“Tie ir izejvielu kalni, kas tiek noglabāti poligonā,” saka SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis un vērš uzmanību uz riepu kaudzi, stikla šķiedras kalnu, kas veidojas, kaudzēm ar iepakojumu, kas nav pārstrādājams, bet kuram ir liela siltumatdeve.

Gadā poligonā “Daibe” tiek atvests 28 tūkstoši tonnu sadzīves atkritumu. Auto riepas ap 400 tonnām gadā, bet uzkrājums ir ap divi tūkstoši tonnu. To krājums aizvien papildinās, bet tālāk realizētas tās netiek. Valmieras stikla šķiedras rūpnīca gadā saražo ap deviņiem tūkstošiem tonnu nepārstrādājamu atkritumu, tos noglabāja atsevišķā sektorā kopā ar citiem atkritumiem, šovasar uzbūvēta speciāla krātuve. Un vēl ir ap astoņiem tūkstošiem tonnu atkritumu, ko varētu izmantot, piemēram, siltuma ražošanai.
“Latvijā top atkritumu apsaimniekošanas plāns, par to ir daudz diskusiju. Nākotne ir aprites ekonomikai. 2035.gadā poligonos drīkstēs apglabāt tikai desmit procentus atkritumu. Kā sasniegt šādus rādītājus, kādas ieviest tehnoloģijas, ko ražot? Pēdējais laiks domāt par tiem atkritumiem, ko var pārstrādāt. Lai to izdarītu, jāveido sabiedrības izpratne un uzņēmēju ieinteresētība, lai viņi atkritumus redz kā izejvielas, izmantotu jaunu produktu ražošanā,” saka G.Kukainis.

Lai rosinātu radīt jaunas, dzīvotspējīgas atkritumu pārstrādes idejas, kas balstītas aprites ekonomikas principos, “ZAAO” sadarbībā ar “Valmieras stikla šķiedru”, “AJ Power Recycling”, kas darbojas iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanas nozarē, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Valmieras biznesa inkubatoru rīkos atkritumu pārstrādes veicināšanas hakatonu. Tā ir iespēja jauniem uzņēmējiem, zinātniekiem un vides entuziastiem līdzdarboties prāta vētrā un radīt inovācijas atkritumu izpētē un pārstrādē. Hakatonā iesaistījušies arī Rīgas Tehniskās universitātes mācībspēki, dažādu nozaru profesionāļi, kuri palīdzēs mērķtiecīgi virzīt ideju.

Hakatona dalībniekiem tiks piedāvāti trīs atkritumu veidi: riepas, stikla šķiedras atkritumi un atkritumi, no kuriem var iegūt kurināmo. Viņu uzdevums – radīt idejas un inovācijas to izpētes un pārstrādes veicināšanai.

“Hakatons ir laba platforma, lai attīstītu idejas, kā radīt produktus un tos virzīt tirgū. Palīdzēs zinoši mentori, būs mācības projektu rakstīšanā, biznesa plāna izstrādē. Ļoti bieži tiek radītas idejas, tās novērtētas par labām, bet ar to arī viss beidzas, jo nav finansējuma. Tiem, kuri iesaistīsies hakatonā “Daibezero”, būs iespēja ideju tālāk attīstīt Valmieras biznesa inkubatorā, piesaistīt finansējumu. Idejas ir jāīsteno. Aprites ekonomikas problēmas risina visa pasaule, arī mums jārod risinājumi,” saka Valmieras biznesa inkubatora vadītājs Jurģis Prie­dītis.

“Daibezero” rīkotāji ir pārliecināti, ka interesentu komandas pieteiksies un nemaz ne tik tālā nākotnē to, ko šodien neprotam izmantot, mācēsim novērtēt.

“Ražotājs vairāk domā, kā produktus iesaiņot efektīvāk, ātrāk, lētāk pievilcīgāk, nevis videi draudzīgāk. Atkritumos nonāk aizvien jauni iepakojumu veidi, kas nav pārstrādājami. Viens ir domāt par videi draudzīgu iepakojumu, kas ir ļoti svarīgi, otrs – ko darīt ar saražoto. Vai katra čaukstošā čipsu paka jānoglabā atkritumu kalnā? Varbūt to var kā izmantot?” pārdomās dalās G.Ku­­kai­nis un piebilst: “Iespē­jams, meklēsim adatu siena kaudzē, bet esam gatavi to atrast. Svarīgi ir saprast, ka varam, jo gudru, radošu cilvēku Latvijā netrūkst. Pa­rasti vislielākais ieguvums ir no tām idejām, kurām sākumā grūti noticēt. Varbūt kāds Daibē būs gatavs uzbūvēt pārstrādes rūpnīcu, jo izejvielas te ir.”

Atkritumu pārstrādes veicināšanas hakatonu “Daibezero” atbalsta arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. “Mūsdienu domāšana, radoša pie­eja un atvērtība inovācijām ir ceļš, kas ved uz samilzušu vides problēmu risināšanu. Izsaku cerību, ka hakatons pulcēs gan zinošus speciālistus, gan tālredzīgus uzņēmējus, kas kopīgi spēs piedāvāt un īstenot drosmīgas idejas,” teicis ministrs Juris Pūce.