūrīti.”

Marika ar vīru iegādājušies vēsturisko dzirnavu ēku, vienu no retajām būvēm, kas saglabājusies no Akenstakas muižas kompleksa un pirmo reizi vēstures dokumentos minēta jau 1638.gadā. Līdz ar īpašuma iegūšanu radusies interese par Akenstakas vēsturi taču tikai 2014.gada nogalē, kad Marika Rīgā palika bez darba, radās iespēja šo vēlmi apmierināt. Viņa sāka pētīt senos rakstus, apmeklēja bibliotēkas un arhīvus, lai savāktu vienkopus visas informācijas druskas par Akenstakas muižu:”Esmu pateicīga, ka man šis laiks tika dots, jo izpētes darbs izrādījās ļoti darbietilpīgs, bet arī ļoti aizraujošs, turklāt tā man bija jauna pieredze!” Par to, ka sieviete ir izpētījusi muižas vēsturi, varēja pārliecināties divu stundu detalizētajā stāstījumā, kur kas atradies un kādu funkciju katra ēka pildījusi. Kā izrādās, Akenstaka, reiz saukta par Klingenbergu jeb tulkojumā no vācu valodas par Skaņo kalnu.

“Kad arhīvā atradu pirmo Akenstakas muižas vēsturisko karti un guvu apliecinājumu tam, ka Akenstakā reiz bijis dzirnavu dīķis, radās doma to izkopt, jo teritorija bija krūmiem aizaugusi. Mana vēlme sakrita ar Siguldas novada domes izsludināto projektu konkursu, kurā piedalījos un ieguvu finansējumu. Šeit laukos viss strikti nodalīts – šis ir mans un tas ir tavs. Daudzi nekādi nevarēja saprast, kāpēc es vēlos iekopt teritoriju, kas pieder kaimiņam, tomēr es jutu, ka tā vajag. Turklāt arī kaimiņi no “Rozniekiem”, uz kuru zemes atrodas šī kādreizējā dīķa teritorija, piekrita manai iniciatīvai. Anda Vilkoviča bija pretimnākoša un atsaucīga.”

Projekta ietvaros notika trīs talkas, kurās piedalījās vietējie iedzīvotāji, uzņēmēji un entuziasti. “Beigās palīdzēja gan pašas radi, gan kaimiņi. Viena es to nepaveiktu,” atzīst Marika. Viņa arī atklāj, ka, pieminot vārdu projekts vai finansējums, cilvēki pārliecināti, ka pasākumā piesaistīti pasakaini līdzekļi: “Tā nebūt nav! Mēs visu paveicām par 1751 eiro, kas tika izlietoti stenda izveidē, divu soliņu un atkritumu urnas izgatavošanā, teritorijas labiekārtošanas darbos, pētniecības darbā un cilvēku pabarošanā talku ietvaros, taču līdzcilvēku atsaucība un līdzdalība nav aprēķināma naudā.”

Aija ir Akenstakas iedzīvotāja, kuru uzrunāja Marikas entuziasms un neizsīkstošais apņēmības gars: “Mēs iepazināmies Lauku atbalsta dienesta sapulcē un mani ļoti ieintriģēja, kā šī sieviete realizēs šo projektu, ja par Akenstakas vēsturi tikpat kā nekā nav. Man pašai kļuva interesanti un es piedāvāju jebkādu palīdzību, kāda Marikai būs nepieciešama.” Nu kādreizējā Klingenberga ir par vienu sakoptu stūrīti bagātāka: “Protams, ka viens ieguvums ir sakopts stūrītis, bet man šķiet, ka morālais pienesums ir daudz lielāks, jo no iedzīvotājiem dzird stāstus, kā reiz bija. Kā visi kopā gājuši un darījuši, tagad kur nu kurais pa viensētām. Šis projekts atkal visus saliedēja. Uz talkām un atklāšanu sanāca dažāda vecuma cilvēki, tas bija sirsnīgi,” saka Aija Riekstiņa.

Ja varētu atgriezt laiku atpakaļ, Marika Celma visu sāktu atkal no jauna: “Neko nenožēloju. Nedomāju, ka būs tik sarežģīti, bet tik un tā gandarījums atsver tos enkurus un šķēršļus, kas ceļā gadījās. Uzskatu, ka informācija, kas apkopota uz vides stenda, ir neliels ieskats Akenstakas muižas vēsturē, kas apliecina, ka ir iemesls lepoties ar Akenstakas vēsturi un šī teritorija jāturpina kopt. Noteikti jāiet vēl tālāk, jāturpina aculiecinieku un veco ļaužu atmiņu stāstu pieraksti, jāturpina pētīt pēdējo Akenstakas muižas baronu Blankenhāgenu dzimta, jāatrod viņu pēcteči Vācijā, varbūt jāveido web mājas lapa,” atklāj Marika.

Uz projekta noslēguma pasākumu – svinīgo vides stenda atklāšanu sapulcējās vairāk nekā piecdesmit pagasta iedzīvotāji un viesi. Stendu atklāja Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietniece Līga Sausiņa un pati projekta vadītāja Marika Celma. Pasākumā piedalījās arī Mores pagasta pašdarbības kolektīvi, notika radošās darbnīcas – salmu leļļu darināšana un grūdeņa gatavošana uz ugunskura. Katrs, kas vēlējās uzzināt vairāk par senču sadzīvi un Akenstakas muižas vēsturi, varēja piedalīties konkursā. Pirms tumsas iestāšanās pasākuma dalībnieki Sudas upē palaida degošas sveces ar labām domām un vēlējumiem nākotnei, kas noteikti piepildīsies!
Marikai idejas ir un apstāties nedrīkst, tomēr atskatoties jānovērtē katrs, kurš pielika savu roku: “Gribu izteikt lielu paldies vietējiem uzņēmējiem – koka māju ražotājiem SIA “Husvik” un sava amata meistaram Uldim Seipulam, ar kura līdzdalību tapa vides stends, divi ērti soliņi un atkritumu urna, paldies arī atsaucīgajam ZS “Dravas” saimniekam Gintam Federam par teritorijas labiekārtošanas darbiem un, protams, visiem entuziastiem, bez kuriem šis projekts nebūtu realizējies.”