Ziņas

Sabiedrība

Kalt plānus un realizēt ieceres

Diskutē un pārrunā uzzināto. No kreisās: Elvijs Ciekurznis (Zosēni), Mārtiņš Elsts (Priekuļi), Guntis Gadzāns (Rauna), Laima Kaufiņa (Alūksne) un Oskars Balodis (Drabeši). Foto: Monika Sproģe

Arī šoruden notiek Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) rīkotā jauniešu biznesa ideju konkursa “Laukiem būt!” mācības.

Idejām bagāti jaunieši un jaunie uzņēmēji 18 līdz 40 gadu vecumā ar dažādu pieredzi no teju visiem vēsturiskā Cēsu rajona novadiem pieteikušies izzinošajos semināros, lai papildinātu savas zināšanas un mācītos, kā savu ideju ietvert biznesa plānā un pārliecinoši prezentēt, gatavojot uzņēmējdarbības projektu.

Lai gan šajā reizē grupā ir tikai 19 interesenti, LLKC Cēsu nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja, Priekuļu novada lauku attīstības konsultante D. Kalniņa bilst, ka jaunieši aizvien mazāk piesakās mācībām. Bieži vien, ieraugot sludinājumu, tikai retais to attiecina uz sevi. “Zems pašvērtējums, latviešiem raksturīgā kautrība – grūti teikt, taču par to, ka laukos ir daudz spējīgu jauniešu, var pārliecināties atkal un atkal no jauna,” saka speciāliste.

Cēsu pusē jaunieši ir aktīvāki. Diemžēl laukos viņu palicis salīdzinoši maz. Tā, piemēram, Alūksnes pusē mācībām nevarēja nokomplektēt grupu un interesenti pievienojās cēsniekiem. Taču ir arī jaunieši, kuri vairākkārtīgi piesakās nodarbībām un ikreiz uzzina ko jaunu.

Šoruden grupā lielākā daļa jauniešu ir bez zināšanām uzņēmējdarbībā. Tāpat nevar pateikt, kuru jomu biznesa idejas izvirzās priekšplānā. Katru gadu tās atšķiras – vienu gadu vairāk interesē lauksaimnieciskā ražošana, citu – mājražošana vai inovatīvi risinājumi kādā nozarē.

“Laukiem būt” ir sešas nodarbības. “Kādam pietiek ar pāris semināriem, citam vajag vairāk, lai saprastu savas biznesa idejas dzīvotspēju vai, tieši pretēji, ka tā nav ilgtermiņam. Vienas atbildes nav,” vērtē D. Kalniņa.

Veiksmīgi startējot biznesa plānu konkursā, iespējams iegūt finansējumu uzņēmējdarbības sākšanai. D. Kalniņa uzsver, ka nozīmīga ir pašu jauniešu iniciatīva un prasme izmantot iespējas, kas tiek piedāvātas. Turklāt finansējumu piedāvā ne vien struktūrfondi, bet arī vietējās pašvaldības. Vairāku gadu garumā viņas pieredzē apstiprinājies, ka tieši pašvaldību izsludinātie granti mēdz būt pirmais solis pretī panākumiem. “Tiek izstrādāti visdažādākie biznesa plāni, tomēr vairums no tiem mērķēti personīgā, nevis sabiedrības labuma gūšanai. To var saprast, jo jaunieši primāri domā par savu uzņēmējdarbību laukos. Tur nav nekā nosodāma, taču, protams, mēs vērtējam ilgtermiņā un sabiedrības ieguvumu,” viedokli pauž LLKC Cēsu nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja un piebilst, ka interesēties, kā iegūtie līdzekļi izlietoti, vai gūta reāla atdeve, nav obligāta prasība. D. Kalniņa pastāsta, ka pagājušajā gadā viena no konkursa laureātēm Laura Irbe startēja ar biznesa ideju “Vistas uz nomu”. Viņa iegādājusies zemi un pilnībā automatizētu vistu fermu. “Laura sarunās ir teikusi, ka mācības viņai bijušas ļoti vērtīgas – gan devušas zināšanas, gan arī kā izdzīvošanas skola un sacensība ar citiem,” saka D. Kalniņa.

Mārtiņš Elsts jau agrāk piedalījies LLKC izglītojošajos pasākumos. Viņš atzīst, ka, apmeklējot kursus, veidojas jauni kontakti, kas nākotnē, iespējams, noderēs: “Pagājušajā gadā konkursā startēja mana sieva Sintija un ieguva pirmo vietu un galveno balvu 2400 eiro. Viņa īsteno ieceri piedāvāt restorāniem kristalizētus ziediņus, mikrodārzeņus un zaļumus. Esam pārliecinājušies, ka mērķi var sasniegt, ticot idejai un reāli darot. Es nedrīkstu startēt konkursā, jo nolikums paredz, ka to var tie, kuriem nav reģistrēta saimnieciskā darbība, taču kā jaunietis varu piedalīties semināros. Pēc katra semināra mājās pārrodos zinošāks, nekā biju no rīta, un tad mums ar Sintiju raisās diskusijas, dažādas pārdomas, jaunas idejas. Ir jāpiedalās visur, kur vien var piedalīties, un nav svarīgi – uzvarēji konkursā vai ne. Iegūtās zināšanas nemūžam neviens tev vairs neatņems, un tā ir pat lielāka vērtība. Nauda nāk un iet, bet zināšanas paliek.”

Savukārt jauniete Zane Zirne ir māmiņa no Jaunpiebalgas, kura par savu biznesa ideju pagaidām atklāti runāt nevēlas, taču uzsver, ka tieši diskusijas un pieredzes apmaiņa ar citiem jauniešiem nostiprina pārliecību, ka vienīgais risinājums, lai kaut ko sasniegtu, ir pašas rīcība. “Esmu studējusi uzņēmējdarbību, tagad esmu mamma, un ikdiena vairāk paiet mājās, auklējot mazo, tāpēc nenāk par skādi atsvaidzināt zināšanas. Pēdējā laikā ļoti sekoju līdzi tam, kas notiek vietējā tirgū, analizēju savu potenciālo auditoriju, izvērtēju konkurentus. Domāju, ka vēl aiziešu uz LLKC pēc kāda padoma, bet no savām iecerēm neatkāpšos, jo tas, ka dzīvoju Jaunpiebalgā, nerada nekādus šķēršļus uzņēmējdarbībai. Ir jauki būt laukos un uzdrīkstēties darīt,” saka Z. Zirne.

Mācības un konkursu “Laukiem būt!” organizē septīto gadu ar Valsts lauku tīkla un finanšu institūcijas “ALTUM” līdzdalību. Kopā ar lektoriem un LLKC konsultantiem jaunieši pēta tirgu, konkurenci, aprēķina iespējamo peļņu un zaudējumus, kā arī nosaka potenciālo produkta vai pakalpojuma ieguvumus. Sem­i­nāros arī piedāvā apgūt grāmatvedības pamatus, uzņēmumu reģistrēšanu un mārketingu. Šoru­den mācību programmā paredzēts arī pieredzes apmaiņas izbraukums pie Drabešu pagasta uzņēmējiem Āraišos, Pārgaujas novada Straupes pagasta SIA “Rožkalniem” un Krimuldas novada “Zutiņiem”.
Tā kā mācības notiek jau vairākus gadus, jādomā, vai nebūs pēdējās.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *