Cēsnieki, kuru īpašumu un dzīvesvieta ir Gaujas apkaimē, interesējas par pašvaldības    Gaujas upes telpiskās attīstības plāna veidošanu un atzīst, ka pašvaldībai par tā tapšanu un apspriešanu vajadzētu aktīvāk informēt iedzīvotājus.

Pagājušajā gadā “Ainavu projektēšanas darbnīca ALPS” sadarbībā ar Cēsu pašvaldību sāka pētīt Gaujas piekrasti, meklēt risinājumus un gatavot ieteikumus, kā Gauju padarīt tuvāku un pieejamāku iedzīvotājiem un pievilcīgāku tūristiem.

Novada pašvaldības projektu vadītāja Inta Ādamsone, uzrunājot sanākušos, teica, ka plāna izstrādātāji ļoti gribēja satikt iedzīvotājus nevis interneta vidē, bet aci pret aci, lai izdiskutētu šo jautājumu: “Šodien piedāvātais redzējums nav akmenī cirsts, tas ir tikai plānojums. Arī finansējuma tam nav, bet svarīgi, lai būtu gatavs projekts, ja rodas iespēja pieteikties kāda fonda līdzekļiem. Ar šo projektu pasakām, ko gribam, un tad maziem solīšiem ejam uz priekšu.”

“ALPS” ainavu arhitektes Helēna Gūtmane    un Evita Zavadska pastāstīja par līdz šim paveikto. Veikta biotopu apsekošana, ainavas izpēte un vērtējums, upīšu ūdens kvalitātes pārbaude, kā arī sagatavota tūrisma infra­struktūras perspektīvā attīstība.

“Vispirms iepazināmies ar esošajiem dokumentiem, kas attiecināmi uz šo jautājumu, tad braucām un skatījāmies, kas ir dabā, tikāmies ar cilvēkiem, uzklausījām viņu viedokli,” teica E. Zavadska.

Klātesošie gan vēlējās pārliecināties, vai tiešām teritorija ir reāli apsekota, jo gandrīz neviens nebija savā īpašumā ticies ar kādu no pētniekiem. Pašvaldības galvenā teritorijas plānotāja Evija Taurene paskaidroja, ka apsekojumi dabā veikti, bijuši izbraucieni ar velosipēdiem, mašīnu, pētnieki gājuši kājām, runājušies ar satiktajiem cilvēkiem, par to pašvaldība pārliecinājusies.

H. Gūtmane atzina, ka nav būts katrā īpašumā, lai runātu ar ikvienu īpašnieku, bet tāds arī nebija nosacījums: “Mums bija noteikts projekta laiks, kurā izdarījām visu, kas mūsu spēkos. Ja būtu gribējuši tikties ar katru īpašnieku, nebūtu varējuši iekļauties. Tāpēc šodien tiekamies, lai izrunātu neskaidrības, uzklausītu viedokļus. Lai saprastu, vai gribat, lai Gauja ir publiski pieejama, lai šī telpa spēlētu kādu ekonomisku lomu, vai gribat, lai tur būtu tūrisms.”

No vairākiem teritoriju īpašniekiem izskanēja neapmierinātība par nepietiekamo komunikāciju. “Cēsu plosti” pārstāvis stāstīja, ka būtu priecīgs saņemt tālruņa zvanu no pētniekiem un labprāt aizbrauktu, pastāstītu par visu paveikto un iecerēm: “Man nepatīk, ka tikai dažas dienas pirms šīs sanāksmes no paziņām uzzinu par šādu pētījumu, par to, ka notiek apspriešana. Man nav laika nemitīgi sekot informācijai Cēsu mājaslapā, man pietiek citu darbu.”

Viņam piekrita arī Juris Brīkšis, norādot, ka vēlētos, lai pašvaldība ar iedzīvotājiem vairāk runātu: “Nav taču grūti piezvanīt un    informēt, ka notiek šāda izpēte, apspriešana. Šajā gadījumā taču neesam nemaz tik daudzi, bet jautājums svarīgs. Mums katram ir sava vīziju par savu privātīpašumu, arī man. Man gribas tur saglabāt neskartu vidi, kur es, mana ģimene, draugi varam atpūsties klusā, mierīgā vietā, klausoties putnu dziesmās, tāpēc mana vīzija, ka tur garām neved neviena pastaigu taka. Ja tomēr tāda plānota, gribētu zināt, kāda tās kapacitāte, kāda cilvēku plūsma    paredzēta. Protams,    sabiedrības labad esmu gatavs kaut ko mainīt, bet gribas skaidrību, taču šobrīd ir liela neziņa.”

Kristīne Āboliņa interesējās, vai rezultātā taps dokuments ar vietējā likuma spēku, pretējā gadījumā tā ir velti tērēta nauda. Viņasprāt, turpinot pie šī dokumenta strādāt, vajadzētu nonākt līdz kādiem konkrētiem punktiem apbūves noteikumos, kas ir saistoši šai vietai.

Matiass Jansons aicināja saglabāt šajā teritorijā dažādību. Kā publiskā teritorija var palikt Žagarkalna kempings, Cīrulīšu dabas takas, kur cilvēki iet pastaigāties, kur takas tiek uzturētas, zari apzāģēti.

“Jautājums, vai visur vajag tādu kārtību,” teica M. Jansons. “Saglabājot vairāk neskartu vietu, mēs iegūsim vairāk. Vai mums vajag kā citviet Eiropā, kur vairs nav nevienas dabīgās ainavas upju krastos, kur viss tikai publiskais lietošanai? Varbūt kādam tas liekas labi, bet ir taču cilvēki, kuri meklē klusas vietas pastaigām, kur meditēt. Domāju, Cēsīm vajadzētu saglabāt arī šādu neskarto dabu.”

Inta Ādamsone pēc sanāksmes atzina, ka tikšanās devusi daudz vielas pārdomām un darbs pie šī plāna, šķiet, ir tikai sākumceļā: “Arhitekti no “ALPS” savu darbu beiguši, projekts teorētiski beidzies, bet    darbs vēl turpināsies ilgi. Šodien pašvaldības attīstības komisijā pārrunāsim    iedzīvotāju sanāksmē dzirdēto, bet    tikšanās ar iedzīvotājiem būs vēl vairākas reizes, jo sapratām, ka svarīgi šo jautājumu izdiskutēt iespējami plašāk. Patīkami, ka uz šo sanāksmi ieradās tik daudzi, varbūt kādu aizmirsām informēt, bet sarunas turpināsies un iedzīvotāju vēlmes tiks ņemtas vērā. Sapratām, ka cilvēki grib saglabāt kluso zonu, un to arī ņemsim vērā. Tūristi atradīs vietas, kur braukt, staigāt, mums svarīgi, lai iedzīvotāji būtu apmierināti, lai viņi te justos labi.”