Fakts: Kādai cēsnieku ģimenei gadījies no patversmes paņemt suni, kurš ļoti negants, rādot zobus, gribot kost. Tiekot apspriesta iespēja vest atpakaļ.

Savu dzīvi pie mums sācis
Suns, no patversmes kas nācis.
Pierē manā rūpju rieva,
Apdraudēti bērns un sieva.

Suns, kam ir tik nikna daba,
Nevar dot mums nekā laba.
Zvērs ir vienmēr sliktā omā,
Rūkt un kost – par to vien domā.