Ziņas

Sabiedrība

Joprojām pieprasītākie ir speķa pīrādziņi

Silti pīrādziņi. Cepot raušus un smalkmaizītes, konditore Zinaīda Kondratjeva darbam pievieno arī krietnu devu mīlestības un gaišu domu. Foto: Marta Martinsone-Kaša

Decembra otrā puse tradicionālo svētku gardumu gatavotājiem vienmēr ir darba pilna.

SIA “Gardums A&S” konditores Arta Ruduze, Gaļina Fomenko un Zinaīda Kondrat­jeva atzīst, ka allaž pieprasītākie ir klasiskie speķa pīrādziņi, taču daudzi izvēlas arī raušus ar kāpostiem, sāļos kliņģerus, bet no kūciņām un smalkmaizītēm cēsnieki visvairāk iecienījuši biezpienmaizītes, kanēļbulciņas un magoņmaizītes.

Kādā daudzumā konditores ik dienu sagatavo pīrāgus un citus gardumus, konditorejas vadītāja Arta Ruduze uzreiz nevar pateikt. “Katra diena citāda, katra gada nogale atšķiras, pieprasījums ir svārstīgs,” saka A. Ruduze un smej, ka mājās svētku galdam pīrāgus necepot, taču tiem mielasta galdā jābūt, tāpēc meistares savu mājas tiesu sarūpē jau darbā.

Zinaīda Kondratjeva konditores darbu dara 40 gadu, viņa saka, ka pīrādziņu un smalkmaizīšu cepšanā rokas pašas zina, kas darāms. Tas izskaidro, kāpēc visi pīrādziņi izskatās tik skaisti un līdzīgi. Cepēja atzīstas, ka mīl savu darbu un tas viņai joprojām sagādā prieku. “Ar dusmām pie mīklas nemaz nedrīkst iet, neatceros arī, ka man tā būtu gadījies. Negatīvās domas jānoliek maliņā, tikai tad var ķerties pie darba. Citi jau pasmejas, bet, kad mīkla mani neklausa, neguļ kā nākas, es ar to aprunājos, prasu – nu, kāpēc tu šodien tā? Vajag taču, lai ir skaisti un garšīgi, kūciņai nav skaisti izgāzt vēderu, saņemies! Citu kliņģerīti paslavēju – redzi, kāds tu smukiņš iznācis! Ja darbā ieliec mīlestību, viss sanāk un cilvēki to jūt,” saka konditore.

A.Ruduze atzīst: “Sastāvdaļas jau visiem labi zināmās, bet katram meistaram ir savs receptes noslēpums, arī mums tāds ir, mēs to rūpīgi glabājam. Katru dienu gatavojam jaunu mīklu, kura pa nakti rūgst, lai no agra rīta varam ķerties pie darba. Tāds ir mūsu konditorejas uzstādījums – uz vietas ražots un vienmēr svaigs. Priecājamies, ja mūsu izceptais cilvēkiem garšo.”

Gada nogale latvietim nav iedomājama arī bez kūpinājumiem. Ja ne kārtīgs cūkas šņukurs, tad cepetim gan jābūt galdā. “Piebalgas kūpinātavas” gardumus zina daudzi. Tos var nopirkt Cēsīs, Rīgā, Valmierā, Madonā. “Pirms gadu mijas darāmā ir vairāk nekā ikdienā. Pasūtījumu ir daudz, par to priecājamies. Ziemassvētkos, sagaidot Jauno gadu, galdā tiek liktas tradicionālas vērtības: cepetis, zirņi ar speķi. Iepazīt un vērtēt jaunas garšas ir laiks ikdienā, citās reizēs,” stāsta “Piebalgas kūpinātavas” saimnieks Rihards Eniks un uzsver, šajā laikā vispieprasītākais ir cauraudzītis, kas labi noder speķa pīrādziņiem, kūpināta cūkas krūtiņa. Tie, kas dzirdējuši par Piebalgas kūpinājumiem, tos atrod. Ziema ir laiks, kad gribas kārtīgu gaļu, par to pārliecināti ražotāji Vecpiebalgā.

Augšlīgatnes kafejnīcā “Trīs kūkas” piparkūku smarža pārspēj citus kārumus. “Par piparkūkām sāku domāt tūlīt pēc valsts svētkiem. Tika gatavota mīkla gan ar medu, gan grauzdētu cukuru,” atklāj saimniece un konditore Nora Bērtiņa. Viņa kilogramiem sacepusi ar glazūru rotātas piparkūku eglītes, zvaigznītes, saulītes, kā arī plānas, mutē kūstošas piparkūkas. “Ziemassvētki bez piparkūkām nav iedomājami,” nosaka Nora un atklāj, ka līgatnieši jau zina, lai nepaliktu tukšā, tās jāpasūta. Arī garāmbraucēji labprāt piestāj “Trīs kūkās”, un katrs atrod kādu kārumu. Pēdējā laikā ļoti iecienīts zefīrs ar kanēli, ābolu, mandarīniem. Kanēļmaizītes, pumperniķeļi, saldās bumbiņas ar putukrējuma un karameļu pildījumu. “Pirmoreiz pamēģināju piparkūku biskvīta kūku. Vērtēja, ka garšīga. Iederīga gadu mijā,” atklāj saimniece un piebilst, ka darāmā Ziemassvētkos un arī tagad ir daudz, labi, ka meitas atnāk palīgā.