Ziņas

Sabiedrība

Kļavu sulas jau tek

Tāda ziema! Kļavu sulas tek kopš janvāra beigām. Bet pašas pirmās sulas Uģis Jansons no Ieriķiem tecinājis jau decembra vidū.Foto: Māris Buholcs

Šajā ziemā ir dīvaini laika apstākļi, jau janvāra beigās kļavām tecēja sulas. Ieriķietis Uģis Jansons stāsta, ka kļavu sulas pirmo reizi ieurbis 16. decembrī un līdz Ziemassvētkiem nācies nobaudīt tās ne reizi vien. Otro reizi kļavas ieurbis janvāra beigās, un šobrīd sulas tek ļoti labi.

“Tāda mums tā ziema ir, neko nepadarīsi. Tiesa gan, tas maina kļavas sulas garšu. Tās, kuras tecēja decembrī, bija pavisam citādākas, ar mazāk izteiktu garšu. Šobrīd kļavu sula jau ir ar garšu. Tiešām nav ne vainas,” saka U. Jansons, kuram Ieriķos ap māju aug daudz lielu kļavu. Tajās ik gadu saimnieks tecina kļavu sulas.

“Ik gadu sulas arī pārdodu. Mani var sastapt Ieriķos, šosejas malā, un arī šogad jau pirmos litrus esmu pārdevis. Kļavu sulas cilvēkiem garšo. Ir jau pastāvīgie klienti – rīdzinieki, pat no Balviem ir pāris, kurš regulāri brauc un pērk kļavu sulas,” stāsta U. Jansons.

Amatas novadā, Spāres pusē, vakar divās kļavās ieurba arī Alfrēds Rudzītis. Kungs stāsta, ka šogad kļavas tekot netipiski ātri, un atzīst, ka par divām nedēļām jau būšot sulas tecēšanu nokavējis.

“Ko tur daudz spriest par laika apstākļiem?! Ziemas nav, un sulas jau tek. Kļavām sulas sāk tecēt ātri, tiklīdz atlaižas zeme un sāk spīdēt pirmie siltie saules stari. Tāpat esmu novērojis, ka kļavām sula labāk tek, ja ir straujš pavasaris. Šāda muļļāšanās dabā kļavām ne visai patīk. Tāpat redzams, ja apmākusies diena, sulas tek lēnām, ja laukā saulīte, tad raitāk,” novērojumos dalās A. Rudzītis un stāsta, ka kļavu sulu gan pats dzerot, gan padaloties ar vietējiem ļaudīm.

“Es sulas dzeru ne tik daudz, domājot par veselību. Sulas tek, tās garšo, un tādēļ dzeru. Tās arī pildu traukos un lieku pagrabā. Tad līdz pat septembrim, oktobrim dzeru kļavas sulu. Tiesa gan, tā ieskābst, bet cik tad svaigu izdzersi,” prāto kungs. Viņš norāda, ka daudzās lauku mājās pavasarī arvien tiek ieurbts kļavā vai bērzā un tecināta sula. Lauku ļaudis jau zinot, ka koka sulas labas.

“Tiesa, izbrīna tas, ka šogad jau februārī tas viss jādara. Tiešām liekas jocīgi,” saka A. Rudzītis.

Savukārt Uģis Jansons, kurš ar kļavas sulu tecināšanu nodarbojas ik gadu, bilst, ka viņu vairs nepārsteidz nekas. “To tad arī izmantoju. Sulu laiks ir jāizbauda, un priecājos, ka cilvēki izrāda vēlmi pēc svaigas sulas. Pircēji jau pieraduši, ka brīvdienās ar sulām esmu šosejas malā. Galvenais, lai tās labi garšo,” saka U. Jansons.

Jāpiebilst, ka vienmēr tiek uzsvērts – visveselīgākās sulas ir tieši pirmās četras stundas pēc tecināšanas, kad tās satur bioloģiski aktīvo ūdeni. Tādēļ sulas vislabāk dzert svaigas.

Kļavu un bērzu sulas lieliski attīra organismu, uzlabo vielmaiņu un baro ķermeņa šūnas ar organiskajām skābēm. Bērzu sulu sastāvā esošās minerālvielas un citas aktīvās vielas stimulē dažādu sārņu, sāļu un nogulšņu izvadīšanu no organisma.