Kā uzbūvēt pili – temats, kas šogad bija izraudzīts ierastai tradīcijai – veltīt Viduslaiku svētkiem senās pils pakājē Cēsīs.

Netrūka stāstījumu par celtniecību un reliģiju viduslaikos, par sadzīvi un bērnu spēlēm. Vēsturi arī varēja izspēlēt kā dzīvu, tā ir Cēsu Vēstures un mākslas muzeja darbinieku izlolota un no gada gadā uzturēta tradīcija.

Pagājušās nedēļas nogalē Viduslaiku dienās visu paaudžu cilvēki, jo sevišķi ģimenes ar bērniem, jutās gandarīti, ka amatnieki aicina darbnīcā, ļaujot līdzdarboties, ļaujot domāt un izdarīt secinājumus pašiem.

Augusta divās dienās lieli un mazi svētkos varēja gūt sajūtas, ko rada ceļojums laikā. Svētkos amatnieki apmeklētāju acu priekšā mērīja un projektēja, kala un cēla akmeņus ar metodēm kā pirms gadsimtiem. Cēsu pilij piederīgie vēstīja par cilvēkiem un mājdzīvniekiem, par ēdieniem, kādus baudījuši augstmaņi, kā viduslaikos spēlējās bērni.

Vēsturnieks Gundars Kalniņš, Viduslaiku dienu rīkotājs, teic, ka kādreizējais šovu laiks ar bruņinieku cīņu turnīriem esot atlikts. Tagad svētkos, bet citu gadu arī ikdienā, apmeklētājiem viduslaiku pils pakājē būs dzirdama darba duna, ikviens varēs izzināt, kā pirms 500 gadiem būvēja pilis un cietokšņus, kā taisīja ratus un stādīja dārzus.

“Viduslaiku dienas Cēsīs nav vienīgais nedēļas notikums Latvijā. Izklaides pasākumu netrūkst, tāpēc mums jāatrod savs formāts svētkiem un savs formāts aktīvai tūrisma sezonai,” uzsver Gundars Kalniņš. “Viduslaiku svētku divas dienas ir koncentrēts formāts pils apmeklēšanai. To Cēsīs 1997. gadā sāka Andris Geidāns ar bruņinieku cīņām. Tajā laikā bruņinieku cīņu un viduslaiku tirgus rīkošana bija īsti vietā, taču šis formāts nevarēja būt ilgstošs.”

Ja Viduslaiku dienās uzzinātais apmeklētājus aizrāvis, iespējams, interesenti dziļāku izpratni paši veidos, meklējot atbildes rakstos. Cēsu Vēstures un mākslas muzejs devis arī tādas iespējas, izdodot rakstu krājumus, lai ikviens var iedziļināties, kā Livonijas ordeņa mestra rezidencē Cēsīs dzīvojuši viduslaiku ļaudis.