Piektdiena, 29. marts
Vārda dienas: Aldonis, Agija

Stjuarte no Jaunpiebalgas

Monika Sproģe
10:28
19.04.2016
14

Vasarā apritēs seši gadi, kopš Madara Ontužāne strādā aviokompānijā “airBaltic”, viņa ir vecākā stjuarte. Stjuartes amats nebija Madaras bērnības sapnis, tomēr viņa ir priecīga, ka nokļuva aizraujošajā aviācijas pasaulē, un Madarai joprojām patīk būt tai piederīgai.

“Protams, lidojot kā pasažieris, tu galvenokārt redzi, kā stjuarti tevi sagaida, apkalpo lidojuma laikā, taču patiesībā mūsu galvenais uzdevums ir gādāt par pasažieru drošību,” saka Madara.

Izrādās, uz borta esošo avārijas aprīkojumu pirms lidojuma pārbauda tieši stjuarti. “Turklāt katru dienu sastopamies ar ļoti daudzām neordinārām situācijām, kuras iepriekš nav iespējams paredzēt un kurās jāprot rīkoties profesionāli un apdomīgi. Piemēram, sniedzot pirmo palīdzību lidojuma laikā. Līdz ar to jābūt augstai stresa noturībai. Jāprot labi sadarboties, strādājot komandā, kā arī pašam izlemt, ko konkrētajā situācijā darīt, vēl jo vairāk, ja esi vecākais stjuarts, jo visas problēmas, ar kurām var nākties saskarties lidojuma laikā, nav iespējams paredzēt un ietvert mācībās,” viņa stāsta.

DARBS, KAS PATĪK. Stjuarta darbs ir skaists, bet arī ļoti atbildīgs un grūts, bet Madarai Ontužānei (centrā) tas patīk. FOTO: no albuma

* DARBS, KAS PATĪK. Stjuarta darbs ir skaists, bet arī ļoti atbildīgs un grūts, bet Madarai Ontužānei (centrā) tas patīk. FOTO: no albuma

Aviācijā ir stingri noteikumi un regulas, pēc kā stjuarti vadās, ikdienā veicot savus pienākumus, bet situācijas mēdz būt ļoti dažādas, līdz ar to jāprot pieņemt konkrētajam brīdim atbilstošs lēmums, kā arī jāprot par to atbildēt un pamatot, ja rodas nepieciešamība.

Madaras dzimtā vieta ir Jaunpiebalga. Pēc vidusskolas beigšanas viņa iestājās Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē, lai studētu angļu filoloģiju. Ap to laiku viņa uzzināja, ka mūsu nacionālā aviokompānija ir jaunu darbinieku meklējumos. “Nodomāju, ka gribas pamēģināt, kaut zināju, ka konkurss ir ļoti liels. Mūsu aviokompānija pati apmāca topošos stjuartus- tās ir mācības apmēram divu mēnešu garumā. Šajā laikā jāapgūst gan teorētiskās, gan praktiskās zināšanas.”

Vispirms kandidātiem izstāsta par uzņēmumu un to, kas tiek sagaidīts no tā darbiniekiem. Gadās, ka jau pēc šīs uzņēmuma prezentācijas daļa pretendentu atsakās no ieceres – paši saprot, ka darbam aviācijā tomēr nebūs piemēroti. Tālākajā atlases procesā potenciālajiem jaunajiem stjuartiem jāstāsta par sevi, jāparāda komunikācijas spējas, svešvalodu prasmes. Madara uzsver: “Stjuartiem noteikti jāpārvalda latviešu, angļu un krievu valoda, vēl kādas valodas prasme tiek uzskatīta par priekšrocību. Tad seko arī individuālās intervijas, pēc kurām kļūst skaidrs, kuri varēs piedalīties mācībās. Jāatzīst gan, ka daļa apmācāmo mācību procesā atbirst, jo apgūstamās zināšanas ir sarežģītas un nodarbības ļoti intensīvas. Īsā laikā jāapgūst daudz dažādu tēmu, turklāt viss notiek angļu valodā. Šo mācību laikā nākamie stjuarti gūst informāciju gan par to, kā gādāt par drošību uz lidmašīnas borta, kā pareizi rīkoties dažādās situācijas ar pasažieriem, gan arī par to, kā sniegt medicīnisko palīdzību, kā arī to, kā lidmašīnas apkalpei savā starpā profesionālāk sadarboties.”

