Saņēmusi Raunas vidusskolas direktora Edgara Plētiena vēstuli ar aicinājumu apciemot Raunu, jaunieceltā izglītības ministre Ilga Šuplinska tam
atsaucās jau pagājušās nedēļas beigās. Ministre pabija vidusskolā, pastāstīja skolotājiem un pašvaldības pārstāvjiem par sevi, kā arī interesējās par vidusskolu. Sarunu vadīja E.Plētiens.

Ministre savukārt vaicāja: “Kā jūs izskaidrojat to, ka Raunas vidusskola šobrīd piedzīvo veiksmes stāstu – audzēkņu skaita nesamazināšanos lauku vidusskolā, kamēr daudzās citās vērojams pretējais?” Tas patiesi interesēja filoloģi Ilgu Šuplinsku, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas pasniedzēju. Raunas vidusskolas direktors Edgars Plētiens atzina- vispirms jāprot pārliecināt vietējo sabiedrību, ka skola strādā labi. Viņš neslēpa, ka Raunas sabiedrība pirms kādiem gadiem bija nosvērusies, ka skola īsti netiek līdzi laikam.

“Vienmēr balstos uz datiem, un tie par Raunas vidusskolu skolēnu sasniegumiem ir labi. Tad daudz par to runāju Raunā, kā arī ar presi, stāstot par to. Kā direktors daudz komunicēju uz āru, ārpus skolas,” pauda E.Plētiens. “Mūsdienās skolas direktoram jāvada ne tikai mācību iestāde, bet arī jāstāsta par skolu sabiedrībai.” Lai pats būtu pārliecināts, E.Plētiens ataicinājis ekspertus, kas novērtētu skolotāju darbu. Pētnieki apliecināja, ka skolotāji strādā labi.

Jaunieceltā ministre raunēniešiem sacīja, ka par Edgaru Plē­tienu bija jau dzirdējusi kā aizrautīgu vēsturnieku- jaunu cilvēku, kurš izglītības sistēmā ienācis no pedagogu sagatavošanas programmas “Iespējamajā misija”.

Jautājumi tika arī ministrei. Raunas skolotājiem interesēja, kā filoloģe nonākusi politikā. Ilga Šuplinska aizrautīgi stāstīja, kā sabiedriskā darbība Latgalē, atbalstot latgaliešu kultūru un izglītību, viņu pievērsusi politikai, iestāšanos Jaunajā konservatīvajā partijā, kuru saista ar režisora Viestura Kairiša ietekmi, aicinot iet politikā. Tieši viņš, mākslinieks, kurš aktīvi pauž savu pilsonisko nostāju, pamudinājis arī viņu to darīt ārpus augstskolas.

“Druva” izmantoja iespēju ministrei uzdot jautājumus saistībā ar divu profesionālo izglītības iestāžu – Cēsīs un Priekuļos – apvienošanu, ar vēlmi izveidot Vid­zemes mēroga profesionālo vidusskolu. Ilga Šuplinska jautājumam tūlīt atsaucās, sakot, ka tehnikuma patrioti, vīri nu jau gados, viņai pauduši bažas par Priekuļu vārda zaudēšanu profesionālās vidusskolas nosaukumā. Ministre pastāstīja, ka viņai vēl jāizstudē līdzšinējā politika profesionālo vidusskolu pilnveidošanā.

Interesanti, ka Priekuļu tehnikuma patrioti – Leons Staris un Ēriks Krieviņš – todien sagaidīja ministri Raunā, lai vēlreiz atgādinātu par savu jautājumu, vai nav iespējams saglabāt tehnikuma nosaukumā Priekuļu vārdu. Mi­nistre raunēniešiem, kas piedalījās sarunā, pauda pārliecību, ka izglītības iestāžu attīstībā liela nozīme ir arī pašvaldībai, jo tā var izsekot mācību iestādes darbībai, to veicinot, nevis bremzējot. “Mēs nebremzējam,” atsaucās Raunas novada domes priekšsēdētājas vietnieks, priekšsēdētājas pienākumu izpildītājs Aivars Damroze.