Ziņas

Sabiedrība

Kas uzraudzīs bērnu, ja vecākiem jāstrādā brīvdienā

Kurš uzņemsies iniciatīvu? Nestandarta darba laiku strādājošiem vecākiem atbalsts bērnu pieskatīšanā brīvdienās un nakts stundās ir ļoti noderīgs, tomēr vienāds šī jautājuma risinājums visos uzņēmumos, visticamāk, nav iespējams. Foto: Marta Martinsone-Kaša

Bērnu uzraudzīšanas pakalpojums vecākiem, kuriem ir netipisks darba laiks, ir nepieciešams, tomēr šī jautājuma risinājumi katrā pašvaldībā un uzņēmumā, visticamāk, tālāk attīstīsies individuāli, nosakot katrai vietai un apstākļiem vispiemērotāko uzraudzības veidu un iesaistīto pušu līdzmaksājumus.

Šādās pārdomās par Labklā­jības ministrijas (LM) īstenotā projekta “Elastīga bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšana darbiniekiem, kas strādā nestandarta darba laiku” rezultātiem dalās ministrijas pārstāvji.

“Atbalsts darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iniciatīvām palielina darbinieku apmierinātību ar darbu, samazina darbinieku mainību un uzlabo uzņēmuma produktivitāti,” norādījis labklājības ministrs Jānis Reirs pēc projekta noslēguma konferences, kur izvērtētas dažādās bērnu uzraudzības pakalpojumu finansējuma avotu proporcijas un ieguvumi, radot šāda veida atbalstu uzņēmumu darbiniekiem, kuriem ir mazi bērni.
Kopumā projektā, kas sākts 2015.gada 1.augustā, piedalījās 38 uzņēmumi no trim sadarbības pašvaldībām: Rīgas, Jelgavas un Valmieras. Katrs uzņēmums savā izvēlētajā laika posmā projektā piedalījies desmit mēnešus, taču nupat šo izmēģinājuma laiku noslēguši visi dalībnieki, “Druvai” paskaidroja LM Komunikācijas nodaļas vadītāja Aiga Ozoliņa.

Projekta vadītāja Iveta Baltiņa stāsta – pilotprojektā ieinteresētie dalībnieki bijuši ne tikai lielie ražošanas uzņēmumi, bet arī mazās uzņēmējdarbības pārstāvji. No Vidzemes puses eksperimentālajā jauno ģimeņu atbalstā iesaistījusies tikai AS “Valmieras stikla šķiedra”, ar kuras atbildīgo pārstāvi “Druvai” gan neizdevās sazināties. Arī I.Baltiņa norāda, ka šajā jautājumā nav iespējams viens standarta risinājums – katrs uzņēmums ir izdarījis savus secinājumus un šo atbalstu darbiniekiem var īstenot pēc saviem ieskatiem un iespējām, izvērtējot arī šo ieguldījumu atdevi. Viņa atzīst, ka elastīgo bērnu pieskatīšanas atbalstu arī nevar skatīt kā konstantu vērtību uzņēmuma piedāvātajā “labumu grozā”, lai piesaistītu sev darbaspēku, jo, līdzko bērni ir vecāki par septiņiem gadiem, tā šis pakalpojums darbiniekam vairs nav aktuāls. Tomēr, lai radītu papildu motivāciju visām pusēm iesaistīties un kopīgi nodrošināt apstākļus, kur mazu bērnu vecāki var piekrist darbam nestandarta laikā un uzņēmumi var atrast speciālistus un citus vajadzīgos darbiniekus, ministrija rosinās viscaur izlīdzinātu šī uzraudzības pakalpojuma apmaksu. I.Baltiņa informēja, ka pilotprojekta rezultātu secinājumos, kas jāsagatavo līdz 1.maijam, tiek iestrādāts priekšlikums bērnu uzraudzīšanu netipiskajos darba laikos apmaksāt vienādi no četriem avotiem – 25% no valsts, 25% no pašvaldības un tikpat no darba devēja, kā arī paša darbinieka. “Tādējādi varētu motivēt pašvaldības tajā iesaistīties, tad arī uzņēmumiem šis darbinieku atbalsts nebūtu tik liels slogs,” viņa paskaidroja, gan piemetinot: “Redzēs, kāda tam būs atsaucība, to arī grūti prognozēt, kad tas varētu ieraudzīt dienasgaismu.”

Veicot aptauju vairāku Cēsīs esošo ražotņu vidē, kur aktuāls ir maiņu darbs, “Druva” teju nekur neguva konkrētas atbildes, vai šāds darbinieku atbalsts mazo bērnu pieskatīšanā, kamēr vecāki strādā uzņēmumā, būtu īstenojams tuvākajā nākotnē.

Vienīgi Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa, atzīstot, ka līdz šim iestādē par finansiālu atbalstu šādam pakalpojumam nav spriests, neizslēdza, ka nākotnē tāds atbalsts varētu tikt izvērtēts, jo ik gadu uzņēmuma līdzekļi tiek ieguldīti arī papildu sociālo garantiju veidošanā darbiniekiem. Klīnikas vadītāja paskaidroja, ka ārstniecības iestādē visiem medicīnas darbiniekiem ir summētais darba laiks ar dažādām darba stundām. Viņas­prāt, ārpus normāla darba laika – brīvdienās un nakts stundās – vispareizāk bērnam būtu atrasties savās mājās, tādēļ atbalstāms būtu tieši auklīšu dienests. Taču, iespējams, no personāla varētu arī būt pieprasīta pagarināta laika grupiņu darbība bērnudārzos.

LM projekta “Elastīga bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšana darbiniekiem, kas strādā nestandarta darba laiku” mērķis bija attīstīt elastīgus bērnu aprūpes pakalpojumus vecākiem, kuri strādā nestandarta darba laiku, tā noslēgumā izveidojot ilgtermiņa modeli šo pakalpojumu subsidēšanai. Iecerēts, ka tādējādi tiktu veicināta vecāku nodarbinātība, kā arī darba un ģimenes dzīves līdzsvarota saskaņošana.
Projekts īstenots Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas 2014.-2020.gadam ietvaros.