Ziņas

Sabiedrība

Joprojām gaidot sniegu

Aukstuma gaidās. "Žagarkalna" nogāzēs uzstādītie sniega lielgabali šajā sezonā pastrādājuši vien dažas stundas, bet ir cerība, ka šajās dienās aukstums atgriezīsies un sniegu varēs ražot.Foto: Marta Martinsone-Kaša

Ziemas un sniega prieku cienītāji droši vien regulārāk nekā citi ielūkojas meteoroloģisko prognožu portālos un katru rītu steidz pie loga, lai skatītos, vai nav uzkritis sniegs, kas šoziem ļoti kavējas. Kavējas ne tikai sniegs, arī aukstums, bet bez tā nav iespējams ražot arī mākslīgo sniegu. Kalnu slēpošanas kompleksa “Žagarkalns” pārstāvis Vadims Kameņevs pastāstīja, ka šī uzņēmumam ir pirmā sezona, kad līdz 10.janvārim vēl nav bijusi iespēja paslēpot: “Pērn atvērām kalnu jau 6.novembrī, arī iepriekš vienmēr bijis tā, ka pirms gadu mijas iestājas kāds aukstuma periods, kad var saražot sniegu, un vismaz nedēļu vai divas kāda trase bijusi atvērta. Šogad visi kalni ir sniega gaidās, izņemot Gaiziņu, kur sasniga un varēja arī saražot mākslīgo sniegu, sagatavot nogāzes.”

Tiesa, šobrīd arī Gaiziņā gaida sniegu, jo gadu mijas lietainais laiks jūtami pakausēja trases. Tagad slēpošanas kalni ar cerībām skatās uz laika prognozi, kas tuvākajās dienās beidzot sola mīnusus.

“Žagarkalnā” pirmais mēģinājums sākt sniega ražošanu bija naktī uz pirmdienu, taču pēc piecām stundām to nācās pārtraukt, jo laiks iegriezās uz silto pusi. Tagad V. Kameņevs saka, ka neko negribētos sasolīt, jo viss atkarīgs no tā, vai gaisa temperatūra būs tik zema, lai varētu ražot mākslīgo sniegu: “Ja viss notiks, kā cerēts, varbūt svētdien pirmo nogāzi varēsim atvērt slēpotājiem. Nedēļas nogalē jau sola lielāku salu, kas ļautu ražot sniegu daudz efektīvāk, bet par to droši varēs teikt, kad tas tiešām būs sācies.”

V.Kameņevs stāsta, ka sniega gaidīšana pagājusi darbos, lai nodrošinātu lielākas ērtības apmeklētājiem. Pilnībā izremontēta lielā kafejnīca Cīruļkalna pusē. Mazā, apaļā kafejnīca Žagarkalna pusē vairs nedarbosies, bet lielajā kafejnīcā atsevišķi būšot bistro un kafejnīcas zāle.

“Vēl esam pārbūvējuši bērnu kalna zonu, kurā būs jauns paklāja lifts vismazākajiem, kopumā bērnu kalna un mācības zona būs ērtāka un arī plašāka. Izveidota kameršļūkšanas trase, jo zinām, ka ir pieprasījums pēc šādām izklaidēm. Esam arī krietni paplašinājuši Žagarkalna virsotni, tagad nobrauciens no tās uz meža trasi un snovborda parku būs daudz ērtāks un ne tik stāvs. Viss pārējais ir, kā bija, atliek vien sagaidīt sniegu,” saka V. Kameņevs.

Ziemas, sniega un aukstuma gaidās ir arī inventāra tirgotāji, jo šobrīd nevienam nevajag slēpes, ragaviņas, slidas, pat ne sniega lāpstas.

Aktīvā tūrisma centra “Eži” līdz­īpašnieks Mārtiņš Malcenieks stāsta, ka viņi jau pirms dažiem gadiem pieņēmuši lēmumu – neiespringt uz ziemas sezonas piedāvājumu: “Redzot, ka ziemas ir tik nepastāvīgas, sapratām, ka nav nozīmes ieguldīt naudu inventārā, kas tā arī paliks noliktavā. Īpaši tāpēc, ka pasūtījumi jāizdara gadu iepriekš, bet kā lai paredz, kas būs pēc gada. Savulaik bijuši “iekritieni”, kad pasūtījām, bet ziemas, tātad arī pieprasījuma, nebija, bet par preci jāmaksā. Tāpēc izdarām ļoti nelielus pasūtījumus, nepieciešamības gadījumā raugoties, kurš Latvijā vēl ko piedāvā. Tagad pašiem mierīgāk, nav nemitīgi jāseko prognozēm un jādomā, vai būs pircēji.

Uz visu var raudzīties no pozitīvā skatupunkta. Ja ziemas nav, kā šogad, remontējam velosipēdus, jo cilvēki ilgāk var braukt ar divriteņiem. Jūtam, ka velosezona tiešām pagarinās, jo cilvēki pērk daļas, remontē braucamos. Esam sapratuši, ka šajā laikā jāprot minimizēt izdevumus, jāpārziemo, iztiekot no vasaras iekrājumiem.”

Līdzīga situācija arī veikalā “Strazdu grava” Priekuļos, kas arī specializējas ziemas un vasaras sporta inventāra tirdzniecībā. Veikala pārdevējs konsultants Artūrs Rutkis saka, ka arī pie viņiem galvenokārt iegriežas velo­brau­cēji: “Taču nevar teikt, ka ziemas sporta cienītāji nemaz neienāk, jo ir tie, kuri brauc slidot vai spēlēt hokeju uz Valmieras ledus halli, viņi nāk uzasināt slidas. Kāds pirms slēpošanas ārzemēs iegriežas pēc kaut kā nepieciešama kalnu vai distanču slēpošanai, bet kopumā – visi gaidām ziemu.”

Zināms mūsdienīgais tautas ticējums – ja uz ezera ir bļitkotāji, pēc trim dienām būs ledus, taču šobrīd arī zemledus makšķerniekiem atliek vien dzīvot no atmiņām par iepriekšējām ziemām. Māris Lasmanis, makšķerēšanas piederumu veikala “Cope tavam priekam” īpašnieks, norāda, ka arī pie viņa šobrīd iestājies “ziemas miers” un pēc precēm, kas domātas zemledus makšķerēšanai, nav pieprasījuma. Viņš saka, ka lielākā daļa makšķernieku joprojām ir ziemas sezonas gaidīšanas režīmā: “Protams, ir aktīvisti, kuri iet uz copi neatkarīgi no laika apstākļiem, jo ir ezeri, kas ir laivojami, tātad var arī makšķerēt. Vēl trakāka situācija, ja ir plāns ledus, jo tad ar laivu braukt vairs nevar, bet kāpt uz ledus vēl nedrīkst. Ir makšķernieki, kuri iet uz upēm, dodas uz Salacu ķert lašus, kur ir licencētā makšķerēšana.

Pēdējos gados ziemas bijušas neprognozējamas, un šī brīža laika prognoze rāda, ka tāda īsta ziemas cope var nesanākt. Pie­mē­ram, slavenā Peipusa cope varētu iet secen.”