Ziņas

Sabiedrība

Justies pateicīgiem par savu valsti

Dziesmās un dejās. Kopkoncerts “Par Brīvību” Vienības laumā Cēsīs pulcēja dziedātājus, dejotājus un vairākus simtus cēsnieku.Foto: Jānis Gabrāns

Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienā 4.maijā šogad atkal cilvēki varēja pulcēties koncertos, gājienos, plecu pie pleca sēdēt pie balti klāta galda, piedalīties citos sarīkojumos.

Lai arī svētku diena ritēja sau­laina, prieku radoša, daudzi atzina, ka zemapziņā nemitīgi gruzd karš Ukrainā, kas uz mūsu neatkarību liek paraudzīties īpaši saasināti.

Par piederību Latvijai un tās tautai

Neatkarības atjaunošanas gadadienai veltītais koncerts “Par Brīvību” Cēsīs,    Vienības laukumā, pulcēja daudz svētku svinētāju. Klausītājus priecēja, ja tā varētu teikt, mazie Dziesmu svētki, proti, kopkorī vienojās Cēsu jauktais koris “Vidzeme”, “Beverīna”, Cēsu Pils koris, “Wenden”, senioru koris “Ābele” un Straupes pagasta jauktais koris “Straupe”. Ar dejām priecēja deju kolektīvs “Raitais solis” un “Saulgrieži”, svētku gaisotni papildināja solisti Una Daniela Aizgale, Daniels Pelnēns, Ivo Aizgalis.

Sanākušos uzrunāja Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš – Eglītis. Daloties atmiņās par Latviju, viņš atzina, ka viņam neesot nevienas atmiņas par 1990.gada 4.maiju, taču tas netraucē apzināties notikuma nozīmību: “Kopš 1990.gada 4.maija jau izaugusi vesela paaudze, un mēs visi kopā varam būt ļoti pateicīgi tām sievām un tiem vīriem, kuri tolaik bija drosmīgi domāt un runāt par neatkarīgu Latviju. Un arī – darīt! Šķiet, 4.maijs sākās daudz agrāk, iespējams, tas sākās jau ar pirmajām okupācijas dienām. Tas bija smags un drosmīgs darbs, kas turpinājās daudzus gadus, tāpēc liels paldies par to no manas un nākamās paaudzes. Kādu šo laiku atcerēsimies pēc 10, 20 un 30 gadiem, kas būs tas, ko paņemsim līdzi? Es ceru, ka mēs šo laiku atcerēsimies kā ļoti drosmīgu laiku, kā skaistu laiku.”

Koncertā skanēja latviski smeldzīgas dziesmas, kas lika domāt par piederību savai zemei un tautai. Katram savas domas, savas atziņas, bet visiem kopā domas par neatkarības milzīgo vērtību.

“Atnācām visa ģimene, kopā ar abiem bērniem, lai arī viņi sāk just 4.maija svētku nozīmi. Šī diena, šis pasākums lika aizdomāties, kā bērniem pastāstīsim, ko patiesībā nozīmē sava neatkarīga valsts. Jā, viņi no mums dzird par Ukrainu, saprot, ka tur notiek kas slikts, bet kā salikt kopā šo karu un mūsu valsts neatkarību, kuru varam baudīt? Tagad to tā pa īstam novērtējam,” atzina cēsnieks Aldis.

Ikviens atzina, ka ģeopolitiskie notikumi liek īpaši novērtēt savulaik iegūtu neatkarību, liek izkāpt no komforta zonas, kurā esam dzīvojuši, un padomāt, ko katrs gatavs darīt, lai neatkarību stiprinātu un nosargātu.

“Sakot vēlreiz paldies tiem, kuri balsoja par neatkarību, tikpat liels paldies jāsaka tiem, kuri panāca, ka Latvija ir Eiropas Savienībā un NATO. Kas zina, kāds    būtu 4.maijs, ja mēs nebūtu šajās organizācijās,” aizdomājās cēsniece Daiga.

Jāatgādina, ka Neatkarības atjaunošanas dienas svinību vieta – Vienības laukums – nebija izraudzīts nejauši, tieši te 1990.gada 4.maijā ļoti kuplā pulkā sanāca cēsnieki, lai kopā sagaidītu vēsturisko balsojumu, skaitot, cik deputātu nobalsojuši par neatkarības deklarāciju.