Lidmašīnas apkalpe gandrīz katrā reisā mainās, tāpēc stjuartiem jāmāk saprasties ar kolēģiem- dažādu nacionalitāšu pārstāvjiem.

Stjuarta darbā un jau pat mācību procesā svarīga esot augsta atbildības izjūta, laba komunikācija un punktualitāte. “Mācību laikā tiek izspēlētas arī dažādas situācijas, kādas var rasties lidojumā. Piemēram, lidmašīnā izcēlies ugunsgrēks. Dažkārt jau tad kļūst skaidrs, ka kāds no kursantiem nevarēs darīt stjuarta darbu tāpēc, ka stresa situācijā nespēj adekvāti reaģēt. Pēc mācību beigām jānokārto eksāmens, kurā jautājumi ir par katru apgūto tēmu. Stjuartiem, tāpat kā citiem aviācijā strādājošajiem, ļoti svarīga ir laba veselība. Tāpēc pirms pieņemšanas darbā, kā arī jau strādājot, veselība katru gadu tiek rūpīgi pārbaudīta,” atklāj Madara.

Viņa pastāsta, ka stjuartam jāturpina mācīties visu laiku, ik gadu ir kursi vairāku dienu garumā, kuros apgūst aktuālāko nozarē, atkārto nepieciešamās zināšanas ikdienas darbam: “Paredzams, ka nākamajos kursos tiks apgūts, kā rīkoties situācijās, kad viens no pilotiem kļūst neadekvāts, kā tas bija “Germanwings” lidmašīnas katastrofas gadījumā. Ik gadu stjuartiem jākārto pārbaudījumi, lai aviosabiedrība pārliecinātos, vai viņi joprojām ir piemēroti šim darbam. “

Madara priecīgi stāsta, ka viņai patīk šis darbs. Viņai ir iespēja sevi apliecināt un arī kāpt pa karjeras kāpnēm uzņēmumā. “Novērtēju darba grafiku – to, ka varu plānot savu laiku, līdz ar to nepareizs ir pieņēmums, ka šo darbu diezgan grūti savienot, piemēram, ar studijām vai privāto dzīvi. Ir iespēja pabūt dažādās valstīs, tomēr nepareizs ir pieņēmums, ka stjuarti un piloti, aizlidojot uz konkrēto galamērķi, var tajā pabūt un nesteidzīgi to apskatīt. Lielākoties aizlidojam un gandrīz uzreiz arī dodamies atpakaļ uz Rīgu, tomēr katru gadu ir arī komandējumi dažādās pilsētās, uz kurieni ikdienā reisos nedodamies, piemēram, pēdējā reizē biju Sočos un Kazaņā, kur spēles aizvadīja mūsu hokeja komanda. Kā šī darba ēnas puses varu minēt lidojumus agri no rītiem vai vēlos vakaros, arī naktīs, turklāt fiziski tas mēdz būt diezgan nogurdinoši- spiediena maiņas, pasažieru kaprīzes, reisu kavēšanās. Ir gan stingri noteikumi par stjuartu atpūtas laiku, tam jābūt vismaz 12 stundas. Arī noteikumi par atpūtas laiku aviācijas nozarē strādājošajiem katru gadu tiek pārskatīti un uzlaboti, lai izvairītos no pārguruma, cilvēciskā faktora riskiem. Tomēr, tā kā reisi mēdz kavēties vai arī pēkšņi jāaizstāj kāds kolēģis, darbalaiks ne vienmēr beidzas tad, kad iepriekš plānots,” mūsu sarunu pabeidz jaunpiebaldziete.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Lai mācītu skolēnus, mācās arī skolotāji

