Ziņas

Sports

Jauns ieraksts orientēšanās sporta vēsturē

Distancē. Latvijas labākā orientieriste Sandra Grosberga Eiropas čempionātā orientēšanās sportā klasiskā sprinta distancē ierindojās augstajā desmitajā vietā, kas ir visu laiku labākais Latvijas rezultāts.Foto: no albuma

Visu laiku labāko Latvijas rezultātu Eiropas čempionātā orientēšanās sportā sasniegusi Sandra Grosberga.

Šveicē notikušajā Eiropas čempionātā klasiskā sprinta distancē viņa ierindojās augstajā desmitajā vietā vairāk nekā simts dalībnieču konkurencē. Latvijas Orientēšanās federācija norāda, ka šis ir viens no labākajiem visu laiku individuālajiem sieviešu rezultātiem Latvijas orientēšanās sporta vēsturē.

Klasiskajā sprintā Eiropas čempiones titulu veiksmīgi aizstāvēja Zviedrijas labākā orientieriste, pieckārtēja pasaules čempione sprintā Tūve Aleksandersone, kurai Sandra zaudēja minūti un 16 sekundes. Orientēšanās sprints ir dinamisks, visu izšķir ātrums skriešanā, kartes lasīšanā, lēmumu pieņemšanā. Par sacensību spraigumu liecina rezultāti, devītās vietas īpašniecei Sandra zaudēja tikai sekundi, bet tuvāko sekotāju apsteidza par divām.

Jau rakstīts, ka Eiropas čempionātā Latvijas izlases sastāvā startēja arī Cēsu Sporta skolas audzēkne Kristīne Brunere, kura klasiskajā sprintā ierindojās 91. vietā, uzvarētājai zaudējot četras minūtes un 13 sekundes.

Klasiskais sprints bija Eiropas čempionāta pēdējā disciplīna, bet sacensības sākās ar jaukto stafešu sprintu, kurā Latvijas izlasei 14.vieta. Pirmo etapu teicami aizvadīja S. Grosberga, stafeti nododot augstajā piektajā vietā. Andris Jubelis savā etapā finišēja 11. vietā, Jānis Tamužs trešajā etapā atkāpās uz 15. vietu, bet pēdējā etapā startējusī Irita Puķīte spēja pakāpties pozīciju augstāk. Tieši priekšā latviešiem bija Lietuvas un Igaunijas orientieristi, kuriem attiecīgi 12. un 13. vieta.

Otrā disciplīna bija knock-out sprints, kas Eiropas čempionātā notika pirmo reizi. Sacensības sastāvēja no četrām kārtām. Vispirms kvalifikācija, kurā startēja visi pieteiktie dalībnieki, sadalīti trīs starta grupās gan sieviešu, gan vīriešu konkurencē. 12 labākie no katras kvalificējās ceturt­daļfinālam. Diemžēl nevienam no Latvijas sportistiem neizdevās pārvarēt pirmo kvalifikācijas kārtu un iekļūt ¼ finālā. Labāko rezultātu no sievietēm savā starta grupā uzrādīja S. Grosberga, finišējot 18.vietā un atpaliekot no 12.vietas par 23 sekundēm. Kris­tīne Brunere savā starta grupā finišēja 20.vietā, no12.vietas atpaliekot par 28 sekundēm.

Sandra Grosberga sarunā ar “Druvu” atzina, ka desmitā vieta bijis patīkams pārsteigums, bet uz čempionātu viņa devusies jau ar domu, ka rezultāts varētu būt labs: “Taču jau no sākuma bija skaidrs, ka konkurentēm līmenis ir augsts un nebūs viegli, tāpēc esmu lepna par paveikto un, jā, arī mazliet pārsteigta.

Kopš septembra esmu tikai trenējusies, jo šajā pavasarī Latvijā sacensības nenotiek. Tas ļāva kvalitatīvāk sagatavoties, jo pa vidu nebija mazo sacensību, kas iztraucē gatavošanos. Varētu teikt, lielā pauze it kā atstāja pozitīvu ietekmi, bet bija skaidrs, ka visi ir ļoti cītīgi gatavojušies tieši šīm sacensībām, un čempionāts apliecināja, ka visu valstu sportistu līmenis bija par kārtu augstāks nekā 2019.gadā.”

