Jaunpiebalgas novada dome pieņēmusi lēmumu par dalības pārtraukšanu biedrībā “Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība”, lēmumu pamatojot ar to, ka biedrība pēdējo četru gadu laikā nav realizējusi nevienu statūtos noteikto mērķi, kā arī nekas nav ticis darīts Gaujas upes posmā Jaunpiebalgas novada teritorijā. Līdz ar lēmuma pieņemšanu no pilnvarām biedrībā pārstāvēt domi atsaukts Raimonds Dombrovskis.

Telefona sarunā R. Dom­brovskis vispirms pauda sašutumu un taujāja, kādā biedrībā viņš īsti ir pilnvarots un lūdza precizēt biedrības nosaukumu. Pēc brīža viņam atausa atmiņā, ka reiz esot bijusi runa par viņa pilnvarošanu “Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrībā” un toreiz domes sēdē visi pacēluši rokas, balsojums bijis pieņemts, taču R. Dombrov­skis neatminas, ka būtu parakstījis jelkādus dokumentus. Pēc tās reizes runas par biedrību izsīkušas un neko detalizētāk viņš nezinot: “Nevaru pateikt, ar ko šī biedrība nodarbojas. Man nebija ne jausmas, ka balsojums nozīmē pilnvarojumu, un par atsaukumu uzzinu no jums. Joprojām esmu nesaprašanā, jo toreiz viss bija tādā runāšanas līmenī. Manuprāt, ja ir biedrība, tad ir kaut kāda vadība, un, ja reiz esmu pilnvarots, tad, iesaistot mani, bija kaut kas jādara – jābūt kādam darba uzdevumam. Šajā gadījumā pat nenojautu, ka esmu kaut kur iesaistīts, neesmu ne par ko informēts, vai arī informācija apzināti līdz manīm nav nonākusi.”
Jaunpiebalgas novada pašvaldības priekšsēdētājs Laimis Šāvējs saka, ka nudien nevarot atbildēt par katru, kuram jāatceras, kur viņš ir vai nav ievēlēts, ko ir vai nav parakstījis, tāpēc R. Dombrovska sašutums priekšsēdētājam nav saprotams. Taču par Jaunpiebalgas domes izstāšanos no biedrības viņš saka, ka biedrības mērķi nesaskanēja ar situāciju, kāda ir Gauja augštecē.
“Gaujas lejpusē biedrība darbojas ar zivju ielaišanu upē, veido licencētu makšķerēšanu, bet mūsu gadījumā šīs aktivitātes nemaz nav pieejamas, jo zivis līdz Piebalgai nenokļūst. Sākotnēji domājām par dažādiem Gaujas attīstības projektiem, ko varētu īstenot ar biedrības starpniecību, idejas bija, bija arī semināri, pieredzes braucieni. Piedāvājām biedrībā iesaistīties nodibinājumam “Gaujas fonds”, bet viņi neizrādīja nekādu interesi. Tā kā biedru nauda “Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrībā” bija aptuveni 50 eiro mēnesī, kas nav maz, bet labuma nekāda, nolēmām izstāties,” stāsta priekšsēdētājs. L. Šāvējs uzsver, ka Gaujas krastu attīrīšana, zivju ielaišana, dabas vērtību un zivju resursu aizsardzība nav pašvaldības tiešais pienākums, tam esot domātas sabiedriskās organizācijas, tāpēc turpmākās vides aktivitātes atkarīgas no vietējiem entuziastiem.

“No Gaujas augšteces biedrībā bijām vienīgie. Tādas pašvaldības kā, piemēram, Līgatne, Amata, Cēsis, Krimulda, Sigulda ietilpst Eiropas projektu aktivitāšu zonā, bet uz mums tas īsti neattiecas, taču Jaunpiebalgas izstāšanās netraucē iestāties citām paš­valdībām,” tā L. Šāvējs.

Ainārs Šteins, “Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrības” valdes priekšsēdētājs, Līgatnes pašvaldības vadītājs, saka, ka signāli par Jaunpiebalgas izstāšanos esot bijuši, bet sarunu process risinājies smagnēji: “Taču labi saprotu Jaunpiebalgas novada priekšsēdētāju. Biedrības pamatideja ir lašveidīgo zivju resursu pavairošana, licencētā makšķerēšana, apzināmies, ka šī tēma Jaunpie­balgai nav aktuāla. Taču biedrība fokusējas arī uz projektiem par mazo upju tīrīšanu, kur jāiesaistās entuziastiem. Jaunpiebalga meklēja un vairākkārt nomainīja pašvaldības deleģēto pārstāvi, taču neviens no viņiem nekādu interesi neizrādīja. Biedrība pati neko nedod, bet ar projektu atbalstu varam sekmēt, piemēram, upju tīrīšanu, tomēr ierosinājumiem kaut ko darīt jānāk no vietējiem. Šajā gadījumā Jaunpiebalgas lēmums ir saprātīgs un pragmatisks. Pašvaldība centās, diemžēl bez sekmēm. Tajās pašvaldībās, kurās ir entuziasti, vairāk arī notiek. Mums, biedrības dalībniekiem, ir uzkrātas zināšanas, resursi, lai varētu palīdzēt, bet arī mēs visu darām sabiedriskā kārtā savā brīvajā laikā.”

