Klāt kartupeļu novākšanas laiks. Lauki ir sausi, strādnieki priecīgi, darbs rit raiti un saimnieki par ražām nesūdzas. Arī “Zemzaru” saimniekiem Tučiem Pārgaujas novadā tehnika rūc no agra rīta līdz vēlam vakaram.

Šogad vasaras sākumā pieturējās vēss, lietains laiks, bet vēlāk iestājās tveice, kas atnesa sausumu. Kartupeļu augšanai šādi laika apstākļi nebija labvēlīgi, tomēr vasaras otra puse bija pietiekami laba un kartupeļu audzētāji par ražu sūdzēties nevar.

“Zemzaru” saimnieku Gunāru Tuču pirmdienas rītā “Druva” satika uz lauka, kad raiti ritēja darbi. Četri cilvēki acis nepacēluši šķiroja kartupeļus, traktors jau gaidīja nākamo kravu. Vien tad, kad kartupeļu racējā iesprūda akmens, zemnieks bija spiests piestāt un varēja atlicināt dažas minūtes sarunai.

Gunārs Tučs aprēķinājis, ka šādā tempā jāstrādā vēl četras dienas, tad visiem kartupeļiem jābūt noraktiem un saliktiem pagrabos. Pagājušajā nedēļā saimniecībā kūla vēlās graudu ražas, bet tagad domas jau pie nākamiem plāniem, un Gunārs raugās, kā visu pagūt: “Nesanāk visas dienas pēc kārtas darīt tikai vienu darbu- jāšķiro kartupeļi, jāapar lauki, jāsēj ziemāji, darba daudz. Pašlaik sanāk skriet uz visām pusēm,” stāsta G.Tučs.
“Šogad esam apstādījuši 18 hektārus ar kartupeļiem, un raža laba, nevar sūdzēties,” sacīja zemnieks. Novākto ražu saimniecībā pagaidām uzglabā pašu glabātavās, vēlāk, tāpat kā iepriekšējos gadus, kartupeļus realizēs kafejnīcām, nodos veikalu tīkliem un bāzēm: “Kurš grib, tam dodam, bet faktiski mums jau ir izveidojušās daudzgadīgas iestrādes un mēs savus realizācijas kanālus zinām. Diezgan daudz paņem “Solo” kafejnīcas Cēsīs.”

G.Tučs no kartupeļu laukiem šoruden plāno novākt vairāk nekā 500 tonnas tupeņu, taču nevar nepamanīt daudzos kartupeļus, kas tiek izmesti un paliek uz lauka: “Tie ir izbrāķētie. Strādnieki jau uz lauka izvērtē, kurš kartupelis der, bet kurš ir par sīku vai bojāts, tāpēc pirmā šķirošana notiek jau kartupeļu vākšanas laikā. Bojātos vai tos, kas neatbilst vēlamajam lielumam, izmet tepat, bet šis nav vienīgais kartupeļu šķirošanas posms. Pārējos kartupeļus šķirojam noliktavās.”

Pēc pārlasīšanas nestandarta sīkie kartupeļi tiek izmantoti lopbarībai, tomēr savs prieks tiek arī meža dzīvniekiem. Šāds lauks interesē mežacūkām, un gan jau ziemas bargumā tās nāks meklēt barību. Tomēr G.Tučs skaidro: “Mežacūkas nemaz nav kā trakas pēc kartupeļiem. Pavasara pusē nāca pēc agrajiem tupeņiem, bet labāk tās iet labības laukos. Pēdējā laikā cūkas gan nav manītas, bet tas ir mednieku nopelns. Puika pats arī mednieks, caurām naktīm sēdēja uz vakts un tvarstīja cūkas, bet tam ir rezultāts – labi izķēruši. Nesūdzamies.”
Par kartupeļu tirgu Latvijā pašlaik Gunāra novērojumi ir piesardzīgi optimistiski, jo, iespējams, šogad tirgū būs mazāka konkurence un līdz ar to cena kartupeļiem pieturēsies laba: “Šogad mazāk kartupeļu ieved no Polijas. Runā, ka poļiem bijis pamatīgs sausums, līdz ar to mums ir cerība noturēt labu cenu, bet vēl jau par agru sadomāties. Visādi brīnumi var gadīties.”

Kādreiz kartupeļi audzēti arī kartupeļu pārstrādes uzņēmumam “Latfood” čipsu ražošanai, tomēr secināts, ka tik tāla transportēšana ir neizdevīga: “Arī “Aloja – Starkelsen” mēs kartupeļus nepārdodam. Pietiek ar citiem noņēmējiem. Turklāt agrāk pārvadātājiem bija tehnika, ar kuru nebaidījās braukt uz lauka, tagad neviens ar savām glaunajām mašīnām uz lauka nebrauc un zemniekiem pašiem jādomā viss no sākuma līdz beigām,” stāsta Gunārs.