Ziņas

Sabiedrība

Kartupeļus audzē laukos un mazdārziņos

Sabirs augsnē. Kādas šķirnes kartupeļus stādīt, tas katra paša ziņā, un katrs pats vislabāk zina, kas vislabāk izaug viņa tīrumā.

Mainīgais pavasaris steidzina stādīt kartupeļus. Tas nekas, ka nokavēt nevar, ja laiks labs un augsne iesilusi, jāstāda.

Agroresursu ekonomikas institūta Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļas vadītāja Dr. agr. Ilze Skrabule pastāsta, ka Priekuļu pagrabos vēl ir sēklas kartupeļi. “Šogad vairāk pērk mazie audzētāji. Tāpat kā citus pavasarus pieprasītākās ir agrās šķirnes – `Agrie dzeltenie`, ` Monta`. Arī cietes ražošanai – ` Imanta`,” pastāsta I.Skrabule un piebilst, ka pagājušajā nedēļā kartupeļu audzētāji bija tīrumos, jo laiks bija piemērots kartupeļu stādīšanai.

Sēklas kartupeļus piedāvā IK “Fendt” Jaunpiebalgā. Nando Valdemiers – Bišeris gan pats audzē kartupeļus, gan sadarbībā ar kartupeļu audzētājiem Bauskas pusē piedāvā dažādas šķirnes. Pats jau laukus apstādījis pirms trim nedēļām. Cer, ka būs piemēroti laikapstākļi, lai Jāņos varētu ēst agros kartupeļus. “Lielākoties sēklai pērk no viena līdz pieciem maisiem, daži arī vairāk. Bet pircēji ir mazdārziņu saimnieki. Ir, kas iestāda vadziņu, lai ir savi kartupeļi līdz rudenim, tad ziemai pērk citu izaudzētos,” novērojis zemnieks. N. Valdemiers – Bišeris atzīst, ka cilvēki ir konservatīvi, ar šaubām izvēlas jaunas šķirnes. “Pērk šķirnes, kuras pazīst, kuras apmierina. Par jaunajām šķirnēm jāstāsta. Reizēm arī kāds kaut kur izlasījis par jaunu šķirni un tad grib pamēģināt,” stāsta jaunpiebaldzēns, piebilstot, ka ‘Soraya’ jau zināmāka, tāpat `Riviera`, savi piekritēji ir ‘Iman­tai’, `Laurai` un ‘Montai’.

Viņa piedāvājumā jaunākā ir ‘Alouette’ – vidēji agra šķirne. “Katrai šķirnei ir citas īpašības, katram garšo kas cits. Ja kādi kartupeļi iegaršojas, nedomā, vai tā agra vai vēla šķirne. Ir cilvēki, kuri cenšas iegādāties jaunākās pamēģināšanai, salīdzināšanai ar citām,” pieredzē dalās N. Valde­miers – Bišeris.

Lielākie kartupeļu audzētāji jau pavasarī zina, kam izaudzēto pārdos. Vairākas saimniecības sadarbojas ar SIA “Alojas-Starkelsen”. Speciāliste Aiga Kraukle pastāsta, ka zemniekiem interese par kartupeļu audzēšanu cietei ir. “Ir tādi, kas pamēģina, bet viņiem šķiet, ka prasības pārlieku stingras. Ir tādi, kuri pamazām vien palielina stādījumu platības. Katru gadu kādi trīs četri pārtrauc ar mums sadarbību, bet padsmit pirmoreiz noslēdz līgumus,” pastāsta SIA “Alojas-Starkelsen” agronome un piebilst, ka kartupeļu iepirkuma apjomu nav plānots palielināt. Uzņēmums palīdz zemniekiem sēklas kartupeļu iegādē, kā arī visu sezonu neliedz padomu un seko līdzi, kā kartupeļi tiek audzēti.

Īpaša uzmanība tiem, kuri audzē kartupeļus bioloģiskās cietes ražošanai. “Mums ir jāuzticas vienam otram, godprātīgi strādājot, būs rezultāts,” teic A.Kraukle.

Ceturto pavasari savos laukos trīs hektāru platībā kartupeļus pārstrādei cietē audzē SIA “Agro dats”. “Audzējām pārtikas kartupeļus, tad kādā seminārā alojieši ieinteresēja pamēģināt. Sākums nebija viegls, par šķirnēm neko nezinājām. Izmēģinājām `Braslu`, garšīga, laba šķirne, bet mūsu laukos bumbuļos nevar dabūt nepieciešamo cietes daudzumu. Pār­strādātāji arī dod iespēju nopirkt piemērotu šķirņu kartupeļus. Pārgājām uz ` Kuras` , ` Energy`. Arī paši pavairojām. Citiem `Energy` nepatika, mūsu laukos auga labi, arī cietes daudzums pietiekams. Šopavasar izmēģināšanai iestādījām `Nofy`,” par saim­niekošanu pastāsta Alda Lā­ča saimniecības pārstāve Aelita Runce un piebilst, ka diemžēl pašiem nav tāda pagraba, lai varētu uzglabāt pietiekamu daudzumu sēklas, tāpēc pavasarī tā tiek pirkta.

A.Runce atzīst, ka Zaubes pusē, kur saimniecība darbojas, kartupeļu audzēšanai lauki ir jāpameklē. “Kliģenes pusē tīrumi ir smilšaināki, šogad iestādījām Bērza galā. Katru gadu gūstam kādas jaunas atziņas, kā labāk darīt. Pagājušogad no hektāra ieguvām vairāk cietes, nekā paredz standarts. Bija gandarījums, tātad varam izaudzēt. Labāk audzēt mazāk, bet kvalitatīvus kartupeļus. Bioloģiski izaudzēt kvalitatīvus tupeņus ir jāmāk, ” teic zaubēniete. A.Runce uzsver, ka ikdienā liels atbalsts ir “Alojas-Star­kelsen” speciālisti, kuri gan brauc uz laukiem, skatās, kā kartupeļi aug, pamāca. “Tas ir ļoti svarīgi, lai kļūtu par nopietnu audzētāju,” atzīst A.Runce.

Raunas pagasta zemnieku saimniecība “Graudiņi” kartupeļus audzē jau daudzus gadus. “Iestādīju tikai hektāru. Nav saprotams, vai kādam vajadzēs,” saka zemniece Regīna Graudiņa un pastāsta, ka agrākos gados stādījumi aizņēmuši sešus un vairāk hektārus. “Šis pavasaris ar “Covid – 19” daudz ko mainījis. Skolu ēdnīcas slēgtas, kafejnīcas arī, bet mēs izaudzēto piegādājām tām. Labi, ka pa maisam vien izdevās kādu daļu pārdot Rīgā. Arī sēklas kartupeļiem bija pieprasījums. No pērnās ražas vairs palicis pāris maisu,” stāsta R.Graudiņa un atgādina, ka pirms cūku mēra daudzi arī turēja pa vienai vai divām cūkām , pirka lopbarībai kartupeļus, graudus. Vairs cūku nav. R.Graudiņa vērtē, ka ik pa laikam Latvijā ieved lētus tupeņus un vietējais audzētājs konkurēt nevar.

“Redzēs, kāda būs vasara. Daļu kartupeļu iestādīju sausākā laukā, daļu, kur mitrāks. Lauksaim­niecība – tā ir spēle. Vai izaugs? Ja izaugs, vai būs pircējs,” pārdomās dalās zemniece.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *