Ziņas

Sabiedrība

Kad bibliotēku durvis slēgtas

Ieeja slēgta, bet darbs turpinās. Līdzīgs uzraksts ir uz visu bibliotēku durvīm Latvijā, taču bibli­otekāri strādā. Un arī grāmatas lasītājiem ir pieejamas, vien savā bibliotēkā jāsaņem kods un jālasa virtuāli.Foto: Marta Martinsone-Kaša

Visas pašvaldību bibliotēkas apmeklētājiem ir slēgtas. Lasītāji tiek apkalpoti attālināti.

Cēsu Centrālā bibliotēka pagājušonedēļ vēl apkalpoja tos, kuri bija rezervējuši izdevumus. Tagad vairs ne. “Ar grāmatām var pārnēsāt vīrusu. Aicinām lasītājus izlasītās grāmatas neatstāt kastē pie bibliotēkas. Nav jāuztraucas, ka laikā nenodos grāmatu atpakaļ, šajā situācijā neviens nekļūs par parādnieku,” stāsta Cēsu Centrā­lās bibliotēkas sabiedrisko attiecību speciāliste Krista Annija Lau­berga un uzsver, ka bibliotēkā tiek ievēroti visi drošības pasākumi. Ikviens var sazināties, zvanot vai rakstot e-pastu. “Lai arī durvis slēgtas apmeklētājiem, iestādē turpinās intensīvs darbs – krājuma rediģēšana, dezinficēšana, pārkārtošana un bojāto grāmatu labošana, kā arī bibliotēkas datubāzu satura papildināšana,” pastāsta K.A.Lauberga.

Ar Vecpiebalgas bibliotēkas darbiniecēm lasītāji sazinās lielākoties pa telefonu. “Lasītāji var pasūtīt grāmatas,” pastāsta bibli­otēkas vadītāja Dzidra Ješkina un paskaidro: “Ievērojam visas drošības prasības. Strādājam cimdos. Tā kā esam divas, distanci ievērot nav grūti. Ar lasītāju vienojamies, kad viņš atnāks pēc grāmatām. Tās dezinficējam, saliekam maisiņā, to noliekam pie durvīm. Atpakaļ gan grāmatas nepieņemam.” Bibliotekāre uzsver, ka ir nodrošināti nepieciešamie līdzekļi aizsardzībai pret vīrusu.

Dz.Ješkina atzīst, ka, kaut arī klātienē lasītājus neapkalpo, darāmā pietiek. Tagad var atvēlēt laiku krājuma pārskatīšanai, grāmatu labošanai, novadpētniecības materiālu, kā arī dokumentu un atskaišu sakārtošanai.

Cēsu Centrālās bibliotēkas metodiskā darba vadītāja Zaiga Eglīte labi pārzina visu 26 kādreizējā Cēsu rajona astoņu novadu bibliotēku ikdienu. “Bibliote­kārēm, ko darīt, netrūkst,” viņa uzsver. Līdztekus darbiem, kam ikdienā allaž pietrūka laika, visas iestādes gatavojas publisko bibliotēku atkārtotai akreditācijai, kas notiek ik pēc pieciem gadiem. “Tā ir katras bibliotēkas līdzšinējā darba novērtēšana. Tagad ir laiks, lai sistematizētu padarīto, analizētu, kas izdevies, kas būtu jāuzlabo, kas jauns jāievieš. Tad darbu vērtēs komisija,” pastāsta Z.Eglīte un piebilst, ka gatavošanās akreditācijai ir laikietilpīga, tagad visu varēs izdarīt labāk nekā starp ikdienas darbiem. Akre­ditācija paredzēta aprīļa beigās. Kad komisija vērtēs mūsu novadu bibliotēkas, protams, nav zināms.

Nītaures bibliotēkas vadītāja Maira Prikule atzīst, tā kā lasītājus neapkalpo, var strādāt aiz aizslēgtām durvīm. “Ja akreditācijai būtu jāgatavojas līdztekus lasītāju apkalpošanai, darba laikā to izdarīt nevarētu. Tagad viss paveikts,” teic bibliotekāre.

Amatas novada bibliotēku darbinieces no šodienas ir kārtējā mēneša atvaļinājumā.

Aizvien vairāk cītīgie lasītāji lasa ne tikai drukātās grāmatas, bet arī e-grāmatas. To apstiprina arī Krista Annija Lauberga. “Krīzes laikā daudzas datu bāzes ir pieejamas bez maksas. Vispopulārākā ir “3td egramatu” bibliotēka. Tajā ir daudz mūsdienu un klasiskās, kā arī jaunākās literatūras. Patlaban ir iespēja izmantot Latvijas Na­cionālās bibliotēkas digitālās kolekcijas. Ja līdz šim tikai bibliotēkās krātuvē periodika.lv bez maksas bija pieejami periodiskie izdevumi, tagad tos var lasīt arī ārpus bibliotēkām. Noteikti jauni lasītāji būs daudznozaru e-grāmatām krievu un angļu valodā datubāzēs: biblioRossica, Biblio­Planet un Non-fiction library. Ceļvedis Latvijas kultūrā, vēsturē, valodā, dabā un literatūrā – Letonika.lv – kādam noteikti būs atklājums,” stāsta K.A.Lauberga.

Taču svarīgi ikvienam lasītājam saprast – lai varētu lasīt e-grāmatas, vispirms jābūt kādas publiskās bibliotēkas lietotājam. Lai tiktu pie lasīšanas, katram nepieciešams savs kods autorizācijai, lai varētu reģistrēties. “Jāpiezvana uz bibliotēku vai jāatraksta e-pasts, lasītājam tiks iedoti dati autorizācijai. Darbošanās ir vienkārša. Tikai jāsāk,” teic K.A.Lau­berga. Viņa pastāsta, ka pirms krīzes interese par e- grāmatām bijusi, bet maza. No 12.marta līdz vakardienai kodus pieejai e-grāmatām saņēmuši 56 lasītāji.

Savukārt gan Vecpiebalgas, gan Nītaures bibliotēku vadītājas uzsver, ka laukos ne pirms krīzes, ne tagad lasītāji neinteresējas par iespēju lasīt e-grāmatas. Katrā reģistrējušies nedaudzi.

“Kad netiek pie bibliotēkas grāmatām, gribas lasīt,papildināt zināšanas, atklāt sev ko līdz šim nezināmu, tad e-grāmatas ir iespēja,” atgādina K.A.Lauberga.