Fakts: kā jau katru gadu, Jaungada salūta laikā aizbēguši daži bailīgāki suņi. Dažs pēc laiciņa atgriežas pats, bez meklēšanas.

Kaimiņš, skaļi aurodams, salūtu ir šāvis.
Suns ir, bailēs gaudodams, ķēdi pušu rāvis,
Salūtzalvju rīboņā pazudis bez miņas,
Ilgi nekur nemana par viņu kādas ziņas.

Pēc kāda laika atjēdzies, tas meklē, kur ir mājas.
Pēc dažām dienām pārrodas viņš, knapi vilkdams kājas.
Un it kā jautā pazemīgs ar skumjām un ar kaunu:
– Cerams, saimniek, nemeklēsi manā vietā jaunu…