Ziņas

Sabiedrība

Karstā laikā darbs neapstājas

Jāpielāgojas. Šīs vasaras tveicīgie laika apstākļi ievieš korekcijas dažādu jomu speciālistu darba ikdienā. Strādāt karstā saulē nav viegli.Foto: Indars Krieviņš

Darba devējiem strādājošajiem ir jānodrošina darbam atbilstoši apstākļi. Tveicīgā, karstā laikā to izdarīt ir grūtāk.

Valsts darba inspekcija šovasar jau vairākkārt ir atgādinājusi, ka, iestājoties karstiem laika apstākļiem, darba devējam ir jānodrošina darba raksturam un nodarbināto fiziskajai slodzei atbilstošs mikroklimats. Tas attiecas uz strādājošajiem gan iekštelpās, gan ārā.

Uzņēmums SIA “JGM” nodarbojas ar dažāda veida būvniecības un remonta darbiem. Uzņēmuma vadītājs Jānis Grunt­manis norāda: “Karstums ir ieviesis savas korekcijas. Tādus darbus kā betonēšanu, fasādes vilk­šanu vai špaktelēšanu tik karstā laikā veikt nedrīkst. Tad ir jāķer brīži un jāmēģina pārplānot darbus – kamēr ir karstums, jādara kas cits. Protams, līdz ar to zūd darba temps, bet ir jāskatās arī no cilvēcīgās puses – tādā karstumā cilvēks vairs nav spējīgs tik ražīgi strādāt kā normālos laika apstākļos. Ilgstoši uzturoties karstumā, darbiniekiem var zust koncentrēšanās spējas, un tas paaugstina iegūstamo traumu risku.”

J. Gruntmanis arī norāda, ka ir darbi, kurus iespējams uzsākt agrāk no rīta, bet ne vienmēr tas esot iespējams: “Darbus agrāk nevaram uzsākt privāto māju rajonos, kā arī pie daudzdzīvokļu namiem, jo tad tiek traucēti pārējie iedzīvotāji.”

Arī Amatas novada pašvaldības Komunālās nodaļas vadītājs Guntars Pīpkalējs stāsta, ka karstums ietekmējis darbinieku ikdienu: “Darbinieki, kuri remontē ielas vai veic teritorijas uzkopšanu, uz darbu iet agrāk, pat ap pieciem sešiem no rīta. Darba diena beidzas ap pusdienas laiku, kad diena jau iekarsusi. Tā darbus organizējam jau vairākus gadus un tā nepieļaujam darbinieku pārslogošanu un pārkaršanu. Šķiet, ka biroja darbiniekiem dažkārt veikt ikdienas pienākumus ir pat grūtāk.” Tam piekrīt biroja darbiniece, klientu apkalpošanas speci­āliste Marija Markule, kura norāda, ka, ja birojā nav ventilatora vai kondicioniera, tad karstajā laikā kvalitatīvi strādāt ir apgrūtinoši: “Mums ir paveicies, jo mūsu birojā ir kondicionieris. Ilgu laiku gan centāmies to neslēgt, jo, atrodoties kondicioniera tuvumā, var ātri vien saslimt. Pēc laika sapratām, ka bez kondici­oniera tomēr neiztiksim, telpas ātri uzkarst. Mums birojā ir arī auksts dzeramais ūdens, kas karstajās dienās ir īsts glābiņš.” Marija atzīst, ka karstums ietekmējot arī koncentrēšanās spējas: “To ļoti izjutu. Tiklīdz bija karstas dienas, tā dienas vidū jutu lielu nogurumu. Ja ikdienā pret nogurumu palīdz kafija, tad tik lielā karstumā, kāds bijis šovasar, kafiju dzert nemaz negribas.”

Valsts darba inspekcijas Sa­darbības un attīstības nodaļas vadītāja Linda Matisāne “Druvai” pastāstīja, ka inspekcijā par darba apstākļiem nesūdzas cilvēki, kuri strādā ārā, piemēram, celtnieki, ceļu remonta strādnieki, lauksaimnieki, bet gan darbinieki, kuri strādā telpās, kuras nav labi aprīkotas. Tie ir arī transporta līdzekļu vadītāji, kuri ir spiesti strādāt transporta līdzekļos, kuros nav kondicioniera: “No šī gada sākuma līdz jūlija vidum saņēmām 16 sūdzības, bet tieši karstuma dēļ pēdējo divu nedēļu laikā neapmierinātību pauduši 40 cilvēki. Visbiežāk sūdzības saņemam par darba apstākļiem veikalos un noliktavās. Jāatzīst, ka bieži šīs sūdzības tiešām ir pamatotas. Dodoties apsekot konkrēto iestādi, nereti rodas sajūta, ka darbinieki tiek paverdzināti, viņi ir spiesti strādāt virsstundas, viņiem nav tiesību apsēsties, ir pat bijuši gadījumi, ka darba vietā ir kondicionieris un ventilatori, bet darba devējs tos neļauj izmantot.” L. Matisāne norāda, ka sūdzību iesniedzēji reti esot paši darbinieki: “Interesants ir fakts, ka daļa sūdzību nenāk no pašiem darbiniekiem, bet gan no trešajām personām. Saņemam zvanus no veikalu apmeklētājiem, kuri, dodoties iepirkties, konstatē, ka telpas ir pārlieku karstas, mēdz sūdzēties arī darbinieku radinieki, bet paši darbinieki visbiežāk vēlas palikt anonīmi.” L. Matisāne vērš uzmanību, ka darba ņēmējiem par problēmām vispirms jārunā ar darba devēju. Nereti darba devējs par darbinieku neapmierinātību uzzina vien tad, kad ierodamies mēs. Darba devēji ir gatavi risināt problēmas, jo saprot, ka, strādājot neatbilstošos apstākļos, darbinieks biežāk pieļaus kļūdas un tas var kaitēt biznesam. Valsts darba inspekcijas pārvaldes Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja informē, ka no Cēsu puses inspekcija ir saņēmusi vienu sūdzību par neatbilstošiem apstākļiem darba vietā. Konkrētajā gadījumā ir uzsākta administratīvā lieta, jo uzņēmumā ir atklāti arī citi darba aizsardzības pārkāpumi. Saskaņā ar Darba aizsardzības likumu darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un veselību darbā, nodrošinot viņu veselībai nekaitīgu darba vidi.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *