Trešdiena, 24. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Studente ar Ziemeļzemes pieredzi

Mairita Kaņepe
17:08
25.11.2015
11
Unda Paula Lauberga 2

Studente no Cēsīm, topošā angļu un skandināvu filoloģe Una Paula Lauberga, jau mācoties Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā, izbaudīja pirmo īsto darba pieredzi. Cēsniece vasarā devās peļņā uz Norvēģiju, lai strādātu atpūtas organizēšanas biznesā.

Una Paula Lauberga stāsta: “Jau beidzot 10. klasi, es sarunājos ar draugiem no Amatas, kuri Norvēģijā strādājuši desmit gadus. Viņi piedāvāja arī man doties uz turieni. Sākumā tā likās nereāla ideja. Man nebija nekādas nojausmas, kas tā par valsti un kādi cilvēki tur dzīvo. Mani toreiz mierināja – ja tu esi labi apguvusi angļu valodu, tad viss būs kārtībā. Pagāja laiks, un es piekritu braukt.

Nedaudz pamēģināju patstāvīgi apgūt norvēģu valodu, bet apguvu tikai to, lai varētu pajautāt, cik ir pulkstenis. Tas bija viss, ko es mācēju pirmajā vasarā, kad turp devos. Tas bija pirms trim gadiem. Es apmetos Norvēģijas rietumu daļā, pašvaldībā, kas atrodas pašā fjorda galā. Tie ir kārtīgi Norvēģijas lauki – kalni, plašumi, ne visai liela apdzīvotība, toties populārs tūrisma galamērķis, jo tur ir Eiropā lielākā ledāja nacionālais parks.

Strādāju kempingā. Man bija visai brīvs darbalaiks un pats darbs sirdij tuvs. Darbs, kurš arī saistīts ar labu atpūtu. Strādāju kā administratore. Manos darba pienākumos ietilpa klientu apkalpošana un reģistrēšana. Tā kā esam ezera krastā, izīrēju arī laivas. Pats svarīgākais, kas, izīrējot laivas, jāsaka visiem tūristiem, ka viņiem jāturas tikai pa kreisi. Pa labi nedrīkst braukt, jo tur sākas upe. Tajā nonākt ir bīstami. Pirms diviem gadiem vecāks tūristu pāris lietus laikā paņēma airu laivu, es viņiem nepateicu, ka nedrīkst braukt ar laivu pa labi. Divas stundas sēdēju un neredzēju viņus. Toreiz lūdzu Dievu, lai ar viņiem nekas slikts nenotiktu. Viss beidzās labi. Viņi atbrauca apmierināti.

Kempinga vadība pilnīgi paļaujas uz darbiniekiem un mūsu aktīvu iesaistīšanos. Kad kempingā maz apmeklētāju, es tiešām nevaru nosēdēt mierīgi. Tad izeju laukā un kaut vai izravēju puķu dobi. Ravēšana – tas ir kaut kas tāds, kā man pietrūkst no Latvijas vasarām.

Par darba iegūšanas iespējām es varu teikt tā: “Kas meklē, tas atrod, bet reizēm darbs atnāk pats.” Tā šogad bija ar mani. Atmaksājās mana aizraušanās ar fotografēšanu. Lielās viesnīcas īpašnieki bija redzējuši manas fotogrāfijas internetā un pieaicināja reklāmas projektā. Man bija jāfotografē restorāns, ēdienkarte, viss, kas redzams viesnīcā un ārpus tās. Tas bija interesants projekts, kaut gan darba bija daudz, bija patīkami to veikt.

Domājot par priekšrocībām, lai strādātu ārzemēs, vispirms es nosauktu valodas zināšanu. Tiklīdz tiek apgūta vietējā valoda un pārkāpta valodas barjera, cilvēks iegūst neizsakāmi vērtīgu praksi. Es tagad studēju norvēģu valodu Latvijas Universitātē, esmu vienīgā visā grupā, kurai ir valodas prakse. Atgriežoties no vasaras, iepriekš universitātē mācītais man nav aizmirsies. Vasaras Norvēģijā ir vērtīgas arī ar to, ka esmu iepazinusi kultūru un atšķirīgus cilvēkus, kādi ir tūristi no ļoti dažādām valstīm.

Vasarās Norvēģijā man ir bijis daudz brīva laika. Ņemot vērā, ka kalnos ir ļoti slikts interneta savienojums, nekas cits neatliek, kā iet ārā, kāpt kalnos. Vietā, kur dzīvoju, ir daudz, ko iekarot. Ir viegli un grūti maršruti – tādi, kas prasa stundu vai divas, citi prasa četras stundas, lai uzkāptu pašā kalna augšā. Ja lejā pie kalna mēdz būt arī plus 20 grādu, tad augšā kalnā ir ledājs un ļoti mainīgi laika apstākļi. Ziemas sajūtu var noķert arī vasarā. Ledāji diemžēl sākuši kust. Tie palikuši mazāki, un tūristus tas pārsteidz. Viņi jūtas vīlušies.

