Ziņas

Sabiedrība

Kardināli atšķirīga reakcija “mazajos” novados

Ne reizi vien dzirdēti vai lasīti atmiņu stāsti par sabiedrības tik dažādo reakciju uz 20.gadsimta vēstures dramatiskajiem notikumiem. Arī literatūras klasika bagāta liecībām par sabiedrības izjūtu spektru lielu draudu priekšā – no neticības vai vienaldzības līdz pat bailēm un panikai.

Ne pārsteidzoši, tomēr interesanti, ka arī jaunā koronavīrusa invāzijas radītais ārkārtējais stāvoklis arī vēsturiskā Cēsu rajona ietvaros raisījis kardināli atšķirīgu reakciju. Piemēram, Pārgaujas novada pašvaldība pār­eju uz ārkārtējo darba režīmu izdzīvojusi pat pārsteidzoši klusi. Pašvaldības Kancelejas nodaļas vadītāja Ilze Kalniņa “Druvai” atzina, ka pirmajās dienās kopš valdības un Krīzes vadības padomes pirmā paziņojuma 12.marta pievakarē par īpašā stāvokļa izsludināšanu gan pāris novadnieku esot zvanījuši un interesējušies par turpmākajām iespējām saņemt noteiktus pakalpojumus, bet kopumā “cilvēki ir ļoti saprotoši”, patlaban uz iestādi klātienē nenāk un vietējais noskaņojums esot “tiešām mierīgs”.

Jaunpiebalgas pašvaldībā piektdien, 13.martā, vēl neesot bijušas īpašas izmaiņas ierastajos darbos, turpretī pirmdien nudien cilvēki saskrējuši pat vairāk nekā parastās darba dienās. Pretēji valdības vīru iecerētajam vēstījumam par nepieciešamību visiem pārkārtot savus plānus, darbus un netikties klātienē vietējos iedzīvotājos iestājies satraukums – kas būs, ja nepaspēšu nomaksāt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), kam tuvojas pirmā maksājuma termiņš. Pārsvarā gan tie esot bijuši vecāka gadagājuma ļaudis, kuri šo nodokli gatavi samaksāt tikai skaidrā naudā . Pašvaldības izpilddirektore Dace Bišere-Valdemiere stāstīja, ka cilvēki pirmdien nākuši iekšā, par spīti pie iestādes durvīm izvietotajiem brīdinājumiem. Tomēr aptuveni šīs dienas laikā aktivitāte arī rimusies, un darba nedēļas beigās apmeklējuma ziņā pašvaldībā jau bijis “pilnīgs miers un klusums”. Jau kopš otrdienas varot just, ka cilvēki respektē izvirzītos nosacījumus, un pat gadījies, ka, atrodoties turpat blakus iestādei, speciālistam zvana. “Kopumā darbs pašvaldībā turpinās pilnā apmērā,” uzsvēra D.Bišere-Valdemiere, paskaidrojot, ka klātienes pieņemšanu tagad aizvieto telefoniskas konsultācijas. Jau šonedēļ pašvaldībā arī iecerēts spriest par iespējamo NĪN termiņu pagarināšanu, kā to jau izdarījušas vairākas pašvaldības Latvijā, lai pasargātu no iespējamajiem soda uzrēķiniem personām, kuras tomēr nevar norēķināties attālināti.

Arī Raunas novada pašvaldībā nodokļa maksāšanas termiņš pirmdien licis saskriet lielākam skaitam vietējo iedzīvotāju. Raunas novada izpilddirektore Linda Zūdiņa ārkārtējo situāciju vērtē kā motivāciju iedzīvotājiem apgūt elektroniskās iespējas. Viņa pastāstīja, ka pirmās dienas daudz un intensīvi snieguši konsultācijas, kā apmaksāt nodokli vai iesniegt kādu dokumentu pašvaldībā. “Ļoti daudz par kopējo situāciju valstī un ieteikumus publicējam mājaslapā, feisbukā,” stāsta L.Zūdiņa, secinot, ka cilvēki arvien labāk izprot notiekošo un nedēļas laikā kopumā noskaņojums esot mierīgs. “Man šķiet, ka šī situācija liek arī emocionāli saliedēties,” novērojumos par raunēniešiem dalās paš­valdības pārstāve.

Asākas sākotnējās reakcijas gan esot bijušas Vecpiebalgas pusē. Novada pašvaldības izpild­direktore Lelde Burdaja stāsta, ka, līdzīgi kā daudzviet Latvijā, piektdien, kad tik tikko bija izsludināta ārkārtējā situācija, paš­valdība vēl nebija paspējusi noteikt kādus ierobežojumus darba režīma pārkārtošanai un atnākušajiem vēl tika palīdzēts visos jautājumos klātienē. Taču, sākoties jaunajai darba nedēļai, jau pirmdienas rītā tika izvietoti brīdinoši uzraksti par apmeklējuma ierobežošanu. Tomēr tas nav vecpiebaldzēnus apturējis, apmeklētāji domē nākuši tāpat, turklāt cilvēku bijis krietni vairāk nekā parasti šādā dienā. Stājusies jau blīva rinda, kļuvis redzams, ka nav iespējams nodrošināt nepieciešamo attālumu, līdz ar to pieņemts lēmums izvietot papildu uzrakstus un slēgt durvis. Arī bāriņtiesā esot pieredzēts pēkšņs pieplūdums – cilvēki negaidīti steigušies sakārtot mantojumu, īpašumu lietas. “Principā sanāca tāpat kā ar veikaliem – tiek lūgts iespējami samazināt personīgus apmeklējumus, bet cilvēkiem tieši tad vajag doties,” novērojumā dalās L.Burdaja. Mazpamazām vietējās sabiedrības aktivitāte sākusi kristies, un piektdien jau vairs tikai retu reizi kāds mēģinot klauvēties pie pašvaldības durvīm.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *