Ziņas

Sabiedrība

“Ķimene” draudzīga ģimenei

Veikala "Ķimene" īpašniece Ieva Šnepste piedāvā nobaudīt gan vēsturiskā Cēsu rajona teritorijā tapušos mājražotāju ražojumus, gan arī citviet Latvijā gatavotos produktus.Foto: Aivis Riekstiņš

Cēsu vecpilsētā darbu sācis veikals “Ķimene”, kurā cēsnieki un pilsētas viesi var iegādāties mājražotāju produkciju un eko produktus. Īpašniece Ieva Šnepste dzimusi, augusi Skrīveros, šobrīd pārcēlusies uz Cēsīm. Tirdzniecība nav sveša lieta, jo vecākiem Aizkrauklē ir ģimenes uzņēmums – veikals. Ieva ir radošs cilvēks, absolvējusi Mākslas akadēmiju.

“Darbu savā nozarē neatradu, tāpēc devos uz Skrīveriem un dažus gadus sadarbojos ar vietējiem ražotājiem. Cilvēkiem bija liela interese, tāpēc nolēmu, ka arī Cēsīs situācija varētu būt līdzīga. Veikala atklāšanas diena apliecināja, ka cilvēki grib vietējo produkciju,” stāsta I. Šnepste.

Iespējams, pienācis laiks, kad cilvēki gatavi maksāt nedaudz vairāk, toties pirkt produktus, kas tapuši tepat, nevis nākuši tālus, dažbrīd pat nezināmus ceļus.

Pirms veikala atvēršanas I.Šnepste aicināja sadarboties vietējos ražotājus, un daudzi atsaukušies.

“Šobrīd esam tikai pašā attīstības sākumā, jo paredzēts piedāvājumu nemitīgi paplašināt. Būs arī mājas sieri, kūpinājumi, olas, dārzeņi, vietējie vīni un mazo alus darītavu ražojumi. Notiek mājražotāju apzināšana, sazvanāmies, tiekamies, un plaukti kļūst arvien pilnāki,” norāda I. Šnepste, piebilstot, ka atvērta sadarbībai ar ikvienu mājražotāju, ne tikai tiem, kuri ražo pārtiku.

Veikalā rodami mājražojumi, kas tapuši vēsturiskā Cēsu rajona novados, ražojumi no citiem Latvijas novadiem. Veikala vidū maiss ar pelēkajiem zirņiem tepat no Priekuļu laukaugu selekcijas institūta. Protams, neiztikt bez dažām lietām, kas nav no Latvijas, piemēram, dabīgā vaniļa, vaniļas pulveris, sveramās garšvielas – karijs, kurkuma, kaltēta paprika, arī šis piedāvājums kļūšot arvien plašāks.

Jautāju, vai telpas nebūs par šauru. “Man ir labs salīdzinājums,” saka Ieva. “Ik pa laikam aizbraucu uz Rīgu, kur šādi veikaliņi cieņā, un redzu, ka tur mazākās telpās ir lielāks piedāvājums. Tāpēc par telpu lielumu nesatraucos, ir vēl viena telpa, kur plānojam rīkot pasākumus, degustācijas, prezentācijas.”

Apzinot mājražotājus, Ieva norāda, ka sadarbība nes arvien jaunus pārsteigumus, redzot, ko latvieši spēj izdomāt, saražot no tā, kas aug tepat, Latvijā. Tas esot pretarguments tiem, kuri saka, ka nevar atrast darbu. Ieva domā, ka drīzāk vainojams runātāju slinkums, jo mājražotāju veikums parādot, ka visu var panākt, ja ir vēlme domāt, meklēt, radīt. “Tiesa, ir jāstrādā, bez tā nekas nebūs,” uzsver I. Šnepste.

Jauno uzņēmēju ērkšķaino ceļu labi parāda LTV operācija “Bistro “Frics””. Ieva norāda, ka arī viņa to skatās, lai salīdzinātu: “Protams, viņiem cita nozare – ēdināšana, man nedaudz vieglāk. Jāteic, ka līdz šim neesmu saskārusies ar kādām neatrisināmām problēmām.”

Viņa pieteikusies Cēsu novada pašvaldības konkursā “Dari Cēsīm”, kur ieguvusi finansējumu aprīkojuma iegādei: “Prieks, ka pašvaldība palīdz reāli, nevis tikai vārdos sola atbalstu. Jo iesācējam visu nepieciešamo aprīkojumu iegādāties nav lēts prieks, bet kredītu ņemt negribējās, tāpēc pašvaldības atbalsts bija tieši laikā un vietā. Paldies visiem, kuri nāca palīgā iekārtot veikalu, vienai būtu grūti to paveikt.”

Skaidrojot, kāpēc nosaukumā izvēlēta “Ķimene”, Ieva norāda, ka tā ir latviska garšviela. Kopā ar draudzenēm uzskaitījušas visvisādus augus, līdz uzpeldējusi ķimene, un kopīgi nospriests, ka tas būs visatbilstošākais.

“Dzejiski skatoties, ir atskaņa ar vārdu – ģimene. Ja cilvēki rūpējas par veselīgu uzturu, “Ķimenes” produktiem jābūt katrā ģimenē,” piebilst I. Šnepste.

Viņu nesatrauc, ka darbība sākta it kā tukšā laikā – rudens nogalē -, jo tuvojas Ziemassvētki, dāvināšanas laiks: “Man nekad nav paticis, ka uzdāvina kādu nevajadzīgu nieku, ko noliec plauktā, nezinot, ko ar to darīt. Te ir lieliska alternatīva dāvaniņām, uzdāvināt kaut ko veselīgu, garšīgu un noderīgu.”

Veikals tikko sācis darbu, bet I. Šnepste norāda, ka plānu daudz un nemitīgi tikšot domāts, kā iepriecināt un pārsteigt tos, kuri iegriezīsies “Ķimenē”.