Fakts: Jaungada salūts, kā jau katru gadu, atkal esot licis bēgt no mājām dažam bailīgākam sunim.

Kad sveši nāk, es nikni reju
Un rādu dusmu pilnu seju,
Toties salūts liek man bēgt,
Ja sēta priekšā – pāri lēkt.

Es, kam māju sargāt likts,
Kļūstu mīkstčaulīgs un slikts,
Man uznāk īpašs bailīgums,
Kad rīb un zibšņo debesjums…