Fakts: vairāki Cēsu apkārtnes iedzīvotāji stāstījuši, ka viņu piemājas dārzos gaišā dienas laikā nākot jenotsuņi, kur tie satiekoties ar mājas suņiem. Tad sākoties jandāliņš ar riešanu, brēkšanu un kaušanos.

Saodis ko ēdamu, viņš taisās dārzā nākt,
Un rudens ražas atliekas sev iztikšanai vākt.
Bet suņi, kuri sākumā vien tik pie mājas rej,
Galu galā, noskaišas un viņam virsū skrej.

Meža viesis, nelūgtais, nespēj mierīgs būt,
Kad mājas suņa kodienu sev dibengalā jūt.
Šādi sevi plucināt viņš nav ar mieru ļauties,
Un, asus zobus rādīdams, sparīgs metas kauties.

Skaistais kažoks izplūkāts un arī pušu āda,
Jenotsunim, dārza zaglim, bieži dzīve tāda.
Ja nelūgts esi nolēmis te iedzīvoties guvumā,
Tad mājas sargi rūpēsies, lai netiec tu ne tuvumā.