Ziņas

Sabiedrība

Kartupeļi pārziemo labi

Kartupeļi gaida pavasari. Priekuļu pētniecības centra selekcionāre Ilze Skrabule stāsta, ka zinātniskajiem pētījumiem paredzētie kartupeļi tiek pārlasīti ar rokām.Foto: Marta Martinsone - Kaša

Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrā darbs ar kartupeļiem notiek visu cauru gadu. Kartupeļu selekcionāre Ilze Skrabule uzsver, ka
pētniecībā vienmēr ir augstas kvalitātes prasības. Tikai cilvēki, nevis tehnika spēj izšķirot kvalitatīvos nobojātiem, nekvalitatīviem kartupeļiem.

Pašlaik jaunajā kartupeļu selekcijas pagrabā norit intensīvs darbs, tiek kārtotas kartupeļu kastes, uz kastēm un dokumentos veiktas atzīmes, izņemti bojātie kartupeļi, kuru, par laimi, neesot daudz. Telpās tiek nodrošināta četru grādu temperatūra, un tās nemitīgi ventilē, savukārt palīgtelpā darbinieki mēra kartupeļu šķirnēm cietes sastāvu. I. Skrabule stāsta: “2017. gadā kopējais ievākums bija aptuveni 950 tonnas. Pieprasījums ir, cilvēki par sēklas kartupeļu iegādi sāka interesēties jau rudenī, tirdz­niecība sāksies janvārī un turpināsies līdz pavasarim. Ņemot vērā pērnā rudens laikapstākļus, interese ir liela. Sākumā pie mums varēs iegādāties divas sēklas šķirnes – ‘Agros dzeltenos’ un ‘Ma­da­ru’, vēlāk jau pārējās.”

Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, pētniecības centrā pircējiem piedāvā mazākus sēklas kartupeļu iepakojumus. I. Skrabule saka: “Piemēram, mazdārziņu īpaš­­­niekiem nav nepieciešams 50 kilogramu maiss, tā vietā var iegādāties 25 kg. Ir arī lauksaimnieki, kuri vēlas ļoti lielus iepakojumus, mēs pielāgojamies situācijai. “

Vaicāta, vai kartupeļi šoziem glabājas labi, I.Skrabule saka, kā ik gadu bez nelielām ķibelēm, pie­mēram, kartupeļu bojāšanās, neiztikt, taču “ja rodas kādas problēmas, to cenšamies operatīvi novērst, lai neciestu kvalitāte”.

Kartupeļi bija, ir un būs pieprasīti. Par to ikdienas darbā gadu gaitā pārliecinājušies institūta darbinieki. Ir pētījumi, kas apstiprina, ka pieprasījums pēc sēklas kartupeļiem ir atkarīgs arī no tā, kāda ir ekonomiskā situācija valstī. Ja ir krīze, ja cilvēkiem ir finansiālās grūtības, kartupeļus paši izaudzēt vēlas daudzi, līdz ar to lielāks pieprasījums ir arī sēklai. Ja ekonomiskā situācija uzlabojas, cilvēki atļaujas vairāk pirkt gatavo produkciju veikalos un mazāk audzē paši. Taču daudzi sapratuši, ka kartupeļus audzēt ir izdevīgi un ka tā ir iespēja pašiem parūpēties par pārtiku ģimenei.
Straupes pagasta zemnieku saimniecības “Zemzari” saimnieks Gunārs Tučs ar situāciju savos kartupeļu apcirkņos apmierināts: “Pārlasām, realizējam un sūdzēties nevaram. Galvenie noieta tirgi ir kafejnīcas. Tiesa, rudenī mitrā laika dēļ daļa kartupeļu palika uz lauka. Mežacūkām tagad prieki.”

Arī Līgatnes pagasta zemnieku saimniecības “Briežkalni” saimnieks Ainārs Ciematnieks ar situāciju apmierināts: “Rudenī mitrajos laikapstākļos novācām 155 hektārus, uz lauka palika 22 ha, bet glabāšana problēmas nesagādā.”

“Briežkalni” ir ne tikai viena no lielākajām kartupeļu audzēšanas saimniecībām Latvijā, bet arī lielākā piegādātāja čipsu ražošanas uzņēmumam SIA “Orkla Lo­gistics Latvija”. Sadarbība veiksmīga, un saimnieks apmierināts. A. Ciematnieks pārdod ražu arī lielākajam kartupeļu cietes ražošanas uzņēmumam Baltijas valstīs un vienam no lielākajiem bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājiem pasaulē “Aloja Starkelsen”.

Zemnieks Valdis Svilis no Līgatnes pagasta zemnieku saimniecības “Upenes” stāsta, ka, līdzīgi kā citur, arī viņa apcirkņos kartupeļi glabājas labi, lielu problēmu neesot un līdz pavasarim visi tupeņi būšot realizēti: “Pro­tams, kaut kas palika arī nenorakts, bet tā jau nav lieta, ar ko dižoties. Kā ir, tā jādzīvo, es nesūdzos.” Cilvēki, kuri gadu gaitā iecienījuši Līgatnē audzēto produkciju, dodas to iegādāties tirgū, un V. Svilis saka, ka klienti viņa produkciju pazīst, ir iecienījuši, tāpēc gaida.