12:25
27.03.2024
32

Cēsu Bērzaines pamatskolā aizvien pilnveido iekļaujošās izglītības metodes Statusa maiņa no speciālās skolas uz pamatskolu, kura īsteno iekļaujošo izglītību, ir liels solis un process, kas prasa īpašu pieeju un virzību uz mērķtiecīgu attīstību. Cēsu Bērzaines pamatskolai šis ir pirmais mācību gads jaunajā statusā. Skola nemitīgi pilnveidojas, lai mācību process skolā nodrošinātu nepieciešamo katram skolēnam. “Iekļaujoša […]

Topošās mūziķes un viņu pedagoģes iepazīst Somijas pieredzi

18:03
21.03.2024
49

Astoņas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēknes divas februāra nedēļas praktizējās un “ēnoja” Somijas kolēģus Kuopio konservatorijā, Kuopio pilsētā Somijā. “Gan audzēknēm, gan pedagoģēm bija iespēja piedalīties konservatorijas individuālajās specialitāšu stundās un lekcijās, iepazīties ar augstākās izglītības iespējām un izglītības sistēmu Somijā, kā arī kopā ar Somijas skolas audzēkņiem un pedagogiem piedalīties ar sagatavotu koncertprogrammu […]

Iepazīstināt jauniešus ar fiziku

10:25
12.03.2024
64
1

“Skolā strādāju sesto gadu, pirmos četrus Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā. Esmu arī šīs skolas absolvents,” stāstu, kā dzīves ceļš aizvedis līdz pedagoga profesijai, iesāk Mārcis Greiselis. Viņš ir 30 gadus vecs un nu jau divus gadus strādā Cēsu Valsts ģimnāzijā (CVĢ) par fizikas, astronomijas un arī inženierzinību skolotāju. “Kad maģistra studijas tuvojās nobeigumam, aizgāju aprunāties ar […]

Kūka no veselīgām izejvielām

15:51
08.03.2024
71

Cēsu 1.pamatskolā tā jau ir tradīcija- cept kūkas no veselīgiem produktiem. “Tā kā esam eko skola un mums pagalmā ir permakultūras dobes, tad šāda ikgadēja kūkas cepšana skolā šķiet tikai likumsakarīga,” saka ģeogrāfijas un dabaszinību skolotāja Līga Ābola – Bērziņa un atgādina, ka permakultūras dobes nozīmē, ka tiek izmantots viss, kas skolēniem šīm vajadzībām pieejams, […]

3080 paraksti pret Rāmuļu skolas slēgšanu

00:02
08.03.2024
51

Rāmuļu pamatskolas audzēkņu    vecāki rosināja sabiedrību parakstīt kolektīvo iesniegumu, iebilstot pret skolas slēgšanu un rosinot rast iespēju to saglabāt. “Desmit dienās iesniegumu domei parakstījuši 3080 iedzīvotāji no dažādiem apkārtējiem pagastiem un Cēsīm. Daudzi, un ne tikai tie, kuru bērni mācās Rāmuļu pamatskolā, iesaistījās parakstu vākšanā, skaidroja situāciju,” pastāsta Ilze Zilvere-Zālīte un uzsver, ka ļoti […]

Peldētmācība bērniem pirmsskolās. Vecākiem jāsedz transporta izdevumi

09:36
06.03.2024
71

Pirmsskolas vecuma bērniem Cēsu novadā ir iespēja mācīties peldēt, jo pašvaldība nodrošina Cēsu 5. pirmsskolas izglītības iestādes peldbaseina izmantošanu, sporta skolotāju peldētmācībai, kā arī pavadošo personu, kas rūpējas par bērnu drošību. Savukārt par transportu, kas aizved bērnus uz peld­baseinu un atpakaļ uz viņu izglītības iestādi, jāmaksā audzēkņa vecākiem. Tomēr atrast šī pakalpojuma sniedzēju nav vienkārši.“Lai […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
32
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
24
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi