Trešdiena, 24. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Visi Lauku sētas darbi ir pa spēkam

Druva
18:45
06.12.2020
24
Sintija Untala 2

Telekanālā TV6 redzam 7.sezonas raidījumu “Lauku sēta”, kurā trīspadsmit dalībnieku vidū ir arī cēsniece Sintija Untāla (33). Septiņas sievietes un septiņi vīrieši vasarā gandrīz mēnesi dzīvoja saimniecībā pie jūras, Kurzemes pusē, Ģipkas pagastā. Šovs ekrānā piektdienu vakaros rit pilnā sparā, bet vai Sintijai izdosies plūkt uzvaras laurus?

– Kā sevi raksturotu?

-Karstasinīga, pārliecināta, valdonīga un atklāta. Saku to, ko domāju, un esmu patiesa. Nebaidos no kritikas. Tāda es esmu!
– Kāpēc pieteicāties Lauku sētā?
– Ģimene smejas un saka, ka man ir pusmūža krīze (smejas), bet tā nav! Dažkārt dzīvē pietrūkst asuma. Man patīk izmēģināt ko jaunu, jo šķiet, ka tad cilvēks ir dzīvs. Šoreiz “kauliņi krita” uz raidījumu Lauku sēta. Kad pēc Jāņiem zvanīja un paziņoja, ka esmu izvēlēta un varu braukt parakstīt līgumu par dalību, emocijas īpaši neizrādīju. Nebija tā, ka ļoti priecājos vai raizējos. Tagad esmu tur bijusi un redzējusi, kā viss notiek. Priecājos, ka man bija dota tāda iespēja.
– Ko rakstījāt pieteikuma anketā?
– Atzīšos, īsti neatminos. Noteikti bija jāsniedz neliels raksturojums par sevi un jānosūta divas fotogrāfijas. Pieļauju, ka uzrakstīju kaut ko traku. Atminos, ka todien bija mana vārdadiena un biju darbā. Zinu, ka pieteikuma anketā nebiju norādījusi savu vecumu, jo man īsziņā jautāja, vai esmu pilngadīga (smejas).
– Kā ritēja šovs un tā filmēšana?
– Mums bija teritorija, no kuras ārā iet nevarējām. Ja pēkšņi kādu dienu bija izbraukums, piemēram, makšķerēt, mūs par to informēja no rīta. Tas bija interesanti, jo nezinājām, ko sagaidīt no rītdienas, no saimniekiem un veicamajiem darbiem, izdzīvojām mirkli bez plānošanas. Šova filmēšana notika mēnesi, aizrāva tas process un interviju sniegšana pēc katra izgājiena, spēles vai kopīgā izbrauciena.
– Bija kas tāds, kas nepatika?
– Dalībnieki bija gatavi uz jebko, lai paliktu šovā. Protams, tā ir spēle, bet dažubrīd pietrūka cilvēciskas attieksmes. Saprotu, ka šādam raidījumam nepieciešami dažādi cilvēki no dažādiem sociālajiem slāņiem, lai būtu arī ķildas un nesaskaņas, lai skatītājiem būtu interesanti.
– Vai tas, ko redzam TV ekrānos, ir patiesi?
– Viss notika tā, kā atainots, nekas nav iestudēts. Dzīvojām tādos apstākļos, kādi tur redzami. Drēbes neviens mums nemazgāja, siltas dušas nebija. Tas bija pārbaudījums cilvēkiem, kuri pieraduši dzīvot mūsdienīgās ērtībās un reti izkāpj no komforta zonas.

Darījām dažādus darbus, ko nu saimniecībā vajag. Man nekas nebija grūti. Ja apstākļi spiež, cilvēks var izdarīt visu, galvenais bija mācēt, bet, ja neproti, ir dota mute, lai kādam pajautātu, kā darbu labāk veikt. Mūsdienu sievietes var izdarīt pat daudzus vīriešu darbus. Taču nevēlos aizskart nevienu pretējā dzimuma pārstāvi (smejas).
– Ko mācījāties no šova pieredzes?
– Skatos uz pasauli citādi. Cilvēki var iztikt bez vairuma ekstrām. Ja paklausos citu dalībnieku dzīvesstāstus, saprotu, ka dzīvoju ļoti labi, nevaru sūdzēties par dzīvi, kāda tā man ir tagad.
– Vai spējat skatīties samontēto raidījumu?
– Jā, kopā ar mīļoto vīrieti. Mums ir noruna, ka visus raidījumus skatāmies kopā. Interesanti vērot sevi no malas. Man patīk tas, ko redzu, esmu apmierināta ar savu dalību Lauku sētā.
– Vai noslēguma raidījums būs svinīgs brīdis jums pašai?
– Nezinu, vai skatīšos līdz galam, esmu iekavējusi pāris šova sērijas. Bet vēl jau neviens skatītājs nezina, vai tikšu līdz galam (smejas).
– Jums ir divi bērni. Kā ģimenei paziņojāt, ka piedalīsieties šādā pasākumā?
– Šova veidotāji atļāva ģimenes locekļiem pateikt par dalību raidījumā, māsa darbā pat bija saorganizējusi atvaļinājumu, lai varētu pieskatīt bērnus.
– Jūs sevi saucat par cēsnieci.
– Kopš bērnības zināju, ka dzīvošu Cēsīs. Esmu dzimusi Limbažos. Līdz devītajai klasei mācījos Lēdurgas pamatskolā. Atminos, ka ar mammu braucām iepirkties uz Cēsīm, Limbažiem, Rīgu. Es mammai teicu, ka dzīvošu Cēsīs, un tas arī ir piepildījies. Pēc skolas mācījos Jāņmuižā par ēdināšanas servisa speciālisti, apguvu pavāra, viesmīļa, bārmeņa, konditora amatu. Un tā gandrīz piecpadsmit gadus dzīvoju Cēsīs. Strādāju par bārmeni un viesmīli. Man patīk darbs, ko daru, bet tas noteikti nav mans mūža darbs, jo nākotnē vēlētos savu zemnieku saimniecību, darboties tajā.
– Kas slēpjas aiz karstasinīgās un valdonīgās Sintijas? Ir kāda aizraušanās?
– Pēdējos divus gadus es gleznoju, bet darbus nerādu. Tas ir tāds hobijs, lai aizbēgtu no ikdienas steigas. Vēl man ļoti patīk savi lauki un miers, kas tur valda. Patīk izpausties radoši, piemēram, gatavoju dekoratīvus vainagus uz svētkiem un pasākumiem, arī Adventes. Kā hobiju varētu minēt arī darbošanos kāzās, pildot bārmenes lomu, izdomāju kokteiļus ar jaunlaulāto izvēlētām sastāvdaļām.
– Kur sevi redzat pēc pāris gadiem un ko sev novēlētu?
– Redzu sevi dzīvojam mājā, jo manam mīļotajam vīrietim ir īpašums ārpus Cēsīm. Noteikti gribētu sevi redzēt citā amatā profesi­onālajā jomā, jo visu mūžu nevēlos strādāt par viesmīli.
Novēlētu sev iet uz priekšu un nekad nepadoties. Visu, ko esmu iedomājusies vai iesākusi, nepamest, bet virzīties uz priekšu, neatkāpjoties no saviem mērķiem. Ieklausīties tikai sevī, nevis citu cilvēku negācijās un nelabvēļu viedokļos.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kultūras apmaiņa un ielu māksla. Jaunieši mācās sadarbību un toleranci

