Ziņas

Sabiedrība

Ķīnā novērtē latviešu rokdarbus

Ar latvisko izjūtu. "Vēverīšu" vadītāja Dagnija Kupče (vidū) kopā ar audēju Dzintru Bērziņu un vainagu darinātāju Māru Krieviņu gandarītas, ka pasaulē novērtē latviešu amatu prasmi.Foto: Māris Buholcs

Cēsniece Dzintra Bērziņa par noausto Lielvārdes jostu un alūksniete Māra Krieviņa par izšūto Nīcas vainagu
saņēmušas Starptautiskā tautas mākslas un daiļamatniecības izstrādājumu izstādes EXPO Atzinības rakstus un piemiņas piespraudes.

Vērienīgais pasākums notika Guidžou provincē Ķīnā. Tajā ar saviem darbiem piedalījās daiļamatnieki no 31 valsts. Latviju pārstāvēja aušanas darbnīca “Vēverīšas” un etnoloģe Aija Jansone.

“Tā ir izstāde, kurā var redzēt brīnumus. Ko tikai cilvēki neprot un nedara,” saka Dagnija Kupče, kura EXPO Ķīnā piedalījās otro reizi. Skatē žūrijas, kurā darbojās visu valstu pārstāvji, vērtēšanai tika nodota Dzintras austā josta un Māras darinātais pērļu vainags.

Vainags vitrīnā izskatījās ļoti skaists. Tikai atkal bija jāstāsta, ka to galvā liek citādi, jo cilvēki to gribēja likt otrādi,” pastāsta Dagnija un piebilst, ka izstāde bijusi ļoti, ļoti apmeklēta. Izstāžu centrs atradies tikko uzceltā paraugciemā, kur vēl visi darbi nebija pabeigti. Ēkas, kurās ir viesnīca, kafejnīcas, izstāžu, konferenču zāles, meistarīgi iekļautas ainavā.

“Ceremonija, kurā paziņoja uzvarētājus, bija svinīga. Galvenās godalgas šogad saņēma meistari no Irānas, ASV, Ukrainas, Uzbekistānas un Maurīcijas. Par mūsu meistaru darbiem daudzi izteica slavinošus vārdus,” stāsta “Vēverīšu” vadītāja Dagnija Kupče.

Viņa Latviju pārstāvēja arī otrā starptautiskā tautas mākslas izstādē EXPO, kas norisinājās Pekinas priekšpilsētā, pagājušā gadsimta otrā pusē celtās pils 60 kvadrātkilometru plašajā teritorijā.

“Mums ir jābrauc pasaulē, jārāda sevi, jāparāda, ka esam lepni, precīzi, strādājam ar labiem materiāliem. Vispirms jānotic pašiem sev, ka varam,” pasniedzot EXPO nopelnītās atzinības, Dagnija atgādināja meistarēm. Viņa arī uzsvēra, ka latvieši ar saviem rokdarbiem pārsteidz daudzus. “Ķīniešiem ļoti patika mūsu jostas, kuras viņi izmanto bērnu pārnēsāšanai, lielie lakati. Linu dvieļus viņi uztver kā izstādes eksponātus, kas ir smalki darbi,” izstādē novēroto pastāsta Dagnija.

Par starptautisko atzinību meistares bija pārsteigtas un gandarītas. Māra Krieviņa Nīcas vainagus izšuj jau ilgus gadus. “Pirmo izšuvu Alūksnes, tad Vidzemes vainagu, tagad jau māku visus. Kā ticīgajam lūgšanas man ir darbošanās ar pērlēm. Nīcas vainags ir grūtākais un kā vidzemniecei sarežģīts un nesaprotams. Man patīk, kad zinu, ko nozīmē katra svītriņa, bet Nīcas vainagam ne. To savulaik gatavojusi kāda kurzemniece,” saka Māra. Viens viņas darināts Nīcas vainags ir Maskavā pasaules galvassegu kolekcijā. Vistuvākais ar savu smalkumu Mārai ir Lielvārdes vainags. Lai tas taptu, ilgi jāstrādā. “Tajā treju veidu raksti – trejdeviņi. Tas ir īpašs. Lai Nīcas vainags taptu, paiet vismaz četras dienas,” atklāj rokdarbniece.

Dzintra Bērziņa atzīst, ka Lielvārdes josta katrai audējai ir pārbaudījums un uzdrošināšanās. “Tās aušanai ilgi gatavojos. Sāku ar citiem rakstiem, audu trīs metru garas. Tās, kas bija izstādē, paraugu dabūju no audējas Alūksnes pusē, viņa savukārt Lielvārdes muzejā. Kad ieraudzīju, man tā josta tā iepatikās, nelaidu ārā no rokām. Man iznāca piecus metrus un desmit centimetrus gara, paraugs bija trīs metru astoņdesmit centimetru garš. Tas atkarīgs no materiāla un no meistara piesitiena. Dagnija izdomāja, ka jostu varētu aizvest uz Ķīnu,” stāsta Dzintra. Viņas iecerēs ir aust Lielvārdes jostas rakstus, kurus var likt glezniņās, jo pēdējā laikā ne viens vien grib mājās latviešu rakstus.

“Tā ir fantastiska iespēja, darīt to, kas patīk, un vēl parādīt pasaulē,” saka rokdarbnieces Māra Krieviņa un Dzintra Bērziņa. Dagnija Kupče vien nosaka: “Nākamgad Ķīnā atkal būs izstāde. Mums ir, ko rādīt.”