Ziņas

Izklaide

Klavesīns ieskandina lielo zāli

Atkal Cēsīs. Uz Vidzemes koncertzāles lielās skatuves ar klavesīnmūzikas solo programmu uzstājusies starptautiski pazīstamā latviešu klavesīniste Ieva Saliete.Foto: Māris Buholcs

Vidzemes koncertzālei “Cēsis” rit darbības otrais gads, tajā joprojām testējot jaunā koncertnama akustiku. Uz lielās skatuves turpina nākt mūziķi, spēlējot arvien vēl te nebijušus instrumentus.

Svētdien tas notika klavesīnmūzikas festivāla koncertā “Bahs un Bītli”. Uz skatuves bija pat divi klavesīni. Pie tiem spēlēja Ieva Saliete un Lelde Krastiņa. Klavesīni skanēja arī kopā ar Vidzemes kamerorķestri.

Klasiskās mūzikas cienītāji Cēsīs jau ielāgojuši, ka baroka laika mūzikas instruments – klavesīns – rodams Izstāžu nama kamerzālē. Ik pa laikam ap to savērpjas muzikāli notikumi festivālos, kuriem dots nosaukums “Galantais klavesīns”. Dažu reizi vienā vakarā vienlaicīgi Cēsīs spēlēti arī divi, bijuši pat trīs klavesīni. Spēlēšanai līdz šim bija izraudzītas grāfu Zīversu celtās vēsturiskās ēkas, kas tagad kalpo kā izstāžu zāles un kamermūzikas koncertu vietas – Izstāžu namā un Cēsu Jaunajā pilī.

Pagājušo svētdien, rīkojot XIII mūzikas festivālu ”Galantais klavesīns” Vidzemes koncertzālē, Cēsu Kultūras centrs un festivāla mākslinieciskā vadītāja Lelde Krastiņa aicināja klausīties baroka laika mūziku, Johana Sebastiana Baha skaņdarbu atskaņojumā un mūsdienu mūzikā, sacerētu klavesīnam. Tās autori bija latvietis Rihards Dubra, bulgāru izcelsmes britu komponiste Dobrinka Tabakova, kā arī slovāku aranžētājs, komponists un pianists Peters Breiners. Klavesīni koncertā skanēja kopā ar Vidzemes kamerorķestri.

“Klavesīns nav skaļākais instruments, tāpēc tam parasti izvēlas kamerzāles, bet koncerts Cēsu lielajā zālē un skatītāju atsaucība apliecināja, ka šī zāle ir ļoti atbilstoša arī kamermūzikas atskaņošanai. To pierāda ne tikai šī festivāla koncerts ar instrumentu spēles saskaņu, labu dzirdamību no ikvienas vietas zālē. To rādīja arī nesenais koncerts, kurā Egils Siliņš dziedāja solodziesmas, un klausītāji tajā dzirdēja vissmalkākās nianses,” vērtē Vidzemes kamerorķestra diriģents Andris Veismanis. Par tradicionālo klavesīnmūzikas festivālu Cēsīs viņš teic: “Festivāli rada spilgtus vaibstus Latvijas kultūras dzīvē, kura, kā zināms, ir jau tā ļoti piesātināta. Nav daudz tādu nelielu valstu – ar diviem miljoniem iedzīvotāju -, un Latvijā klasisko mūziku, iespējams, klausās tikai kāds miljons, bet īstenojas tik izaicinoša sadarbība – mazā pilsētā notiek klavesīnmūzikas festivāls. Cēsīs tas jau noticis 13. reizi. Par šiem festivāliem klausītāji vienmēr izrādījuši interesi, un paši festivāli organizēti dažādi. Vienu reizi pat tika sarīkota baroka opera. Tas, kādu darbu festivālu rīkošanā ieguldījusi cēsniece Lelde Krastiņa, ir augsti vērtējams. Klavesīnmūzika Cēsis plūst dabīgi kā pati dzīve.”

Rēzekniete, starptautiski pazīstamā latviešu klavesīniste Ieva Saliete 13. festivālu atklāja ar solo priekšnesumiem. Viņa apliecināja augstu spēles meistarību un lielisku instrumenta izjūtu. Kad skanēja Petera Brainera sacerētie “Bītlu koncerti” ar Leldi Krastiņu pie klavesīna un Vidzemes kamerorķestri, Ieva Saliete tos devās noklausīties zālē. ” Rēzeknes koncertzāli jau esmu iemēģinājusi. Šī man bija pirmā izdevība paklausīties, kā skan klavesīns Vidzemē uzceltajā koncertzālē. Cēsīs skanējums ir brīnišķīgs. Tādā zālē bija liels prieks spēlēt. Tieši ar orķestri un otru klavesīnu mēs pilnībā piepildījām visu zāli. Pie tam Lelde Krastiņa programmu bija izveidojusi tik saistošu, ka nopietnība skaņdarbos mijās ar jautrību,” komentē Ieva Saliete un piebilst: “Viens klavesīns skan labi, bet divi klavesīni reizē skan vēl labāk. Diezgan reti iznāk Latvijā spēlēt diviem kopā. Nav nemaz tik daudz klavesīnu un mūziķu, kas tos pārvalda, tāpēc spēlēt diviem kopā – tie vienmēr ir lieli svētki.”