Ar 2019. gada 1. septembri valstī notiks pakāpeniska pāreja uz pamata izglītības apguvi no sešu gadu vecuma.

Pēdējā no Ministru kabineta komiteju sēdēm izskatīts, kādi grozījumi jāveic likumā, lai pārmaiņas varētu sākties. Iecerēts, ka bērni Latvijā atkal sāks skolas gaitas sešu gadu vecumā, bet 1. klasēm skolas dienas aizritēs bērnudārzā ierastajā dienas režīmā. Visticamāk, vairums 1. klašu skolēni, it sevišķi laukos, mācīsies pirmsskolas mācību telpās. Pil­sētu skolu, tajā skaitā Cēsu, 1. klases audzēkņi mācīsies tur, kur jau ir izveidota vide sešgadīgiem bērniem.

“Druvas” aptaujātie izglītības jomas speciālisti Cēsu un apkārtējos novados nobriest varbūtējām pārmaiņām un lielākoties jau redz iespējamos risinājumus, kā sagatavoties 2019. gada 1. septembrim.

Cēsu izglītības iestādēs un paš­valdībā izskatīti varianti, kā varētu notikt sešgadnieku apmācība 1. klasē. Pagaidām konkrētu risinājumu nav. “Nevar gulēt, bet ratiem skriet pa priekšu arī nevaram,” teic Cēsu novada domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājs Tālis Jaun­zems (“Vienotība”). Viņš stāsta, ka bijušas sarunas ar Cēsu izglītības iestāžu vadītājiem mācību gada sākumā, aicinot izsvērt skolas iespējas mainīt mācību vidi tā, lai 1. klase būtu piemērota sešus gadus veciem bērniem. Pašvaldība un skolas lēmumus nepieņemšot, kamēr nebūs parlamentāriešu balsojums. Sešgad­nieki, kuri līdz šim bijuši tieši bērnudārzos, sadalīsies. Daļai 1. klases vide būs skolā, daļa paliks bērnudārzu ēkā. Tā patlaban spriež domes deputāts, komitejas priekšsēdētājs. Pagaidām tikai Cēsu 2.pamatskolā ir telpas un apstākļi, piemēroti plānotajam sešgadnieku apmācību formātam 1. klasē.

Arī pamatskolas direktore Ija Brammane apliecina, ka gaidāmās pārmaiņas, skolā uzņemot bērnus no sešiem gadiem, būtiskas problēmas neradīs. Daļēji tāpēc, ka skolā ir iekārtotas pirms­skolas grupu telpas. Tās ir pārveidojamas atbilstoši mācību nodarbību specifikai, tajās ir rotaļu zona, kā arī viegli izvietojamas gultiņas vai zviļņi bērniem vajadzīgajiem atpūtas brīžiem.

Tomēr Ija Brammane uzskata, ka ceļā uz sešgadniekiem piemērotām mācībām būtiskākā nav diendusas nodrošināšana vai pat pilnīga saplūšana ar pirmsskolas režīmu. “Tik un tā vecāki būs tie, kuri izlems, kad bērns būs gatavs mācībām pēc skolas programmas – sešos vai septiņos gados,” uzsver pamatskolas direktore. “Ma­nuprāt, pats svarīgākais tagad ir apmācīt pedagogus, kuri 1. klasē strādās ar sešus gadus veciem bērniem.” I. Bram­mane uzskata, ka pedagogiem 1. klases darba ritmu jāapgūst pielāgot dažādajām sešgadīgu bērnu vajadzībām.
Jau šobrīd 1.klases mācību viela saturiski krietni vien pārklājas ar sagatavošanas grupu programmu. Tā vērtējama kā nelietderīga bērna laika izšķiešana zinātkārajā vecumposmā. Tāpēc arī notiek jauna, tieši sešus gadus veca bērna uztverei piemērota pamatizglītības programma. Iecerēts, ka to pēc diviem gadiem sešgadīgi pirmklasnieki apgūs sev pazīstamajā pirmsskolas izglītības iestādē vai skolā.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, par pārmaiņām mācību saturā un tehniskajā izpildē stāstot, uzsver, ka “skolas gaitu uzsākšana sešu vai septiņu gadu vecumā vienmēr būs vecāku izvēle”. Tikai viena nianse. Lai valsts apmaksātu bērnudārza programmas apguvi par vienu gadu ilgāk – līdz septiņu gadu sasniegšanai -, vecākiem jāiesniedz ģimenes ārsta vai psihologa atzinums.

Vienīgais, kas grozījumos noteikts strikti -pamatizglītības apguvi vairs nevarēs sākt no 8 gadu vecuma.
Jaunpiebalgas vidusskolas direktore Ulla Logina apliecina, ka skola jau tagad gādā par jauno paaudzi vecumā no 1,5 līdz pat 19 gadiem. Tātad pārsteigumi, sagādājot atbilstošu mācību vidi sešus gadus veciem bērniem, nav gaidāmi. Sarežģītāku uzdevumu var radīt tas, cik bērnu konkrētajā gadā tiks pieteikti 1. klasē Jaun­piebalgā. Vidusskola, tās pedagogi jauno mācību programmu un ideju apguvē ir sava veida pionieri. Skola piedalās jaunajā, kompetencēs balstītā mācību satura veidošanas pilotprojektā. Ulla Lo­gina saka: “Vēl tikai redzēsim, kādi būs izstrādātie mācību līdzekļi. Citādi uz 2019./ 2020. mācību gadu Jaunpie­balgas vidusskola būs pārmaiņām gatava.”

Pārliecībā, ka “bērni tā pēkšņi netiks pārlikti no vienas kastītes uz citu”, dalījās Priekuļu novada domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Dace Kalniņa (“Latvijas Zemnie­ku savienība”). Viņa apstiprināja, ka novadā “process jau notiek”. Ir idejas, kā organizēt mācības, ja tās sāksies sešu gadu vecumā. Reāla pārkārtošana notiks, kad Saeima pieņems likuma grozījumus. Izglītības komitejas vadītāja norādīja, ka mācību iestāžu pārstāvji iespēju robežās ir gatavi pielāgot vidi sešgadīgu bērnu mācībām 1. klasē.

Izglītības un zinātnes ministrija sabiedrību iepazīstinājusi ar datiem par 25 Eiropas valstīm, kurās pamatizglītības programmu apgūst no 6 gadu vecuma. No septiņiem gadiem skolā jāiet Baltijas valstīs, Zviedrijā un Somijā, Polijā, Ungārijā, Horvātijā un Bulgārijā. Turpretī Lielbritānijā un Ma­ķedonijā pamatizglītību sāk apgūt vēl pirms sešu gadu sasniegšanas.