10:26
23.04.2024
34

12 jaunieši no Nīderlandes un tikpat Cēsu novada pārstāvju pagājušajā nedēļā darbojās Cēsīs. Viņi tikās projektā “Ielu mākslas spēks 2.0”, kura mērķis ir veicināt izpratni par līdzdalību, sadarbību, toleranci. Kopējā darbā tapa arī kas jauns – ar ielu mākslai raksturīgajiem paņēmieniem apgleznota telpa Jauniešu mājā. “Sākotnējais plāns projektā bija piešķirt jaunas krāsas Jauniešu mājas iekšpagalmam, […]

CVĢ fiziķu komanda iegūst 3.vietu valsts mērogā

05:12
19.04.2024
65

“Pats komandu olimpiādē piedalījos jau trešo reizi, bet šajā gadā veicās vislabāk. Bija ļoti interesanti, sadalījām uzdevumus starp mums pieciem,” par dalību Latvijas Fizikas komandu olimpiādē pastāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) 12.a klases skolnieks Kārlis Driba. “Šoreiz bija daudz komandu, vairāk nekā abās iepriekšējās olimpiādēs, tāpēc tas bija arī zināms izaicinājums. Bija patīkami redzēt starp […]

"Tuk, tuk, taisīsim strazdulēniem būri!”

05:18
18.04.2024
56

Straupes pamatskolas pirmsskolas trīsgadnieku grupiņas “Taurenīši” bērni mēneša tēmas ietvaros rosīgi darbojās – kopā ar mazā Vestarda tēti gatavoja putnu būrīšus lidojošajiem draugiem dārzos. Bērni ne vien vēroja, kā dēlīšu sagataves pārtop par putnu būrīti, bet drosmīgākie arī iemēģināja roku mājiņas gatavošanā. “Ar šiem bērniņiem strādāju, kad viņi tikko atnāca uz bērnudārzu. Esmu studente, un […]

Bērni lasa un vērtē grāmatas

09:59
08.04.2024
65

Gada garumā bērni un vecāki lasīja grāmatas un izvēlējās tīkamākās, piedaloties Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2023”. Programmas dalībnieki, kuri tajā iesaistījās Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā, pulcējās lasīšanas svētkos. Cēsniece Anastasija Alekse­jeva ir grāmatu mīļotāja, meitene izlasīja ne tikai savam vecumam paredzētos, bet visus programmā iekļautos darbus. […]

Lai mācītu skolēnus, mācās arī skolotāji

12:25
27.03.2024
84

Cēsu Bērzaines pamatskolā aizvien pilnveido iekļaujošās izglītības metodes Statusa maiņa no speciālās skolas uz pamatskolu, kura īsteno iekļaujošo izglītību, ir liels solis un process, kas prasa īpašu pieeju un virzību uz mērķtiecīgu attīstību. Cēsu Bērzaines pamatskolai šis ir pirmais mācību gads jaunajā statusā. Skola nemitīgi pilnveidojas, lai mācību process skolā nodrošinātu nepieciešamo katram skolēnam. “Iekļaujoša […]

Topošās mūziķes un viņu pedagoģes iepazīst Somijas pieredzi

18:03
21.03.2024
80

Astoņas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēknes divas februāra nedēļas praktizējās un “ēnoja” Somijas kolēģus Kuopio konservatorijā, Kuopio pilsētā Somijā. “Gan audzēknēm, gan pedagoģēm bija iespēja piedalīties konservatorijas individuālajās specialitāšu stundās un lekcijās, iepazīties ar augstākās izglītības iespējām un izglītības sistēmu Somijā, kā arī kopā ar Somijas skolas audzēkņiem un pedagogiem piedalīties ar sagatavotu koncertprogrammu […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
18
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
35
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
19
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
31
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi