Ziņas

Izklaide

Kinorežisors saņem atzinību

Ciemos. Režisors Varis Brasla ar sievu, aktrisi Vizmu Kalmi sasveicinās ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas pedagoģēm Ievu Pētersoni un Inesi Bozi.Foto: Marta Martinsone - Kaša

Cēsnieki no Draudzīgā aicinājuma fonda šogad fonda rīkotajos svētkos aicināja piedalīties kinorežisoru Vari Braslu. Viņam tika pasniegta Draudzīgā aicinājuma fonda medaļa kā atzinība par aktuālu problēmu apzināšanu un risināšanu bērnu un jaunatnes kino.

Augustā ceļu pie skatītājiem bija sākusi režisora veidotā filma “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”. Tā stāsta par lielpilsētas puiku Oskaru. Viņš vasaru pavada mazpilsētā pie vectēva, bet vectēvam ir savi principi, kā jāaug puikam, vectēvs iebilst mazdēla nīkšanai pie datora.

Pēc medaļas saņemšanas Varis Brasla skaidroja, kāpēc viņš ir viens no retajiem Latvijā, kurš uzņem filmas bērniem. “Neuz­skatu, ka esmu taisījis tieši bērnu filmu. Tāds nebija mūsu mērķis,” teica režisors. Viņa filmas ir vērts skatīties atkārtoti, un tad arī nesteidzīgi sekot līdzi ne tikai sižetam, arī varoņu domu gājienam un attiecību spēlei. To, kāpēc retais režisors uzņem ģimenes filmas, V. Brasla skaidro: “Ar zināmiem, pieredzes bagātiem aktieriem uzņemt filmu ir cita lieta nekā filmu, kurā spēlēs bērni, jo bērnu klātbūtne nozīmē, ka nevar prognozēt, kāda izdosies filma, kā to pieņems skatītāji. Laimējās manai filmai par Emīlu – to skatījās vecs un jauns. Tīri labi skatītāji pieņēma filmu “Ūdensbumba resnajam runcim”.”

Tagad, kad filmu “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru” rāda kinoteātros, var just skatītāju labvēlīgu attieksmi. V. Brasla, raksturojot vienu no varoņiem – vectēvu-, teic, ka aktiera Mārtiņa Vilsona varonis piesaista ne tikai kā labs amata pratējs. Nevar nejust vectēva godīgumu un stāju, no kuras ietekmējas filmas mazais varonis Oskars un arī skatītāji.
Par svētkiem, kas notika Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā un kuros piedalījās arī skolēni, Varis Brasla teic: “Bija jauki, jūtams, cik tīra atmosfēra ir skolā. Man patika skatīties uz jaunajiem ļaudīm un klausīties, kā viņi sniedz koncertu.”