Jau rakstījām, ka nedēļu pirms Eiropas čempionāta Latvijas izlase startēja Šveices čempionātā, kur Sandra ieņēma augsto sesto vietu.

“Šīs sacensības bija labs atskaites punkts sev pašai, jo Latvijā to pārliecību nebija, kur iegūt,” saka sportiste. “Sestā vieta parādīja, ka izdarītais darbs treniņos bijis labs un varu konkurēt arī ar pašām spēcīgākajām sportistēm. Bija vērtīgi to saprast pirms Eiropas čempionāta un gūt pārliecību, ka varu. Arī sprinta stafete parādīja, ka varu skriet ātri. Tiesa, man bija neierasti skriet pirmo posmu, jo parasti esmu noslēdzošajā. Šoreiz nolēmām, ka savu etapu centīšos veikt maksimāli ātri, un tad skatāmies, cik pārējie var noturēties. Citi izlases orientieristi noskrēja savam līmenim atbilstoši, un 14.vieta ir tā, kur sprinta distancē esam. Distance bija ļoti ātra, vairāk skriešana nekā orientēšanās.”

Jautājot par vienu sekundi līdz devītajai vietai klasiskajā sprintā, Sandra norāda, ka tas parāda sportistu augsto līmeni un sacensību spriedzi. Viss varot mainīties strauji. Vēl pie pēdējā kontrolpunkta bijusi devītā, par sekundi priekšā Zviedrijas sportistei, tomēr pēdējā distances nogrieznī konkurente bija ātrāka, finišā par sekundi apsteidzot Sandru.

“Sprintā viss notiek ātri, bet šajā čempionātā bija sajūta, ka jādara vēl ātrāk. No pirmā līdz pēdējam metram ar maksimālu atdevi un koncentrēšanos. Tāpēc arī nekvalificējos knock-out sprintam, jo laikam biju par sevi pārāk pārliecināta un distancē nedaudz noslinkoju. Iespējams, tas nāca par labu, jo lika saprast, ka nekādas atlaides netiek piedotas, turklāt, neiekļūstot 1/4 finālā, man bija viena brīva diena, lai sagatavotos klasiskajam sprintam. Tā ir ļoti intensīva skriešana un orientēšanās, kas prasa izcilu sagatavotību, gan fizisko, gan tehnisko,” saka S. Grosberga.

Starptautiskajā līmenī orientēšanās sports mainās, arvien vairāk notiek dalīšanās sprinta distancēs un meža distancēs. Agrāk viss bija kopā, arī sportisti startēja gan tur, gan tur, bet tagad arvien vairāk notiek izvēle par labu vienam vai otram. Daļa orientieristu gatavojas tikai meža distancēm, citi – tikai sprintam, arī Sandra priekšroku devusi pēdējam.

Jau rakstījām, ka no 2020. gada bija paredzēts ik gadu aizvadīt gan Eiropas, gan Pasaules čempionātu, kur vienā būtu tikai meža, otrā sprinta distances. Taču pandēmijas dēļ pērn viss tika atcelts, tāpēc šī gada Pasaules čempionātā Čehijā būs gan meža, gan sprinta distances, jo čempioni sprinta distancēs nav noskaidroti trīs gadus. Sandra jau devusies uz Čehiju, lai gatavotos Pasaules čempionātam, kas notiks jūlija sākumā. Viņa ieplānojusi startēt ne tikai klasiskajā sprintā un sprinta stafetēs, bet arī mežā – stafetē un garajā distancē.

Atceroties tikko aizvadīto Eiropas čempionātu, orientieriste neslēpj, ka bijis lieliski atkal izbaudīt sacensību gaisotni: “Sajūtas tiešām bija satraucošas. Pirms sprinta stafetes pārņēma liels satraukums, jo starptautiskajā līmenī nebija kādu laiku skriets. Bet, paņemot rokā karti, tas pazūd, visa uzmanība tikai kartei un distancei.”