Valsts Neatkarības atgūšanas dienai veltītie pasākumi trešdien Cēsīs sākās ar svinīgu ziedu nolikšanu pie Uzvaras pieminekļa. Tad Cēsu Izstāžu namā uz pavasara gavilēšanu un spēlēm aicināja tautas vērtes kopa “Dzieti”, lai ikviens varētu smelties spēku un iedvesmu mūsu tautas folkloras mantojumā.

Cēsu Vēstures un mākslas muzejs piedāvāja visiem interesentiem doties stundu garā ekskursijā pa pilsētu. Tajā varēja uzzināt, kāda bijusi Cēsu un tās iedzīvotāju iesaiste Latvijas neatkarības atjaunošanā. Apmeklējot muzeju, varēja uzzināt, cik daudz īpaši svarīgu notikumu risinājušies Cēsīs, lai varētu būt un pastāvēt Latvijas valsts.

Atmiņu un bilžu rāmītis

Uz pasākumu “Manā bilžu rāmīti” 4.maijā Priekuļu kultūras namā    iedzīvotāji bija aicināti jau priekšpusdienā. Ap balti klāto galdu pulcējās ļaudis no Priekuļiem, Mārsnēniem, Veselavas, Liepas, pat Cēsīm un Raunas, lai parunātu, padomātu, atcerētos. Pasā­kuma dalībnieki lozēja uzdevumus un visi kopā tos pildīja. Bija notikumu, vietu un cilvēku atpazīšana fotogrāfijās un video kadros no dažādos laikos fiksētiem notikumiem kādā no pagastiem, kas ietilpst Priekuļu apvienības pārvaldē. Kopīgi bija jādzied, jālasa dzeja, jādalās sajūtās.

Kas ir šis bilžu rāmītis mums katram, ikvienam lika aizdomāties pasākuma vadītāja Inga Cipe: “Tās ir sajūtas par cilvēkiem apkārt, sajūtas, kas kļuva aktuālas kādā februāra rītā, un sajūtas, ka šī ir mūsu zeme. Iespējams, līdz šim par to tā īsti nebijām domājām, bet tagadējie notikumi pasaulē liek to pilnībā apzināties.”

Sanākušie ar aizrautību minēja fotogrāfijās iemūžinātos notikumus, kuru vidū bija arī attēli no vairākiem Priekuļu novada svētkiem, kuros paši piedalījušies.

Kopīgi nodziedātā himna, atmiņas, mūzika atvēra emocijas. Pasākuma dalībniece Iveta, saņemot uzdevumu pastāstīt, kurš 4.maija notikums palicis atmiņā, atzina, ka tas ir tas, kas notiek te un tagad: “Emocijas situšas tik augstu vilni, ka patlaban man nav cita notikuma, par ko pastāstīt. Šajā satrauktajā laikā it kā cenšamies nolikt otrajā plānā ziņas no Ukrainas, un tomēr tās nevar pilnībā noslēpt. Kad sanākam pie balta galdauta, svecēm, kad kopā nodziedam mūsu valsts himnu, tas emocijās    izlaužas un plūst pāri malām. Man šķiet, skaistākie notikumi ir tieši tie, kad varam tā sanākt kopā un justies laimīgi par savu valsti.”

Tas bija piezemēts un tajā pašā laikā ļoti emocionāli pacilājošs pasākums, pēc kura    bija ļoti pozitīvas emocijas. Viesturs un Laura, kuri Priekuļos ienākuši pēdējos gados, atzina, ka kopējie svētki ļāvuši vēl labāk iepazīt šo pusi: “Pozitīvi pārsteidza izvēlētais formāts, ka nenotiek ierasts koncerts, bet pasākums, kurā katrs var piedalīties. Esam bijuši klāt daudzos pasākumos, un te bija iespēja vēlreiz atskatīties uz tiem. Varējām arī iepazīt šo pusi no tiem laikiem, kad Priekuļos vēl nedzīvojām vai pat nebijām vispār dzimuši. Tagad mūsu bilžu rāmītī ir plašāks skatījums uz Priekuļiem un tuvajiem pagastiem.”

Pasākuma izskaņā ceļamaizei tika izteikts vēlējums, lai katrā saglabājas sajūta – vienkārši būt! Būt ar saviem mīļajiem cilvēkiem, ar saviem piedzīvotajiem mirkļiem!