Ziņas

Sabiedrība

Kaltē graudi līdz lūkai

Prieks par labām ražām. Ivars Grahoļskis laipni izrāda kalti un pilnos graudu apcirkņus.Foto: Māris Buholcs

Ar Ivaru Grahoļski tiekamies Raunas novada, Raunas pagasta Cimzā pie privātās kaltes. Izrādot Liesmas kalti, vietas, kur notiek graudu pieņemšana, kur izbēršana, I.Grahoļskis stāsta: ”Šobrīd ir nokultas 520 tonnas, un no pagājušā gada glabātuvēs vēl stāv 80 tonnas lopbarības graudu.” No visiem glabāšanas torņiem vien retais vēl tukšs, gaida kviešus.

Tā kā kalte ir privātīpašums, tā nav atvērta jebkuram. Darbība tajā notiek, iepriekš vienojoties ar īpašnieku: “Mēs nesniedzam kaltes pakalpojumus, jo iekārtas ir novecojušas. Pašlaik neatmaksājas ieguldīt līdzekļus kaltes modernizēšanā vai uzturēšanā.” Mazajām saimniecībām labības kaltēšana notiekot mazajā kaltē, bet tādu saimnieku nav daudz. I.Grahoļskis prognozē nākotni aizvien pelēkākos toņos: “Daži lielie ražotāji pie mums noglabā kādu kravu, bet tālāk transportē uz Valmieru. Mazo saimniecību jau vairs nav, palikuši tikai lielie graudaudzētāji.” Taču graudu raža šogad laba, spriež saimnieks. No hektāra šogad iegūtas 4,5 – 4,7 tonnas graudu, bet nekur nav mazāk par četrām tonnām.

“Krastiņu” saimnieks stāsta, ka pārsvarā viss ir nokults, palikuši tikai vasaras kvieši, bet tie vēl esot par mitriem: “Šī labība vēl ir piena gatavībā, tai nevar ķerties klāt.” Tomēr vislielākās galvassāpes zemniekam nodara bezkaunīgā mežacūku saimniekošana labības laukos.

Zemnieks atklāj, ka lopbarības graudiem veiktas nepieciešamās analīzes kvalitātes noteikšanai, jo saistībā ar ganāmpulka samazinājumu pašu saimniecībā plānots 100 tonnas graudu pārdot. Taču I.Grahoļskis atzīst: “Ļoti reti graudus pārdodu, jo viss aiziet pašu ganāmpulkam.”

Kaltes īpašnieks saka, ka šogad jānovāc 130 ha graudaugu, kas ir mazāk nekā citus gadus, bet ražas bijušas lielākas. No visām platībām 50 ha atvēlēti ziemājiem. Jau sākta zemes apstrāde ziemājiem, zemnieks plāno pamainīt graudu šķirnes: ”Šogad mums bija vācams arī ‘Fredis’, priekšrocība šai šķirnei tā, ka labība ātri nogatavojas, bet mīnuss, ka sīki graudiņi, turklāt arī cūkas tos smādē. Nākamgad pamēģināsim dāņu graudu šķirni.”

Jautāts par situāciju saimniecībā un nākotnes plāniem, I.Grahoļskis skatās reāli: “Bija treknie laiki, kad 35 teles pirkām no Vācijas, bet sakarā ar visām piena nebūšanām sapratām, ka nekas neuzlabosies. Pagājušajā gadā pārdevām 50 teles. Tā kā esam šķirnes dzīvnieku audzētāji, lopus burtiski izķēra. Šogad jūlijā 25 lopus notirgojām uz Turciju. Es nesaskatu nekā laba nākotnē, ja var ticēt tam, ko raksta “Latvijas Avīze”, 200 ganāmpulki Latvijā jau ir pārdoti, un būs tikai sliktāk.” Saimnieks par nākotni ir ļoti piesardzīgs. Ģimene pat apsverot domu pārdot saimniecību ar visu kalti. Patlaban “Krastiņos” ir 130 piena govis, kuras pakāpeniski iecerēts aizstāt ar gaļas lopiem, taču šī pagaidām ir tikai ideja: “Pie mums strādā septiņi strādnieki, bet, ja pāriesim uz gaļas lopiem, tad lopi tik ātri naudu nenesīs, ja nebūs kas strādā, pārdosim arī zemi. Ir cilvēki, kas kalti vēlas nomāt vai pirkt, bet tad man pašam nav, kur palikt – jāpārdod viss kompleksi. Līdz šim ir bijuši pirkšanas piedāvājumi no meksikāņiem un arābiem, bet, kā nonākam līdz finanšu lietām, tā neredz tos vārdus darbos.”

Raugoties uz kalti, Ivars Grahoļskis uz atvadām nosaka: “Reizēm aizdomājos, ka tik te nepaliek izlaupītas drupas.”