Ziņas

Sabiedrība

Kapteinis, kurš neprot iztikt bez grāmatas

Nevarētu saskaitītFoto: Māris Buholcs

Pensionārs Jānis Dimants ir pensionēts kuģa kapteinis. Kungs saka, ka pāri Atlantijas okeānam ir pārbraucis 12 reizes, bet cik izbraucis jūras, nemaz saskaitīt nevarot. Par kapteini Jānis strādājis teju 40 gadu. Līdz ar kuģošanu vienmēr liela aizraušanās Jānim bijusi arī grāmatu lasīšana, kuru skaits sen vairs nav nosakāms.

“Uz kuģa līdzi tika dots daudz grāmatu, jo tas bija veids, kā īsināt laiku. Varbūt arī tas ir iemesls, kādēļ dzīvē izlasīts tik daudz. Atceros, ka pirms došanās jūrā no bibliotēkām tika atvesti pat divi simti grāmatu. Tas tā, lai nepietrūkst,” smejot saka

Jānis, atklājot, ka kuģojot izlasījis ļoti daudz interesantu darbu, kurus citkārt varbūt nebūtu izdevies izlasīt.

Runājot par mūsdienu jauniešiem, viņš norāda, ka lielākais ļaunums ir dators. Jo bērni tieši datoru ir iemainījuši pret grāmatām un labu lasāmvielu.

“Manuprāt, jaunieši vienkārši nelasa. Viņi to nevēlas, jo ir daudz citu viņiem interesējošu lietu. Diemžēl viena no tādām ir dators un internets. Man bērnībā tā patika lasīt, ka es deviņu gadu vecumā iemācījos pat lasīt vecajā drukā un varēju izlasīt jebkuru grāmatu. Un esmu arī tās paaudzes cilvēks, kurš grāmatas brīvi var lasīt ne tikai latviešu, bet arī krievu valodā,” norāda Jānis. Viņam patīk gan klasiskā literatūra, gan mūsdienu autoru darbi. Viņš nosauc populāro Dena Brauna darbu “Da Vinči kods”, kas patikusi.

Izrādot savu grāmatu plauktu, Jānis rāda Viļa Lāča, Aleksandra Dimā un Onorē de Balzaka kopotos rakstus.

“Protams, padomju laiku literatūra, klasiķu izdotie darbi ir atšķirīgi no tā, kas pieejams mūsdienās. Atšķirīgi ir arī tas, ka tagad grāmatas maksā dārgi, visu, ko vēlētos, nemaz nevaru nopirkt. Tādēļ ir labi, ka pagastā ir bibliotēka, kurā ir daudz interesantu grāmatu. Turklāt arī par jaunākās literatūras trūkumu nevar sūdzēties,” domās dalās Jānis. Viņš stāsta, ka nereti lasa arī vairākas grāmatas reizē. Arī tagad kungam uz galda stāv vairāki izdevumi, daži tiek lasīti, daži gaida savu rindu.

Jāņa aizraušanās ir arī krustvārdu mīklu minēšana.

“Kaut kā jau prāts jāasina. Turklāt cenšos negrēkot un, risinot mīklas, neizmantot izziņas literatūru. Lai gan atbildes dažkārt tiek meklētas kādā grāmatā,” nosmej Jānis, atklājot, ka dzeju gan nekad nav lasījis. Tā viņam neiet pie sirds.

Liene Lote Grizāne