Ziņas

Sabiedrība

Katru vasaru ūdenstilpēs bojā iet vidēji 50 cilvēki

15.maijā Latvijā atklāta oficiālā peldsezona, arī šīs nedēļas laikapstākļu prognoze daudzus mudinās doties atpūsties pie ūdens un peldēt. Aizvadītajā gadā peldsezonā (laika posmā no maija līdz septembrim) ugunsdzēsēji glābēji ūdenstilpēs izglāba 63 cilvēkus, tai skaitā deviņus bērnus, bet traģiski atpūta pie ūdens noslēdzās 48 cilvēkiem.

Analizējot ūdenstilpes, kurās cilvēki peldsezonā iet bojā, secināms, ka Kurzemē biežāk nelaimes notika ezeros, Zemgalē, Rīgā un Pierīgā – upēs, bet Vidzemē un Latgalē – piemājas dīķos. Lielākā daļa no bojāgājušajiem, kurus ugunsdzēsēji glābēji izcēla no ūdenstilpēm, bija vīrieši.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina ikvienu iedzīvotāju pārdomāt savas vasaras atpūtas ieceres un padarīt tās pēc iespējas drošākas. Šogad, uzsākot peldsezonu, jāatceras, ka tā iesākusies ar strauju laika maiņu – ja vēl maija sākumā laiks bija vēss, tad šobrīd gaiss jau ir vasarīgi silts. Ugunsdzēsēji glābēji brīdina, ka ūdens temperatūra šobrīd vēl ir ļoti mānīga – ja ūdenstilpju virspusē tā ir sasilusi, tad zemākos slāņos ūdens vēl var būt pat ledains. Dodoties peldēt šādos apstākļos, jāievēro īpaša piesardzība – nedrīkst strauji ieiet vai lēkt ūdenī.

Izvērtējot negadījumu apstākļus, secināms, ka nelaimes gadījumi vasarā notiek, peldoties un izmantojot dažādus peldlīdzekļus – SUP dēļus, katamarānus, ūdens motociklus, laivas. Biežākie nelaimes cēloņi – alkohola reibums, apstākļu neizvērtēšana, savu spēku pārvērtēšana, kā arī elementāru drošības prasību ignorēšana – piemēram, peldvestes neizmantošana. Tā pagājušā vasarā vairāki izsaukumi ugunsdzēsējiem glābējiem bija uz ezeriem un jūru, kur uz SUP dēļa cilvēki bija iebraukuši ūdenstilpē, bet, strauji mainoties laikapstākļiem, vēja stiprumam, kā arī pārvērtējot savas spējas, paši vairs nevar izkļūt laukā. Līdzīgi palīgā saucieni bijuši arī no cilvēkiem, kas jūrā vai ezerā iepeldēja uz piepūšamā matrača. Piemēram, svētdien ugunsdzēsēji glābēji saņēma informāciju, ka Limbažu novada Salacgrīvā jūras līcī atrodas kaitbordists, kas saviem spēkiem nevar nokļūt krastā. Kad ugunsdzēsēji glābēji gatavojās ar laivu doties ūdenī, viņi saņēma informāciju, ka, mainoties vēja virzienam, kaitbordists ir nokļuvis krastā un atrodas pie NMPD mediķiem. Diemžēl kaitbordists nebija lietojis glābšanas vesti.

Izvērtējot izsaukumus uz glābšanas darbiem ūdenī, var secināt, ka lielāko daļu no tiem varēja novērst, ja vien būtu ievēroti elementāri drošības pasākumi. VUGD atgādina:

Peldsezonu sāciet apdomīgi!

VUGD aicina uzsākt peldēšanas sezonu tikai tad, kad ūdens temperatūra ir sasniegusi vismaz +18C0. Peldēties ieteicams tikai oficiālās peldvietās. Nepārvērtējiet savus spēkus – ja esat varējis pārpeldēt šo upi pirms gada, tas nenozīmē, ka varat to arī šodien!

Rūpējieties par bērnu drošību!

VUGD aicina vecākus apzināties, ka atrašanās ar bērnu pie ūdens nav atpūta, bet divkāršs darbs, jo bērni bez pārtraukuma ir jāuzmana visu laiku – pat uz minūti novēršot uzmanību no bērna, viņš var iekrist ūdenī un var notikt nelaime. Atgādinām, ka piepūšamie peldlīdzekļi (riņķi, matracīši, bumbas u.c.) bērniem noder tikai rotaļām, turklāt seklumā un tikai pieaugušo uzraudzībā.

Pārrunājiet ar bērniem jautājumus, kas saistīti ar drošību pie ūdens un rīcību ārkārtas gadījumos, lai atpūta pie ūdens nepārvērstos traģēdijā. Vecākiem un citiem pieaugušajiem jāņem vērā, ka bērni mācās skatoties, kā rīkojas viņu vecāki un citi pieaugušie. Ja pieaugušie būs neapdomīgi un pārkāps drošības noteikumus, tā rīkosies arī bērni, jo domās, ka tā ir pareizi.

Izmantojiet glābšanas vestes!

Nodarbojoties ar kādu no ūdens sporta veidiem, pārvietojoties ar ūdensmotociklu, burājot ar vējdēli, glābšanas veste ir jābūt uzvilktai. Savukārt, laivā glābšanas vestei obligāti ir jābūt uzvilktai bērniem līdz 12 gadu vecumam. Papildu drošībai arī pieaugušos aicinām izmantot glābšanas vestes.

Esiet atbildīgi un atsakieties no alkohola lietošanas atpūtā pie ūdens!

Viens no biežākajiem noslīkšanas iemesliem ir peldēšanās alkohola reibumā, kad cilvēkam ir traucēta apziņa un viņš labprāt uzņemas risku, taču ir samazināta koordinācijas spēja un reakcijas ātrums, piemēram, lai saprastu, cik tālu esi aizpeldējis. Otrs iemesls – cilvēku pārdrošība, piemēram, lēkšana ūdenī nepārbaudītās vietās, cenšanās pierādīt savu spēju aizpeldēt tālāk par citiem. Treškārt, karstajā laikā var parādīties veselības problēmas, kuras rodas sakarsušam cilvēkam pārāk strauji ieejot aukstā ūdenī.

Alkohola lietošana un atpūta pie ūdens nav savienojamas lietas! Ja tomēr esat reibumā, neejiet peldēties, palieciet krastā! Atcerieties, ka lielākā daļa cilvēku noslīkst būdami alkohola reibumā! Atturiet savus draugus vai radus no došanās ūdenī, ja viņi ir alkohola reibumā!

VUGD atgādina, ka gadījumos, ja redzat, ka cilvēks slīkst, nekavējoties izsauciet ugunsdzēsējus glābējus pa tālruni 112, pēc iespējas precīzāk norādot nelaimes vietas koordinātes un piebraukšanas iespējas!

Piesardzība atpūtā uz ūdens un objektīvs savu spēju novērtējums ir drošas un izdevušās vasaras priekšnosacījums!