Fakts: uz Ziemassvētkiem sniegu nesola, ir slapjš. Ziemassvētku vecīša ragavām nav pielietojuma, jāizmanto neierasti līdzekļi, kas savukārt var radīt stresu.

Vecītis, kas, laiviņā pa upi braucot, smaida,
Īstenībā ārkārtīgi izkāpšanu gaida.
Sēžot tādā saspiestībā, notirpušas kājas,
Un ar prieku saredz viņš: klāt galamērķis – mājas.

Straujā upē airēdams, viņš stipri uztraucies,
Krastā ticis, tūdaliņ aiz bieza krūma skries,
Gatavībā nebūdams ar bērniem uzreiz tikties,
Nevis citas lietas veikt, kā dažiem te var likties.

Kamēr mūsu vecītis ar uztraukumu cīnās,
Rūķi, maisus sargājot, sēž laiviņās un brīnās.
Viņu bars par palīgiem ir šogad līdzi ņemts,
Bet tagad īsti nesaprot, vai būs vai nebūs lemts…