Ziņas

Sabiedrība

Kādreiz ikdiena, šodien vēsture

Nemaz ne tik liela. Vija Vaišļa ir gandarīta, ka izstāde raunēniešus ieinteresējusi. Bet karote, ar kuru maisīja cūkēdiena katlu, ļoti patika skolēniem.Foto: Sarmīte Feldmane

Raunas pagasta bibliotēkā apskatāma interesanta izstāde “No senatnes” – sadzīves priekšmeti, dažādas lietas, dokumenti, kas ģimenēs saglabājušies. “Daudzus gadus Raunā darbojās puķu draugu kopa. Tā kā esam jau gados, nolēmām aktīvo darbību beigt, lai nāk jaunie un turpina. Ja mūs aicinās, ja varēsim, labprāt iesim talkā,” stāsta Vija Vaišļa – puķu draugu kopas dalībniece un bibliotēkas vadītāja. Edīte Jurģena ierosināja, ka kopas dalībnieces vārētu sarīkot nelielu izstādi, kurai katra atnesīs kaut ko no savas ģimenes vērtīgām lietām. 13 bijušās kopas dalībnieces atsaucās idejai un tagad, redzot mājās tik pierastos priekšmetus izstādē, var novērtēt, ka tie kļuvuši ne tikai par dzimtas vēstures lieciniekiem. “Izstādē ir lietas, priekšmeti un dokumenti, kas katrs saistās ar kādu stāstu – kāpēc ģimenē tas ir kas īpašs,” skaidro Vija Vaišļa.

Guntai Pētersonei viens vectēvs bijis kalējs, otrs audējs. Ar aizrautību var šķirstīt kalēja Dāvja Bēniņa 1886.gada darbu grāmatu, kurā sīki ierakstīts, ko kuram saimniekam kalis, labojis un cik viņi samaksājuši. Interesants ir apliecinājums, ka 1922. gada “Bēniņu” saimnieks pircis Raunas kapsētā zemi dzimtas kapu vietai.

Astrīda Paurniete uz izstādi atnesusi vecus izdevumus par lauksaimniecību, ieskaitot strādnieku kolektīvu dziesmas. Noteikti interesanta ir Mārsnēnu pagasta “Lembu” saimniecības 1933.gada kūts grāmata. Govīm šajā saimniecībā, piemēram, bijuši vārdi Guna, Laura, Vija, Astra, Dace, Ārija. Grāmatā ierakstīts, cik katrā slaukšanas reizē no katras piena devējas izslaukts.

Lilitas Lodziņas tēva rakstāmgalda piederumi, arī paša rakstīta veca telefona grāmata, kas tik daudz lietota, ka dažas lapas saplīsušas. Tajā arī pazīstamu dzejnieku un kultūras darbinieku tālruņu numuri. Andra Lodziņa māte Austra strādāja par grāmatvedi kolhozā “Sarkanais Oktobris”, mūžā saņēmusi daudzus gan kopsaimniecības, gan valdības goda rakstus.

Interesanta ir Edītes Jurģenas 1943.gada iesvētīšanā saņemtās telegrammas, kas ir A4 formātā un kuras rotā pazīstamu mākslinieku gleznu reprodukcijas.

Par katru priekšmetu var ko pastāstīt, tāpēc tas arī kļūst par interesantu vēstures liecību. Pašas puķu draugu kopas dalībnieces tikšanās reizē stāstīja par savām dzimtām. Uz izstādi “No senatnes” bija atnākuši arī skolēni. “Viņi stāstīja, kas pašiem ir mājās. Daudziem pārsteigums bija pletīzeris un tas, kā tajā var ielikt ogles,” pastāsta bibliotēkas vadītāja, piebilstot, ka izstādes veidotājas daļu no materiāliem un priekšmetiem nodos topošajam Raunas muzejam.