Biedrības priekšsēdētājs stāsta, ka drīzumā paredzēts īstenot vērienīgu pasākumu pie Virešiem. Tur notiks Sikšņu krāču tīrīšana divu hektāru platībā. Tāpat turpinās cīņa par licencētas makšķerēšanas ieviešanu posmā no Ādažiem līdz Abulam, taču birokrātiskais process ir garš, biedrība vēl gaida atsevišķu institūciju saskaņojumu.

“Mums jāprot ne tikai dot, bet arī gudri jāpaņem tas, ko daba piešķir. Tāpat jādomā, kā veidot ieņēmuma bāzi, lai biedrība varētu pastāvēt arī nākotnē, jo balstīties no projekta projektā nav ilgtspējīgi. Daudzi projekti tā arī palikuši uz papīra, jo finanšu trūkuma dēļ tos nevar apstiprināt, nav iekļauti līdzekļi, par kādiem tos administrēs. Esam secinājuši, ka mums jābūt stabilam, prognozējamam budžetam. Biedrība ir sasniegusi zināmu finansiālo stabilitāti, kas balstās uz iekrājumiem, varam būt droši par nākamo divu gadu darbību,” tā A. Šteins.

Arī Pārgaujas novada pašvaldība, būdama viena no aktīvākajām Gaujas ilgtspējas attīstības biedrības dalībniekiem, izdarījusi daudz. Novada vides aizsardzības inspektors Agris Ķess stāsta, ka visaktīvākā darbība pašlaik notiek Gaujā pie Līgatnes un Pārgaujas novada Braslas upē. Biedrības biedri laiku pa laikam rīko talkas un palīdz viens otram ja ne ar darbu, tad ar padomu. A. Ķess stāsta, ka divas trīs reizes gadā notiek sanāksmes, lai arī ne vienmēr ierodas visu pašvaldību pārstāvji, tās ir labi apmeklētas. “Diezgan bieži sazvanāmies, apmaināmies pieredzē, risinām jautājumus par lašveidīgo nārstošanas jautājumiem. Pašlaik domājam, kā biedrības nolikumu mērķus iestrādāt pašvaldības saistošajos noteikumos. Vēlamies izveidot un uzturēt licencētu lašu, taimiņu, foreļu un alatu makšķerēšanu Gaujā un Braslā. Būtu labi, ja sadarbībā ar Gaujas mazo pieteku pieguļošo teritoriju īpašniekiem mums izdotos sekmēt šo zivju licencēto makšķerēšanu abās upēs. Līdz šim vairākus projektus esam īstenojoši ar Zivju fonda palīdzību. Piemēram, 2016. gadā Braslā ielaidām 30 000 alatu kāpurus un
5000 vienvasaras alatas mazuļus. Domājam, ka ar laiku jāsakārto infrastruktūra, tas varētu sekmēt ar makšķerēšanu saistīto tūrismu. Nedrīkstam fokusēties tikai uz licencētu makšķerēšanu, jādomā arī par vietējiem iedzīvotājiem. Pirms kāda laika bijām pieredzes apmaiņas braucienā Zviedrijā, uzzinājām, kā zviedri cīnās ar maluzvejniecību. Sapratām, ka kontrolei jābūt regulārai. Prieks, ka Pārgaujas novadā ir vairāki makšķerēšanas entuziasti, uzņēmēji un dabas draugi, kas saskata jēgu šajās darbībās un aktīvi iesaistās,” saka A. Ķess un norāda, ka ļoti daudz atkarīgs no entuziastiem un cilvēkiem, kas par biedrības mērķiem ceļas un krīt.

“Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrībā” patlaban apvienojušās 13 Gaujas upes baseina pašvaldības. Biedrības mērķis ir rūpēties par Gauju un tās pietekām, nodrošinot kompleksu apsaimniekošanas projektu realizāciju. Viena no galvenajām prioritātēm ir zivju resursu pavairošana, īpašu uzmanību veltot lašiem, taimiņiem, forelēm, alatām, nēģiem un zušiem.