Arī ielejā daudz ko interesantu esmu redzējusi, jo tā ir interesanta ne tikai ar seno vikingu vēsturi, arī ar 20. gadsimta sākuma notikumiem. Toreiz ielejas pašā galā no vienas klints atlūza liels gabals, un tas izveidoja tik augstu vilni, ka ezera krastos noslaucīja divus ciematus. Tas bija viens no traģiskākajiem kalnu negadījumiem Norvēģijas vēsturē. Šīs vietas, kur ciemati atradās, tagad ir ļoti populārs tūrisma objekts. Pa ezeru, kurš ir 14 kilometru garš, kursē kuģītis kā Ventspilī “Hercogs Jēkabs”. Brauciena laikā var uzzināt daudz par ielejas vēsturi.
Administratores darbs nav mans galamērķis, taču darbs vasarās ļoti atmaksājas. Tas ir ļoti liels atspaids studiju laikā. Mans plāns ir kļūt par tulku. Esmu ļoti priecīga, ka gadā, kad iestājos universitātē, veidoja tieši norvēģu valodas grupu. Tagad, piemēram, mācāmies par norvēģu sāgām.

Mana dzīve rit starp Rīgu un Cēsīm, jo es neesmu lielpilsētas cilvēks. Gribu braukt uz Cēsīm. Te esmu tuvāk dabai. Turklāt Cēsīs varu uzturēt kontaktu ar klasesbiedriem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kultūras apmaiņa un ielu māksla. Jaunieši mācās sadarbību un toleranci

10:26
23.04.2024
39

12 jaunieši no Nīderlandes un tikpat Cēsu novada pārstāvju pagājušajā nedēļā darbojās Cēsīs. Viņi tikās projektā “Ielu mākslas spēks 2.0”, kura mērķis ir veicināt izpratni par līdzdalību, sadarbību, toleranci. Kopējā darbā tapa arī kas jauns – ar ielu mākslai raksturīgajiem paņēmieniem apgleznota telpa Jauniešu mājā. “Sākotnējais plāns projektā bija piešķirt jaunas krāsas Jauniešu mājas iekšpagalmam, […]

CVĢ fiziķu komanda iegūst 3.vietu valsts mērogā

05:12
19.04.2024
68

“Pats komandu olimpiādē piedalījos jau trešo reizi, bet šajā gadā veicās vislabāk. Bija ļoti interesanti, sadalījām uzdevumus starp mums pieciem,” par dalību Latvijas Fizikas komandu olimpiādē pastāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) 12.a klases skolnieks Kārlis Driba. “Šoreiz bija daudz komandu, vairāk nekā abās iepriekšējās olimpiādēs, tāpēc tas bija arī zināms izaicinājums. Bija patīkami redzēt starp […]

"Tuk, tuk, taisīsim strazdulēniem būri!”

05:18
18.04.2024
56

Straupes pamatskolas pirmsskolas trīsgadnieku grupiņas “Taurenīši” bērni mēneša tēmas ietvaros rosīgi darbojās – kopā ar mazā Vestarda tēti gatavoja putnu būrīšus lidojošajiem draugiem dārzos. Bērni ne vien vēroja, kā dēlīšu sagataves pārtop par putnu būrīti, bet drosmīgākie arī iemēģināja roku mājiņas gatavošanā. “Ar šiem bērniņiem strādāju, kad viņi tikko atnāca uz bērnudārzu. Esmu studente, un […]

Bērni lasa un vērtē grāmatas

09:59
08.04.2024
71

Gada garumā bērni un vecāki lasīja grāmatas un izvēlējās tīkamākās, piedaloties Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2023”. Programmas dalībnieki, kuri tajā iesaistījās Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā, pulcējās lasīšanas svētkos. Cēsniece Anastasija Alekse­jeva ir grāmatu mīļotāja, meitene izlasīja ne tikai savam vecumam paredzētos, bet visus programmā iekļautos darbus. […]

Lai mācītu skolēnus, mācās arī skolotāji

12:25
27.03.2024
87

Cēsu Bērzaines pamatskolā aizvien pilnveido iekļaujošās izglītības metodes Statusa maiņa no speciālās skolas uz pamatskolu, kura īsteno iekļaujošo izglītību, ir liels solis un process, kas prasa īpašu pieeju un virzību uz mērķtiecīgu attīstību. Cēsu Bērzaines pamatskolai šis ir pirmais mācību gads jaunajā statusā. Skola nemitīgi pilnveidojas, lai mācību process skolā nodrošinātu nepieciešamo katram skolēnam. “Iekļaujoša […]

Topošās mūziķes un viņu pedagoģes iepazīst Somijas pieredzi

18:03
21.03.2024
80

Astoņas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēknes divas februāra nedēļas praktizējās un “ēnoja” Somijas kolēģus Kuopio konservatorijā, Kuopio pilsētā Somijā. “Gan audzēknēm, gan pedagoģēm bija iespēja piedalīties konservatorijas individuālajās specialitāšu stundās un lekcijās, iepazīties ar augstākās izglītības iespējām un izglītības sistēmu Somijā, kā arī kopā ar Somijas skolas audzēkņiem un pedagogiem piedalīties ar sagatavotu koncertprogrammu […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi