“Novadu dienās” Gulbenē sabrauca Latvijas novadu vadītāji. Sarunas tēma – administratīvi teritoriālā reforma. Klātesot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem, par to viedokļus pauda pētnieki, pieredzējuši vietvaru vadītāji.

“Tā ir iedoma, ka administratīvi teritoriālā reforma vienlaikus atrisinās visas Latvijas problēmas un tad, ja tā nav, reforma nav vajadzīga. Valdība strādā ne tikai pie administratīvi teritoriālās reformas, būs skolu tīkla, sabiedriskā transporta optimizācija, ceļu tīkla pārskatīšana. Gadu desmitiem runājam par problēmām, bet nekas netiek darīts. Mums jārada iespējas visiem tiem iedzīvotājiem, kam ir sociāli ekonomiskas problēmas. Tā ir reformas prioritāte,” sacīja ministrs. Viņš iepazīstināja ar nepieciešamību veidot lielākus novadus, jo tad veidojas augstāka konkurēt un sadarboties spēja. “Reģionālā attīstība nevar notikt bez privātajām investīcijām. Pašvaldībai jāveic ieguldījumi, lai sakārtotu infrastruktūru. Pašvaldību apvienošana arī nozīmē budžetu apvienošanu un lielāku finanšu spēju,” uzsvēra J.Pūce un atgādināja, ka novadu centriem jākļūst par iekšējās migrācijas centriem, kur cilvēki atrod darbu. Ne tikai Pierīgā, Rīgā vai ārzemēs.

“Iedzīvotājiem jābūt pārliecinātiem par savas pašvaldības darboties spēju. Iedzīvotāju skaits nosaka, cik naudas ir valstī un katrā pašvaldībā. Saistot pilsētas ar lauku teritorijām vienā pašvaldībā, iespējams izveidot racionālu un efektīvu pārvaldi un attīstību,” atgādināja ministrs.

Savu skatījumu pauda Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības attīstības un ekonomisko attiecību daļas Ekonomikas nodaļas vadošais pētnieks Andris Miglavs, vispirms uzsverot, ka viņa un kolēģu pētījumu neviens nav pasūtījis un finansējis. Pētnieks atgādināja, ka jau kopš Saeimas priekšvēlēšanu laika reformas nepieciešamība tiek pamatota ar to, ka tās rezultātā radīsies ekonomiski dzīvotspējīgas un patstāvīgas teritorijas. “Mērķu sasniegšanai ir izvirzīts tikai viens instruments – pašvaldību reforma, kas paredzēts kā robežu grozīšana. Pārvaldāmo teritoriju lieluma izmaiņas nevedīs uz mērķa sasniegšanu. Iespējams, ar reformas palīdzību tiks samazinātas teritoriju pārvaldīšanas administratīvās izmaksas, bet tas nekādā veidā un formā nemainīs teritoriju ekonomiskās attīstības stimulu sistēmu,” skaidroja A. Miglavs un uzsvēra, ka nav neviena zinātniska pētījuma, kas apstiprinātu pašlaik reformas kontekstā tik populāro viedokli, ka lielākās teritorijās attīstība notiek labāk un spēcīgāk.

“Jābūt pret sabiedrību godīgiem. Iedzīvotāju skaita sarukšana nav apstājusies un neapstāsies, mēs tikai mierinām sevi, ka tā samazinās. Arī Kuldīgas un Gulbenes novados, kas ir lieli, izbraukšana bijusi tikpat strauja. Problēma ir dziļāka. Visu teritoriju atgriezt sociālekonomiskajā dzīvē, kāda tā bija 90.gadu sākumā, nekad neizdosies. Mainoties lauksaimnieciskajai ražošanai 90.gadu sākumā, Latvijā palika par 200 tūkstošiem darba vietu mazāk. Pēc desmit gadiem mēs atgriezīsimies atkal pie tā paša, atkal būs jāveic apvienošana, jo daudzas pašvaldības neatbildīs šodienas kritērijiem,” viedokli pauda pētnieks. Viņš arī uzsvēra, ka būtu nepieciešamas otrā līmeņa pašvaldības.

Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks, zinātņu doktors Māris Pūķis vērtēja: “Tā kā patlaban reforma nodarbojas ar “teritoriju būvēšanu”, der paturēt prātā, ka Latvijā nav dominējošu vienpusīgu resursu, kas varētu ilgtspējīgi nodrošināt attīstību. Proti, visi iedzīvotāji nevar orientēties uz vienpusīgu ekonomiku un efektīvi laukos nodarboties tikai ar lauksaimniecību vai pilsētā tikai ar rūpniecību. Viņš arī atgādināja, ka pašvaldība nav paredzēta tikai pakalpojumu sniegšanai, bet ir domāta kā vietējo iedzīvotāju vara ar daudzām dažādām funkcijām.” Viņš arī atgādināja: “Pašvaldības demokrātiju nodrošina tikai un vienīgi iedzīvotāju līdzdalība. Vēlēt deputātus ir jēga tad, ja iedzīvotāji viņiem uzticas. Piederības sajūta, lokālpatri­otisms ir svarīgāki par jebkuru citu kritēriju.”

Pašvaldību vadītāji aktīvi iesaistījās diskusijā. Būtiskākais pārmetums ministrijai, ka viss notiek sasteigti, ka nav skaidra mērķa un ceļa uz to, jo piedāvātais aizvedīs purvā, nevis kalnā.

Ministrs vairākkārt teica, ka reformas apspriešana ir tikai sākusies, ka tiks uzklausīti visu novadu viedokļi un ieteikumi. “Lai notiek vietējie referendumi, bet tas nenozīmē, ka to rezultātiem jā­atainojas valsts politikā,” bilda J.Pūce. Pašvaldību vadītāji uzdeva konkrētus jautājumus, bet atbildes uz tiem radīsies tikai darba gaitā.

Amatas novada vadītāja Elita Eglīte kā vienmēr bija tieša: “Kas notiks ar Latvijas pagastiem? Novadā bijām priecīgi, ka Latvijas labāko restorānu sarakstā ir divi no Amatas novada. Cilvēki zina, ko brauc meklēt. Viņi brauc pēc labsajūtas, tīras dabas un pārtikas. Tātad strādājam pareizā virzienā. Kad lasu reformas plānu, manī ir bažas, jo nezinu, ko teikt iedzīvotājiem, teritorija ir plaša, tā nav mūsu nelaime, bet izaicinājums. Nesadzirdēju, kas notiks ar laukiem. Lai nu nebūtu mums jādzied tā dziesma, ka lācis skolā grib iet. Jo citu nebūs, kas iet.”

Pārgaujas novada vadītājs, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents atgādināja: “Tagad tiek sodīti tie, kuri veidojuši administratīvo sadarbību. Mums, septiņām pašvaldībām, ir kopīga skolu valde, būvvalde, bāriņtiesa. Ne jau tāpēc, ka nevaram katrs uzturēt savu, bet tāpēc, ka kopā ir izdevīgāk. Tagad Rauna tiek pievienota Smiltenei. Tā tiek grauts tas, kas jau ir. Nesaku, ka nevajag pārmaiņas vai reformas, bet tām jābūt saprātīgām. Nevajag bojāt to, kas strādā.” Viņš arī vērsa uzmanību uz normatīvisma palielināšanos, jo pašvaldības speciālistiem ļoti daudz laika jātērē, lai atbildētu uz ministru jautājumiem, aptaujām. Jaunpiebalgas novada vadītājs Laimis Šāvējs pauda uzskatu, ka vajadzīga analīze un arī jāpasaka apdraudējumi. “Vai infrastruktūra, ko gadu desmitiem esam būvējuši, paliks tukša? Pašvaldības ir ieguldījušas simtiem miljonu eiro, aizņēmušās, nauda jāatdod. Jādomā, lai būtu cilvēki, kas dzīvo laukos. Un tas ir arī valsts jautājums,” sacīja L.Šāvējs.

Ministrs J.Pūce mierināja, ka ir pietiekams laiks pragmatiskām diskusijām. “Pašvaldības vienmēr saka, ko valdība dara nepareizi, bet ministrijas kritizē pašvaldības. Varam turpināt šo spēli, bet labāk tomēr risināt jautājumus. Neesmu nācis cīnīties, ir jāpieņem lēmumi, kas ir visu Latvijas iedzīvotāju interesēs. Pētnieku viedokļi ir atšķirīgi. Pārmaiņas būs, lēmumi tiks pieņemti,” sacīja ministrs.

Salacgrīvas novada vadītājs Dagnis Straubergs kolēģus rosināja: “Jābūt kopīgam viedoklim, ar ko iesim pie iedzīvotājiem. Vai atkal šķelsim sabiedrību, ka viss ir slikti – valdība, Saeima, pašvaldības?”

Par jauno novadu karti diskusijas turpināsies. Kopā sazīmēto paš­valdību vadītāji tiksies, spriedīs, kā dzīvot, meklēs kopīgo un vētīs atšķirīgo.