Ziņas

Sabiedrība

Jauno māmiņu atgriešanās darba tirgū – cik viegli?

Bērna kopšanas atvaļinājums ir laiks, ko visbiežāk mammas vēlas izbaudīt, esot kopā ar mazo cilvēkbērnu. Iekšējais miers un harmonija ir daudz spēcīgāka, ja māmiņa zina – brīdī, kad būs jāatgriežas darba tirgus apritē, tas notiks bez sarežģījumiem. Tomēr, kad sieviete izlēmusi atsākt darba gaitas, jārēķinās, ka tas var nebūt viegli.

Dažādas iespējas

Ir vairāki varianti, ko, beidzoties bērna kopšanas atvaļinājumam, māmiņas var darīt. Kāda izlems turpināt auklēt mājās bērnus, cita sāks ceļu pretī savai uzņēmējdarbības idejai, vēl kāda atgriezīsies iepriekšējā darbavietā vai meklēs ko pavisam jaunu un dosies uz darba intervijām. Iz­vēloties kādu no minētajiem pēdējiem diviem variantiem, jaunajai māmiņai jāapzinās potenciālie riski un grūtības, ar kādām nāksies saskarties. Tomēr Nodarbi­nātības valsts aģentūras (NVA) Cēsu filiāles vadītāja Liene Agafonova ir pārliecināta: “Ja sieviete kādā no sfērām būs pietiekami zinoša un kompetenta, tad viņu pieņems darbā – neatkarīgi no tā, vai viņai ir vai nav mazi bērni. Svarīgākais ir tas, ko tu spēj paveikt. Jā, mazi bērni, iespējams, biežāk slimo, bet arī ne visi. Tas atkarīgs no bērna veselības stāvokļa un imunitātes.”

L. Agafonova stāsta, ka Cēsu filiālē nav vērsušās māmiņas ar sūdzībām par diskriminējošu attieksmi darbavietā ģimenes stāvokļa dēļ: “Savukārt tas, ja sieviete, būdama mazu bērnu mamma, dodas uz NVA, lai stātos uzskaitē kā bezdarbnieks, nebūt uzreiz nenozīmē, ka viņa darbā ir piedzīvojusi diskriminējošu attieksmi. Iemesli var būt visdažādākie, parasti tie ir sadzīviska rakstura. Piemēram, kad māmiņa par bērnu sāk rūpēties viena un līdzšinējos darba pienākumus vairs nevar pildīt. “Nodar­bi­nā­tības valsts aģentūra piedāvā dažādas mācību iespējas un karjeras konsultācijas, tādēļ jaunās māmiņas, tāpat kā jebkurš cits, ir gaidītas NVA filiālēs, kur tiks rasti iespējamie problēmu risinājumi. Jāatzīst gan, ka māmiņas ar maziem bērniem uz mācībām pie mums nāk reti.” Kā iemesls tam tiek minēts, ka nav pienākusi rinda bērnudārzā vai radinieki ir nodarbināti un nav iespēju kādu tuvinieku lūgt pieskatīt mazuli.

Rakstisku sūdzību – maz

Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūra tiesību nodaļas juriste Viktorija Grišuļonoka pastāstīja, ka konsultāciju laikā mazu bērnu māmiņas bieži vien norāda uz darba devēju netaisnīgu un diskriminējošu attieksmi ģimenes stāvokļa (bērnu) dēļ. Tomēr ar rakstiskām sūdzībām mazu bērnu māmiņas Tiesībsarga birojā vēršoties reti. 2015. gadā tika saņemtas divas sūdzības, 2016. gadā – viena, bet 2017. gadā – divas sūdzības. “Lai izpētītu faktisko situāciju darbavietās un noskaidrotu, vai darba devēji ievēro aizliegumu diskriminēt mazu bērnu vecākus un strādājošas grūtnieces, tiesībsargs veica iedzīvotāju aptauju. Atbildot uz aptaujas anketas jautājumu “Vai esat saskārusies ar darba devēja netaisnīgu (diskriminējošu) attieksmi ģimenes stāvokļa (bērnu esamības vai grūtniecības) dēļ?”, visvairāk mazu bērnu māmiņas (71,7%) norādīja, ka ar šādu attieksmi no darba devēja puses nav saskārušās. Diemžēl 28% mazu bērnu māmiņas, kuras piedalījās aptaujā, atzīmēja, ka ir saskārušās ar netaisnīgu un diskriminējošu darba devēja attieksmi ģimenes stāvokļa dēļ,” norāda V. Grišuļonoka. Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūra tiesību nodaļas juriste uzsver, tas, ka mazu bērnu māmiņas reti vēršas pie tiesībsarga ar sūdzībām par darbadevēju attieksmi, nenozīmē, ka diskriminācija darbavietās ir ārkārtīgi reta parādība: “Konsultāciju laikā sievietes bieži atzīst, ka neuzdrošinās aktīvi aizstāvēt savas tiesības un iesniegt rakstisku sūdzību, jo baidās zaudēt darbu vai vēl vairāk pasliktināt situāciju. Diemžēl ne visi darbinieki ir informēti, ka Darba likums aizliedz darba devējam radīt nelabvēlīgas sekas darbiniekam, ja viņš mēģina aizstāvēt savas tiesības vai intereses. Tas nozīmē, ka darba devējs nedrīkst, piemēram, atlaist vai samazināt algu darbiniekam, ja viņš uzzina, ka darbinieks ir vērsies kompetentajās iestādēs ar sūdzību par diskriminējošu attieksmi. Praksē vērojama arī šāda negatīva tendence – saskaroties ar diskrimināciju darbavietā, mazu bērnu māmiņas, nevēloties iesaistīties konflikta risināšanā ar darba devēju, vienkārši uzraksta atlūgumu un zaudē darbu.” V. Grišu­ļo­no­ka min arī kādu konkrētu piemēru: “Tiesībsarga aptaujas anketā kāda sieviete norādīja, ka darba devējs viņai lika izvēlēties vai nu darbu, vai bērnu. Sieviete izvēlējās bērnu un “labprātīgi” uzrakstīja atlūgumu. Jānorāda, ka viņa būtu varējusi saglabāt darbu, ja pirms atlūguma iesniegšanas darba devējam būtu vērsusies pēc palīdzības Tiesībsarga birojā vai Valsts darba inspekcijā.”

Kādas ir māmiņu tiesības

Darba devēja netaisnīga un diskriminējoša attieksme pret mazu bērnu vecākiem var izpausties dažādos veidos. “Visbiežāk tā izpaužas kā negatīvu un aizskarošu piezīmju izteikšana, papildu pienākumu uzlikšana, algas samazināšana, darba apjoma palielināšana, pazemināšana amatā un tamlīdzīgi.” Darbiniekam, kurš izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu, ir saglabājama iepriekšējā darbavieta un nodarbinātības noteikumi – šāda prasība darba devējiem ir paredzēta Darba likumā. V. Grišuļonoka norāda: “Iedzīvotāju aptaujas dati uzrādīja, ka darba devēji lielākoties ievēro šo prasību, tomēr diemžēl ir arī tādi darba devēji, kuri darbiniekiem pēc bērna kopšanas atvaļinājuma neno­drošina iespēju atgriezties iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā. Dažkārt darbiniekiem pēc bērna kopšanas atvaļinājuma tiek piedāvāta darbavieta ar mazāku atalgojumu, darbinieks tiek pazemināts amatā, vai arī tiek uzlikti pienākumi, kas neatbilst darbinieka kvalifikācijai un prasmēm. Šāda situācija norāda uz iespējamu diskrimināciju ģimenes stāvokļa dēļ.” Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūra tiesību nodaļas juriste arī stāsta: “Vairākas mazu bērnu māmiņas tiesībsarga aptaujas anketās norādīja, ka pēc atgriešanās no bērna kopšanas atvaļinājuma bieži nācās ņemt darba nespējas lapas bērna slimību dēļ, līdz ar to darbiniecēm tika izteikti aizrādījumi, nekorektas piezīmes vai atlaišanas draudi, vai arī darbiniecēm netika piešķirtas prēmijas, piemaksas, netika palielināta darba alga kā citiem darbiniekiem, viņas netika paaugstinātas amatā, jo bijušas biežā prombūtnē bērna slimības dēļ.”

Normatīvajos aktos ir paredzēti īpaši atbalsta pasākumi strādājošiem mazu bērnu vecākiem (piemēram, darba laikā bērnu vest uz medicīnas iestādēm, ja apmeklējums nav iespējams ārpus darba laika; tiesības atteikties strādāt nakts darbu; tiesības pieprasīt nepilnu darba laiku un citi). “Apkopojot aptaujas datus, secināms, ka ne visi darba devēji mazu bērnu vecākiem nodrošina iespēju izmantot normatīvajos aktos noteiktās tiesības. Iespējams, ka dažiem darba devējiem šo tiesību nodrošināšana darbiniekiem var sagādāt zināmas neērtības, prasa mainīt darbu plānošanu, tomēr jāņem vērā, ka tās ir normatīvajos aktos noteiktās tiesības, kuras jārespektē,” uzsver V. Grišu­ļonoka. Katram darba devējam jāizvērtē, vai uzņēmumā tiek nodrošinātas Darba likumā noteiktās prasības pret jaunajiem vecākiem. Tāpat katram darbiniekam jāprot izvērtēt savu pienesumu uzņēmuma attīstībā un, saskaroties ar pārkāpumiem no darba devēja puses, jāmeklē atbalsts arodbiedrībā, Valsts darba inspekcijā, Tiesībsarga birojā vai tiesā.