Ziņas

Sabiedrība

KAC – kuri zina, izmanto

Visu var izdarīt. Raunas KAC speciālistes (no kreisās) Sallija Lakina un Gundega Krūmiņa raunēnietei Baibai Miezītei palīdz noformēt dokumentus.Foto: Marta Martinsone-Kaša

Trīs gadus Latvijas pašvaldībās darbojas Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri (KAC). Tos izveidoja par valsts finansējumu, lai iedzīvotāji pašu novadā varētu nokārtot lietas, kas saistītas ar valsts un pašvaldības institūcijām.

Vides un reģionālās attīstības ministrijā apkopoti dati par šo centru trīs gadu darbību. Pērn salīdzinājumā ar iepriekšējiem darbības gadiem Raunas novada KAC sniegts ievērojami vairāk pakalpojumu, Ziemeļvidzemē tas ierindots līderu grupā kā otrais. Starp 72 novada nozīmes centriem Latvijā klientu apkalpošanas ziņā tas ir 11.vietā. Trijos gados sniegti 2367 pakalpojumi, 2016.gadā vidēji mēnesī – 36,8, pērn 117,6.

Ziemeļvidzemē sešu novadu apkalpošanas centri ierindojušies mērena snieguma grupā, tajā arī Priekuļu, Amatas, Jaunpiebalgas centri, bet starp četriem, kuriem darbība jāuzlabo, ir Pārgaujas un Vecpiebalgas novada KAC.

“Trīs gadu laikā iedzīvotāji uzzinājuši, ka tepat novadā var sa­ņemt valsts iestāžu pakalpojumus. Cits citam pastāsta, tiem, kas atnāk kārtot kādas lietas, tiek izstāstīts, ka tepat var izdarīt vēl ko citu. Par KAC regulāri atgādinām novada izdevumā. Par iespējām visu nokārtot tepat skaidro arī ģimenes ārsti, sociālie darbinieki,” stāsta Raunas KAC speciāliste Sallija Lakina un paskaidro, ka iedzīvotājam, ienākot domē, tiek izstāstīts, ko viņš vēl var nokārtot.

“Kad reģistrē bērna dzimšanu, vēl var aizpildīt piecus iesniegumus un nokārtot pabalstu saņemšanu, nekur nav jābrauc,” bilst KAC speciāliste Gundega Krū­miņa.

Visbiežāk, tāpat kā citos apkalpošanas centros, iedzīvotāji izmanto iespēju nokārtot slimības pabalstu saņemšanu. Visu gadu iedzīvotāji nes čekus, lai atgūtu attaisnotos izdevumus, lai sakārtotu ieņēmumu deklarāciju. Pērn martā, kad bija deklarāciju iesniegšanas laiks, apkalpoti 130 klienti. Lielākā kaudzīte bijusi simts dažādu medicīnas iestāžu čeki. “Gandrīz piecas stundas vajadzēja, lai katru čeku ieskenētu, atrakstītu,” pastāsta Sallija Lakina un uzsver: “Reti kuram mājās ir skeneris, lietot aplikāciju telefonā var, ja esi EDS lietotājs. Ir tādi, kuri atnāk un paši pie datora strādā, ja nezina, pajautā.”

Ar portālu latvija.lv centra speciālistēm sava pieredze. Gadās, ka sistēma nestrādā, tad viss tiek darīts uz papīra. Ja var autentificēties portālā , var iesniegt e-iesniegumu. “Latvija.lv nav vienkāršs portāls. Kaut kas tiek mainīts, esam zvanījušas, skaidrojušas. Tur būs pieejami arī pašvaldību pakalpojumi, vairāk var izmantot, ja ir e-paraksts. Tikai vienam mūsu klientam tas bija,” stāsta G.Krūmiņa, bet S. Lakina piebilst, ka paies ilgs laiks, līdz visi izmantos e-vidi.

Arī drustēnieši aktīvi izmanto Raunas KAC iespējas. Pagasta pārvaldes sekretāre palīdz aizpildīt iesniegumus, kas pieejami internetā, un nogādā tos uz KAC. Centra speciālistes uzsver, ka pagasta ļaudīm daudz palīdz Drustu bibliotekāre Aija Ciguze. Viņa arī pabeigusi kursus, var sniegt e- pakalpojumus.

“Galvenais, iedzīvotājiem nav jābrauc ne uz Cēsīm vai Valmieru, visu var nokārtot tepat,” atgādina S. Lakina un paskaidro, ka KAC, piemēram, nesniedz konsultācijas un nepalīdz nokārtot tiešmaksājumu dokumentus, jo ir zinoša lauku konsultante, kura to var izdarīt labāk.

Raunēniete Baiba Miezīte atceras, cik pārsteigta bijusi , kad uzzināja, ka pagastmājā var nokārtot slimības lapu. “Tad uzzināju, ka var sakārtot iesniegumu VID deklarācijai. Speciālistes palīdzēja visai ģimenei. Kā jau laukos no mutes mutē informācija izplatās, uz KAC nāk aizvien vairāk cilvēku,” pastāsta B. Miezīte un piebilst, ka pērn izmēģinājusi pati strādāt e-vidē. “Darbojos datorā, tiklīdz ko nesapratu, pastāstīja, pārbaudīja. Tas ir laika ietaupījums, un nav jāuztraucas, kā izdarīt. Bija gadi, kad maksāju lietpratējam, lai man aizpilda dokumentus, jo nespēju VID izstāvēt rindā,” pārdomās dalās raunēniete un pauž izbrīnu, ka citos novados iedzīvotāji nezina par KAC.

KAC uztur Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Raunas KAC, tāpat kā citu novadu, kuros iedzīvotāju skaits ir līdz desmit tūkstoši, darbībai – algām un uzturēšanai, kā arī publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidei – šogad saņems 6900 eiro. Līgat­nes novadā nav KAC. “Domājām par KAC izveidošanu, bet pašvaldībai nav telpu. Tagad pavērtējot, ka dienā tiek apkalpoti pāris cilvēki, rodas šaubas par investīciju lietderību. Kamēr finansē valsts, viss labi, bet, ja tas būs jādara paš­valdībai, vai nebūs par dārgu. KAC ir modes lieta. Diemžēl lietderības statistika nav iepriecinoša,” viedokli pauž Līgatnes novada vadītājs A. Šteins.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *