Ziņas

Sabiedrība

Katalogs, kur smelties idejas

Izstāde. Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes dekāns Uģis Bratuškins, atklājot izstādi “Jaunie arhitekti – Latvijai”, uzsvēra, ka ar to vēlas parādīt mūsdienu arhitektūras un pilsētvides attīstības tendences un rosināt jauniešus – potenciālos arhitektūras studentus – izvēlēties šo radošo un dinamisko profesiju.Foto: Jānis Gabrāns

Cēsu Centrālajā bibliotēkā atklāta Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes (RTU AF) veidotā ceļojošā izstāde “Jaunie arhitekti – Latvijai”.

Tajā aplūkojami no 2015. līdz 2020. gadam tapušie absolventu diplomprojekti, kuros risināti vairāku Latvijas pilsētu un apdzīvotu vietu ilgtspējīgas attīstības jautājumi. Cēsīs skatāma neliela lielās ekspozīcijas daļa, kurā iekļauti Vidzemes reģiona – Cēsu, Siguldas, Strenču, Smiltenes un Ogres – objektu attīstības priekšlikumi, daži Rīgai veltīti nozīmīgi piedāvājumi, kā, piemēram, Laikmetīgās mākslas muzejs, Mūsdienīga ieslodzījumu vieta un Rail Baltica lidosta, kā arī citu Latvijas pilsētu – Balvu, Līvānu, Kaucmindes un Slokas – daudzveidīgi tipoloģiskas arhitektūras priekšlikumi.
Arhitektūras fakultātes dekāns Uģis Bratuškins pastāstīja, ka izstādes ideja radusies, atzīmējot 150 gadu kopš brīža, kad Latvijā, Rīgā, uzsāka arhitektūras studijas pēc labākajiem tā laika Eiropas standartiem: “Mums šķita svarīgi paraudzīties pēdējo gadu skatījumā, ko tad mūsu absolventi sarūpējuši Latvijai. Katru gadu arhitektu saimi papildina 30 – 35 jaunie kolēģi, viņu diplomprojekti allaž veltīti kādām Latvijas vietām, bieži tām, no kurienes viņi nākuši. Ceru, ka izstāde skatītājus vedinās uzmanīgāk ieskatīties savas dzīvesvietas ainavā, atraisot katra iniciatīvu tās pilnveidošanā un uzturēšanā. Mēs vēlamies parādīt mūsdienu arhitektūras un pilsētvides attīstības tendences un rosināt arī jauniešus – potenciālos arhitektūras studentus – izvēlēties šo radošo un dinamisko profesiju.”

Izstādes kuratore Velta Holcmane neslēpa gandarījumu, ka darbi beidzot uzsākuši savu ceļu, jo pandēmijas ietekmē tie ilgi uzkavējušies Rīgā Arhitektūras fakultātē. Bijušas bažas, ka izstāde tā arī tur paliks. Taču tad interesi izrādīja Daugavpils augst­skola, tagad jauno arhitektu darbi skatāmi Cēsīs, bet pēc tam tos gaida jaunajā Ogres bibliotēkā, kuras projekts arī skatāms izstādē.
“Izstādē redzama dažādu tipoloģiju arhitektūra, kas uzskatāmi rāda, par ko jaunie arhitekti domājuši, kā viņi redz pilsētu, pilsētvides attīstību. Izstāde ļauj iedzīvotājiem saskatīt arī savas pilsētas iespējas,” teica V. Holcmane.

Jautāta, cik no izstādē redzamajiem projektiem realizēti, viņa atzina, ka diemžēl tikai viens – Ogres bibliotēkas projekts– , ko izdevies īstenot samērā īsā laikā, apmēram trīs gados: “Patiesībā tas ir unikāls gadījums, jo diplomprojekti bieži vien ir jauno arhitektu sapņu vīzijas, kas ne vienmēr tiek realizētas. Protams, ka viss atkarīgs no pasūtītāja, bet gribu teikt, ka šie diplomdarbi ir brīnišķīgs katalogs, kur smelties idejas.”

Runājot par fakultātes bagātīgo diplomdarbu kolekciju, kas ģeogrāfiski aptver visu Latviju, viņa tomēr norādīja, ka uz šīs kartes ir vairāki baltie plankumi. To īpaši daudz Vidzemē, studenti nav izrādījuši vēlmi izstrādāt projektus Piebalgas pusei, Madonai, Gulbenei. Iespējams, šo pilsētu, pagastu jaunieši nestudē arhitektūru, vai varbūt viņiem ir tik liela pietāte pret Piebalgas ainavu, ka vēl nav uzdrošinājušies tai ko piedāvāt.

Izstādes idejas autore, arhitektūras fakultātes zinātņu prodekāne Sandra Treija norādīja, ka vienmēr tiek atbalstītas tās studentu idejas, kas vērstas uz viņiem nozīmīgām vietām: “Jauno profesionāļu pirmā motivācija ir vēlme kaut ko dot savai pilsētai, parādīt, kā caur to uzlabot dzimto vietu. Vētījot darbus, redzējām tik daudz skaistu ideju, kas saistītas ar konkrētās vietas identitāti, tāpēc gribējām tās parādīt arī citiem. Un ne tikai fakultātes studentiem, bet cilvēkiem visā Latvijā.”
Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis norādīja, ka arī pašvaldības uzdevums ir rūpēties, lai pilsētā būtu laba arhitektūra, laba pilsētvide, jo sabiedrības prasības aug, iedzīvotāji grib arvien kvalitatīvāku rezultātu. Viņš aicināja Arhitektūras fakultāti rīkot Cēsīs radošās nometnes, īpaši piedāvājot paraudzīties uz Neredzīgo kvartālu, kur plānots radošais centrs. Tā varētu būt lieliska vieta arī arhitektu plenēriem.

Cēsu novada Būvvaldes vadītāja Irēna Suipe atzina, ka ikvienam arhitektam vajadzētu aplūkot šo izstādi, jo tajā ir idejas, ko vērts paturēt prātā.

Izstādē aplūkojams arī Cēsu vecā alus brūža pārbūves projekts, ko savulaik izstrādājusi fakultātes absolvente Andra Odumāne. Informācija vēsta, ka šis projekts nav nolikts atvilktnē, bet gaida savu kārtu. Kā zināms, Brūža kompleksa īpašnieks ir Vides risinājumu institūts, kas šajā vietā vēlas attīstīt Zinātnes un mākslas centru.

Cēsu Centrālās bibliotēkas vadītāja Natālija Krama pastāstīja, ka līdztekus jauno arhitektu darbu izstādei bibliotēkas novadpētniecības nodaļā aplūkojama arī bibliotēkas darbinieku sagatavotā nelielā izstāde, kurā redzami materiāli par veco Cēsu alus darītavu.

Izstāde “Jaunie arhitekti – Latvijai” Cēsu Centrālās bibliotēkas pirmajā stāvā skatāma līdz 6.augustam.