Ziņas

Sabiedrība

Kā atrast pilskalnu

Pagaidām neizskaidrotais “M” burts LiDAR zemes reljefa kartē Priekuļu pagastā. Dabā tie ir zemes vaļņi mežā.

Meži, krūmi un augsnes kārta jau gadsimtiem slēpj senu notikumu pēdas, taču lāzerskenēšanas jeb LiDAR tehnoloģija gluži kā uz burvja mājienu atklāj reljefu un cilvēka roku radītus veidojumus. Ne tikai vēsturnieki, arī entuziasti, kam patīk kartes un noslēpumi, darba pienākumus veicot, vai intereses dēļ raugās datora ekrānā un virtuāli ceļo cauri laikiem pa visu Latviju.

Kur un ko meklēt

Pasaulē lāzerskenēšanas metodi izmanto kopš 1985.gada, Latvijā tās pirmsākumi ir 2002.gadā, kad pētīta Cēsu viduslaiku pils. Trīsdimensiju attēlam ir liela ticamības pakāpe, un tas noder, lai noskaidrotu, vai dabā atrastais tiešām ir cilvēku radīts veidojums: grāvis, valnis, šāviņu sprādziena bedre, kara laika ierakumi, Livonijas perioda nocietinājumi vai muižu laika meliorācijas sistēmas. Tālāk darbs arheologiem objektā, lai, veicot apskati vai izrakumus, noskaidrotu patiesību.

Vietnē www.lvmgeo.lv ir publicēta Latvijas karte, kuru var detalizēti pētīt, izmantojot Zemes reljefa, virsmas slīpuma, veģetācijas augstuma un citus modeļus. Pieejamas vairākas topogrāfiskās, ortofoto un pat Kvartāra nogulumiežu karte. Papildu interesējošās vietas apskatei un precizēšanai var izmantot Valsts Zemes dienesta kadastra, Dabas aizsardzības pārvaldes un citus datus.
Kara vēstures interesentiem papildu precizēšanai vai informācijas ieguvei noderēs mājaslapa dodies.lv, kurā ir ap 30 dažādu gadu militārās kartes.

Atradumu lavīna

Latvijas teritorijas digitālā augstuma modeli izveidojusi Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra (LGIA), jebkuram interesentam pieejams ļoti augstas precizitātes teritorijas attēlojums, izceļot ēku un vietu augstumus. Apjomīgais projekts re­alizēts septiņos gados, aerolāzerskenēšanā iegūtie dati apstrādāti manuāli.

Latvijā liela rosība sākās, kad, pētot Latgales novadu, šādā veidā tika atklāti daudzi pilskalni. Arheologs Juris Urtāns par 2018.gadu raksta, ka tas bijis izcils pilskalnu jaunatklāšanā: “Latvijas austrumdaļā atklāti deviņi jauni, iepriekš nezināmi pilskalni. Desmitais ir par jaunu atrastais Atašienes pilskalns, kas iepriekš skaitījās norakts, iegūstot granti un smilti. Tāds jaunatklāto pilskalnu birums piedzīvots vien 1920. -jos gados, kad tika atrasta lielākā daļa no iepriekš tikai vietējiem ļaudīm zināmajiem Latgales pilskalniem.” Arī 2019.gadā jaunatklāti 24 pilskalni, pārsvarā Latvijas austrumdaļā.

Šogad beidzot noticis tas, ko vēsturnieki, arheologi un entuziasti pacietīgi gaidīja – gatavas arī Vidzemes kartes. Interesenti var sekot līdzi vēsturnieka Gata Kalniņa izveidotajā senvēstures entuziastu kopienas mājaslapā “Latvijas pilskalni un senvietas”. Tur var atrast ne tikai informāciju, bet arī pilskalnu trīsdimensiju modeļus.

Jauni atradumi un kļūdu labojumi

Lāzerskenēšanas metode noder novadpētniecībā, apmeklējot nostāstos un leģendās minētās vietas. Gadās atrast ko jaunu, bet gadās arī, ka stāsts ir, bet objekta nav. Daudzas vietas ir kārtu kārtām piesātinātas ar vēstures notikumu nospiedumiem un interpretācijām. Pirms gada “Druva” rakstīja par meklējumiem Priekuļu pagasta “Pieškalnos”, kur vecākie iedzīvotāji vēl 90. sākumā stāstījuši par Zviedru skansti jeb Mantas kalniņiem, karaspēka nometnes vietu un nogrimušo kara kasi. Izmantojot mērinstrumentus – ģeoradaru un metālmeklētāju-, noskaidrots, ka uzkalniņiem un reljefa krokojumiem ir dabiska izcelsme. Neizdevās atrast jebkādus pierādījumus, ka šeit apkārtnē 1578.gada 21.oktobrī notikusi Livonijas kara Cēsu kauja.

Arheologs Oskars Ušpelis, SIA “Arheoloģiskā izpēte”, “Druvai” skaidro, ka LiDAR kartes izmanto objektu priekšizpētē, lai iegūtu papildu informāciju: “Piemēram, nodrošinot arheoloģisko uzraudzību būvniecībai, jo LiDAR kartēs redzami senu konstrukciju fragmenti, ko uz zemes grūtāk izšķirt. Senās nocietinājumu vietas – zemes vaļņus, grāvjus – var neapzināti izpostīt lielāka mēroga saimnieciskā darbības, būvniecības vai mežizstrādes gaitā. Cēsīs ir interesants vēsturiskais reljefa veidojums – senā skansts Valmieras ielā pie veikala “TOP”, kas labi redzama gan dabā, gan kartēs un kurai vajadzētu likumā noteiktu aizsardzību.”

Arheologs aicina karšu pētniekus – entuziastus par atradumiem vai nelegāliem rakumiem informēt Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi vai konsultēties pie Cēsu arheologiem.
Tūrisma un vides eksperts Juris Smaļinskis kartēs un dabā pēta militāro mantojumu, kā arī dalās ar atradumiem un versijām sociālajos tīklos: “Aprīlī un maijā daudz staigāju un ar velo izbraukāju Tomes apkaimes mežus, kur saglabājušās neskaitāmas 1. pasaules kara laika liecības. Šoruden būs jāatsāk Tomes mežu pētniecība, tādēļ pirmais, kas jādara, ir jāvāc materiāls – kartes, vecās fotogrāfijas, jāapciemo novadpētnieki un jāpaviesojas Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) krātuvē.”

Gids un vēstures skolotājs Andris Geidāns ar LiDAR kartēm ieinteresējis arī jaunāko paaudzi: “Tas ir noderīgs arheoloģijas palīgrīks, ar ko iepazīstinu savus skolēnus. Kvēpenes pilskalna apkārtne ir īpaša! Lai gan mūsdienās mežu šķērso ceļi un stigas, arī vēsturiskās Indriķa hronikā minētās vietas ir nojaušamas. Esmu daudz pētījis kādreizējās Imeras teritoriju un iespējamos to laiku ceļus, Raiskuma apkārtni, kur mežos varētu būt seni nocietinājumi.”

Arhitekts Raitis Jelēvics stāsta, ka LiDAR kartes ir aizraujošs veids, kā pavadīt vairākus vakarus: “Tāda datorspēle, no kuras nevar atiet! Vispirms izpētīju, kas slēpjas manā mežā, tad pazīstamās teritorijas gar Rauni, Vaivi un pietekām. Tur ir augsti krasti, interesants, dabiski veidojies reljefs ar pauguriem, ko dabā “jūt”, mežā sēņojot. Kartē labi redzams Bateriju lauks pie Priekuļiem – senie aizsardzības nocietinājumi.”